Mist 2.1 °C
C. 13.03
Balvis, Ernests
SEKO MUMS
Reklāma
"Lielbērzu" saimnieki Indra un Kaspars Ansabergi.
"Lielbērzu" saimnieki Indra un Kaspars Ansabergi.
Foto: Ingrīda Neusa–Luca / Latvijas Mediji

Pērnruden devāmies uz Ziemeļkurzemi ciemos pie Lielbērzu saimniekiem Indras un Kaspara Ansabergiem. Saimnieku iecere ir izveidot dārzu, līdzīgu parkam, tāpēc pēdējos gados iestādīti vairāki simti dažādu dekoratīvo koku un krūmu.

Reklāma

Mājlopu vietā dekoratīvi stādījumi

“Atnācām te dzīvot pirms trīsdesmit gadiem, bet māja ir celta jau krietni agrāk – Latvijas pirmās brīvvalsts laikā. Tajos laikos gar īpašuma robežu kursēja mazbānītis, otrpus sliedēm atradās stacijas ēka un grantsceļš gar to. Lai no visa norobežotos, iestādīts egļu–liepu dzīvžogs. Iepriekšējie saimnieki turējuši putnus un mājlopus, tāpēc teritorijā bija vistu būdas un lopu nožogojumi, daļa zemes krūmiem aizaugusi. Pirmie gadi pagāja, sakopjot teritoriju. Kā pirmos no dekoratīviem augiem mājas ziemeļu daļā iestādījām skujeņus un rododendrus,” atceras Indra. Zemākajā vietā izrakts dīķis, kur saimnieku priekam, ne ēšanai mīt karpas. Rokot dīķi, atklājušies divi pazemes avoti, un, lai pavasaros dīķis neappludinātu dārzu, izveidota pārtece uz tuvējo grāvi.

Saimniecisko zonu aizsedz liela auguma ziemcietes.

Izmēģina eksotiku

Daiļdārza veidošana aizsākta tikai pirms sešiem gadiem. “Nolēmām nozāģēt veco egļu dzīvžogu, kas noēnoja palielu dārza daļu un māju. Nu dārzā iespīdēja saule un varējām izveidot skaistas puķu dobes,” stāsta Indra, kuras dārzā dominē dekoratīvie koki, krūmi un ziemcietes. 

Vasaras puķu ir maz, jo tās prasa papildu rūpes, kaut gan Kaspars pavasaros mēdz iegādāties pa kādam begoniju, pelargoniju vai fuksiju podam. Dārzā aug ne viens vien eksotiskāks īpatnis, piemēram, paulovnija (Paulownia), jūdaskoks (Cercis) un trejlapu pomciruss (Poncirus trifoliata), kas iestādīts aizsargātā vietā pie mājas. Neviens no dienvidniekiem pa ziemu netiek piesegts un pamazām pielāgojas mūsu klimatam. Izņēmums ir dekoratīvie sarkanie banāni, kuru sakneņi tiek pārziemināti pagrabā. 

Jāteic gan, ka klimats ziemā Dundagas pusē ir maigāks, jo dārzs atrodas tikai 12 kilometru no Baltijas jūras.

Parastā mespils šķirne ‘Holländische Groβfrüch- tige’, auglīši nogatavojas vēlu rudenī, tiem ir saldi riekstaina garša. Tos lieto ievārījumiem, kompotiem, sidra gatavošanai.

Katrs koks vienā eksemplārā

Gar vienu dārza malu – starp dīķi un mežu – saimnieki nolēmuši veidot parku ar dažādiem dekoratīvajiem kokiem un krūmiem. Sastādīti dažādu šķirņu bērzi, ozoli, kļavas, riekstkoki, apse ar milzu lapām, raiblapu alksnis, purva ciprese, dzelzskoks, dzeltenkoks un citi. Starp kokiem atstāts 10 metru attālums, ņemot vērā, ka tie augs samērā lieli.

Arī šīs dobes vietā kādreiz augušas egles, aizsedzot māju no dienvidu puses.

