Pērnruden devāmies uz Ziemeļkurzemi ciemos pie Lielbērzu saimniekiem Indras un Kaspara Ansabergiem. Saimnieku iecere ir izveidot dārzu, līdzīgu parkam, tāpēc pēdējos gados iestādīti vairāki simti dažādu dekoratīvo koku un krūmu.
Mājlopu vietā dekoratīvi stādījumi
“Atnācām te dzīvot pirms trīsdesmit gadiem, bet māja ir celta jau krietni agrāk – Latvijas pirmās brīvvalsts laikā. Tajos laikos gar īpašuma robežu kursēja mazbānītis, otrpus sliedēm atradās stacijas ēka un grantsceļš gar to. Lai no visa norobežotos, iestādīts egļu–liepu dzīvžogs. Iepriekšējie saimnieki turējuši putnus un mājlopus, tāpēc teritorijā bija vistu būdas un lopu nožogojumi, daļa zemes krūmiem aizaugusi. Pirmie gadi pagāja, sakopjot teritoriju. Kā pirmos no dekoratīviem augiem mājas ziemeļu daļā iestādījām skujeņus un rododendrus,” atceras Indra. Zemākajā vietā izrakts dīķis, kur saimnieku priekam, ne ēšanai mīt karpas. Rokot dīķi, atklājušies divi pazemes avoti, un, lai pavasaros dīķis neappludinātu dārzu, izveidota pārtece uz tuvējo grāvi.
Izmēģina eksotiku
Daiļdārza veidošana aizsākta tikai pirms sešiem gadiem. “Nolēmām nozāģēt veco egļu dzīvžogu, kas noēnoja palielu dārza daļu un māju. Nu dārzā iespīdēja saule un varējām izveidot skaistas puķu dobes,” stāsta Indra, kuras dārzā dominē dekoratīvie koki, krūmi un ziemcietes.
Vasaras puķu ir maz, jo tās prasa papildu rūpes, kaut gan Kaspars pavasaros mēdz iegādāties pa kādam begoniju, pelargoniju vai fuksiju podam. Dārzā aug ne viens vien eksotiskāks īpatnis, piemēram, paulovnija (Paulownia), jūdaskoks (Cercis) un trejlapu pomciruss (Poncirus trifoliata), kas iestādīts aizsargātā vietā pie mājas. Neviens no dienvidniekiem pa ziemu netiek piesegts un pamazām pielāgojas mūsu klimatam. Izņēmums ir dekoratīvie sarkanie banāni, kuru sakneņi tiek pārziemināti pagrabā.
Jāteic gan, ka klimats ziemā Dundagas pusē ir maigāks, jo dārzs atrodas tikai 12 kilometru no Baltijas jūras.
Katrs koks vienā eksemplārā
Gar vienu dārza malu – starp dīķi un mežu – saimnieki nolēmuši veidot parku ar dažādiem dekoratīvajiem kokiem un krūmiem. Sastādīti dažādu šķirņu bērzi, ozoli, kļavas, riekstkoki, apse ar milzu lapām, raiblapu alksnis, purva ciprese, dzelzskoks, dzeltenkoks un citi. Starp kokiem atstāts 10 metru attālums, ņemot vērā, ka tie augs samērā lieli.
Netālu no mājas pavasarī uzzied sakuras, dekoratīvās ābelītes un dažādi košumkrūmi. Liela auguma skujeņi un lapukoki gar ceļa malu stādīti divās rindās. Trešo rindu veido veco saimnieku stādītās liepas. Tā papildināta ar Kaukāza liepu, Amerikas liepu un sudrabliepu, kam ir lielākas lapas un ziedi. Arī smarža šīm liepām atšķiras no parastajām.
Katrs koks ir vienā eksemplārā, kopā nav precīzi saskaitīti. Skujkoku ir vairāk par simtu, bet lapukoku un krūmu varētu būt ap divi simti. Interesanti ir, piemēram, zeltainā neīstā lapegle (Pseudolarix amabilis) ar dzeltenīgām skujiņām un mamutkoks (Sequoiadendron giganteum) ‘Glaucum’ ar ļoti asām, zilganām skujām. Ļoti skaista ir Japānas kriptomērija ‘Hungarian Gold’ ar spilgti dzeltenām skujām.
Augu kolekcijas apstājas pie pussimta
“Vienubrīd aizrāvos ar lilijām, hostām, papardēm un peonijām. Tiku līdz 50–60 šķirnēm un tad sapratu, ka daudzas ir līdzīgas, un vairs necenšos skaitu papildināt. Vairāk grupēju pēc krāsām, bet niansēs neiedziļinos. Dārzs ir mūsu priekam, nevis lai veidotu plašas augu kolekcijas,” norāda saimniece.