Netālu no mājas pavasarī uzzied sakuras, dekoratīvās ābelītes un dažādi košumkrūmi. Liela auguma skujeņi un lapukoki gar ceļa malu stādīti divās rindās. Trešo rindu veido veco saimnieku stādītās liepas. Tā papildināta ar Kaukāza liepu, Amerikas liepu un sudrabliepu, kam ir lielākas lapas un ziedi. Arī smarža šīm liepām atšķiras no parastajām.

Katrs koks ir vienā eksemplārā, kopā nav precīzi saskaitīti. Skujkoku ir vairāk par simtu, bet lapukoku un krūmu varētu būt ap divi simti. Interesanti ir, piemēram, zeltainā neīstā lapegle (Pseudolarix amabilis) ar dzeltenīgām skujiņām un mamutkoks (Sequoiadendron giganteum) ‘Glaucum’ ar ļoti asām, zilganām skujām. Ļoti skaista ir Japānas kriptomērija ‘Hungarian Gold’ ar spilgti dzeltenām skujām.

Dobes centrā dzeltenīgas nokrāsas paciprese ‘Dzintra’.

Augu kolekcijas apstājas pie pussimta

“Vienubrīd aizrāvos ar lilijām, hostām, papardēm un peonijām. Tiku līdz 50–60 šķirnēm un tad sapratu, ka daudzas ir līdzīgas, un vairs necenšos skaitu papildināt. Vairāk grupēju pēc krāsām, bet niansēs neiedziļinos. Dārzs ir mūsu priekam, nevis lai veidotu plašas augu kolekcijas,” norāda saimniece. 

Reklāma
Reklāma
Miscanthus lutarioriparius var izaugt pat 6 metrus garš. Nedrīkst stādīt dobēs, jo veido ložņājošus sakneņus, tāpēc jākontrolē, lai neizplatās.

Starp ziemcietēm un dekoratīvajiem krūmiem šur tur uzziedējušas gladiolas, kas netiek izraktas, jo labi pārziemo un vairojas tāpat. Savairojušās un sasējušās arī Japānas prīmulas, kas koši zied pavasarī. Savdabīgs un rets augs ir saldā paparde (Comptonia peregrina). Auga dzimtene ir Ziemeļamerika, kur aromātiskās lapas izmanto ārstniecībā un arī pārtikā.

Dobes galā izceļas Ķīnas miskante ‘Memory’ ar stingriem kātiem un gandrīz baltām ziedu skarām. Rozes stādītas dobēs ik pēc noteikta attāluma, bet daļa no tām aug arī zālienā. “Rozes man īsti netīk, jo, pļaujot zāli, ķeras biksēs,” smejoties teic Kaspars.

Miskante ‘Memory’.

Izvēlas mūžzaļos augus

Garajās dobēs ziemcietes mijas ar skujeņiem, dekoratīvajiem krūmiem un rozēm. Indrai patīk mūžzaļie augi, kas saglabā lapas visu gadu. Tādas ir, piemēram, leikoteja, pieris un zilganais ilekss jeb akmeņozols, ko parasti saistām ar Ziemassvētkiem. Diemžēl ‘Blue Princess’ neveido sarkanās odziņas, jo nepieciešams apputeksnētājs, piemēram, šķirne ‘Blue Prince’, kas stādaudzētavās retāk pieejams. Irbenei ‘Eskimo’ spīdīgās lapas nenokrīt līdz pavasarim, bet tad kļūst tumšas un nomainās pret jaunām.

Samērā noēnotā vietā aug ziemziedes jeb sniegrozes. Pavasarī, kad blakusesošie krūmi vēl nav saplaukuši, gaismas sniegrozēm pietiek, bet vēlāk noēnojumā labāk saglabājas lapas. Ar koraļļsārtām un arī dzeltenoranžām odziņām izceļas mūžzaļās pirakantas, ko dēvē arī par ugunsērkšķi. Ziemā ogas sniegotos zaros izskatās īpaši dekoratīvi. ‘Thornless Evergreen’ ir mūžzaļā bezērkšķu kazeņu šķirne. Augs ir vītenis, ar ko veiksmīgi var apaudzēt arku vai citu konstrukciju.

Grimonis ‘Variegata’, ko dēvē par kāzu tortes koku, jo veido horizontālu zarojumu.

Darbi sadalīti

Dārzā darba pietiek vienmēr. Kaspars vairāk pievēršas zāles pļaušanai, savukārt Indra ravēšanai un augu kopšanai. Dobes veidotas un augi stādīti tā, lai ap tiem viegli var izbraukt ar zālespļāvēju. “Kad jāstāda kāds jauns augs, kam vajag lielu bedri, vīrs to izrok, un man tikai atliek iestādīt. Mums ir mālaina, blīva augsne, un rakšana nav no vieglajām. Dažreiz pat jāņem talkā speciāls zemes urbis,” paskaidro saimniece. Pirms stādīšanas mālaino augsni ielabo ar satrūdējušiem kūtsmēsliem un kūdru.

Audzē dārzeņus un iztiek bez komposta kaudzes

Sava vieta dārzā atvēlēta arī dārzeņiem, augļiem un ogām. Blakus pirtiņai ierīkots garšaugu dārziņš. Garā, šaurā dobē aug krūmmellenes, brūklenes un lielogu dzērvenes. Pirms tam dārza augsne 60–70 cm dziļumā izrakta un apmainīta pret skābu kūdru.

Dārzā nav komposta kaudzes, jo, pēc Indras domām, tai īsti nav vietas un arī nepievilcīgi izskatītos. Nopļauto zāli un citus dārza atkritumus saimnieki ber netālu pie meža, tā paplašinot dīķa dambi. 

“Man nepatīk mulčēt augus ar zāli vai nobirušām lapām, jo tas bojā skatu, tāpat kā rožu segšana ar agrotīklu vai kādu citu neestētisku materiālu. Es dārza skaistumu baudu arī ziemā, tāpēc dobēm rudenī jābūt tīrām un izravētām, bet lapām aizvāktām,” uzskata Indra.

Jaunums – hortenzija ar dzeltenām lapām ‘Sunlight’ – ir neliela auguma, skaisti izceļas uz zaļo augu fona.

Enerģiju dod saule

Indra atzīst – īsti vairs nav vietas, kur stādīt jaunus augus, jo jābūt arī zālienam. Tomēr vēl daži retumi ir noskatīti. “Ir grūti sagaidīt pavasari. Dažreiz dodos dārzā jau februārī, lai nogrieztu ziemas vējos izpluinītās graudzāles. Vislielāko enerģiju gūstu no saules. Saulainās dienās vienmēr esmu dārzā neatkarīgi no gadalaika. Vasaras svelme man netraucē. Apmākušās dienās darbi tā nevedas. Kaspars joko, ka manī ir saules baterijas,” smaidot teic Indra.

Saimnieku ieteikumi

  • Ziemciešu dobēs nav vēlams lielākos laukumos stādīt tulpes, krokusus un eremūrus, kam lapas ir tikai vasaras sākumā, jo pēc tam dobēs veidojas tukši laukumi.
  • Piparmētras un citas mētras, kas vairojas ar sakņu dzinumiem, labāk stādīt lielos podos un ierakt zemē. Tad mētras nevairosies un nepārņems visu dobi.
  • Sniegu no skujeņiem ērti izpūst ar lapu pūtēju. Pacipreses vēlams jau rudenī sasiet kopā ar platu lenti, lai smagais, slapjais sniegs ziemā tās neizgāž.
  • Ja koku vai krūmu vēlas atjaunot, tas jāapgriež pavasarī, bet, ja grib piebremzēt augšanu, jāgriež rudenī.
  • Lai lauku īpašumā mežazvēri neapgrauztu augus, vēlams teritoriju nožogot ar elektrisko ganu. Tas izmaksā salīdzinoši lēti, ir efektīvs un nav īpaši uzkrītošs. Tikai jāievēro, ka stieplēm jābūt pietiekami mazos attālumos vienai no otras.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

 

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
LASI.LV galvenais redaktors Jānis Žilde.

Redaktora vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora ziņu, viedokļu un interviju apkopojumu.

PIERAKSTIES ŠEIT

Redaktora vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora ziņu, viedokļu un interviju apkopojumu.

PIERAKSTIES ŠEIT
LATVIJĀ PASAULĒ
Reklāma