5 °C
Eiropas valstu gaisa spēki 120 iznīcinātāju sastāvā varētu tikt izvietoti, lai aizsargātu debesis virs Kijivas un Ukrainas rietumiem pret Krievijas raidītajām raķetēm un droniem, vēsta britu laikraksts "The Guardian", atsaucoties uz militāro ekspertu izstrādātu plānu.
Šāda iecere arī būtu mazāk riskanta par sauszemes spēku sūtīšanu uz Ukrainu, uzskata plāna autori.
Aizsargātu daļu Ukrainas
"Sky Shield" ("Debesu vairogs") jeb Eiropas vadīta pretgaisa aizsardzības zona palīdzētu notriekt uz Ukrainas pilsētām un infrastruktūras objektiem raidītās Krievijas raķetes un dronus. Šī programma darbotos neatkarīgi no NATO, vēsta "The Guardian". "Sky Shield" varētu iedarbināt iespējama "pamiera debesīs" ietvaros, par ko iepriekš runājis gan Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, gan Francijas prezidents Emanuels Makrons. Šāda pretgaisa aizsardzības zona aizsargātu trīs joprojām darbojošās Ukrainas atomelektrostacijas, kā arī Odesu un Ļvivu, bet ne valsts austrumus vai frontes līniju.
Šāds plāns "panāktu lielāku militāro, politisko un sociālekonomisku ietekmi nekā 10 000 Eiropas sauszemes spēku karavīri", norādījuši plāna autori.
"Sky Shield" atbalstītāju vidū ir gan bijušais ASV gaisa spēku ģenerālis un NATO augstākais komandieris Eiropā Filips Brīdlovs, gan bijušais britu armijas ģenerālis Ričards Širefs, gan arī bijušais Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis, kā arī citi politisko un militāro aprindu pārstāvji.
Ilgi lolota ideja
Šāda rosinājuma dažādas versijas ir piedāvātas jau kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī, tomēr progresu nav izdevies panākt. Jaunākā šī plāna versija ieguvusi straujāku virzību pēc pagājušajā piektdienā notikušās Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska viesošanās Baltajā namā pie ASV prezidenta Trampa, norāda "The Guardian". Pēc katastrofālās abu prezidentu sarunas Tramps ir apturējis militāro palīdzību Ukrainai un pārtraucis sniegt tai izlūkošanas informāciju. Tas licis Eiropas valstīm atskārst, ka tām būs jāuzņemas vadošā loma palīdzības sniegšanā Ukrainai kara laikā, kā arī drošības garantiju nodrošināšanā pēc kara beigām. "The Guardian" ziņo, ka "Sky Shield" izstrādājuši bijušie britu Karalisko Gaisa spēku plānotāji sadarbībā ar Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Ar šo plānu esot iepazīstinātas Eiropas valstu aizsardzības ministrijas.
Eiropas valstu līderi tomēr līdz šim nav vēlējušies dot zaļo gaismu šādam plānam, kamēr karš Ukrainā vēl turpinās.
Plāna izstrādē iesaistītās personas uzskata, ka pēdējā laika notikumu dēļ plāns ir ieguvis papildu aktualitāti. Turklāt pamiera gadījumā tas var kalpot kā drošības garantija Ukrainai.
Risks nebūtu liels
Rietumu politiskajās aprindās bažas raisījis risks, ka NATO dalībvalstu iznīcinātāji varētu nonākt tiešā konfliktā ar Krieviju un tas varētu novest pie bīstamas karadarbības saasināšanās, ja tiktu sašauta vai notriekta kādas puses lidmašīna. Šī plāna atbalstītāji tomēr uzver, ka risks "Sky Shield" pilotiem būtu neliels, jo Krievijas kara lidmašīnas kopš 2022. gada sākuma ārpus frontes līnijas neuzdrošinās izlidot. Rietumu un Krievijas kara lidmašīnas šādā scenārijā šķirs vairāk nekā 200 kilometri. Šādas pretgaisa aizsardzības zonas darbība atslogotu Ukrainas bruņotos spēkus, kuriem tagad jātiek galā ar visiem Krievijas raidītajiem droniem un raķetēm. Tas ir noplicinājis Ukrainas pretgaisa aizsardzības krājumus, un šo situāciju vēl vairāk sarežģījis Trampa lēmums apturēt Ukrainai militāro palīdzību.
Eksperti norāda, ka īpaši grūti Ukrainai būs aizstāt pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot".
Uz "Sky Shield" plāna praktisko labumu uzmanību vērsis bijušais ASV sauszemes spēku komandieris Eiropā Bens Hodžess. Šādas pretgaisa aizsardzības sistēmas ieviešana būtu "izlēmīga rīcība, kas rezultātu var dod nekavējoties. Tā būs arī nozīmīga, aizsargājot jebkurus uguns pārtraukšanu sargājošos spēkus", platformā "X" paziņoja atvaļinātais ģenerālleitnants.
Izskanējuši arī jaunumi saistībā ar iespējamu miera uzturētāju sūtīšanu uz Ukrainu pēc kara beigām. Britu amatpersonas atklājušas, ka apmēram 20 valstis ir izrādījušas interesi par dalību Apvienotās Karalistes premjerministra Kīra Stārmera piedāvātajā plānā par "labprātīgo koalīciju" Ukrainas atbalstam. Ne visas šīs valstis, kas ir lielākoties Eiropas vai Sadraudzības valstis, ir gatavas sūtīt miera uzturētājus uz Ukrainu pēc kara beigām. Daļa esot gatavas piedalīties ar cita veida palīdzību. Maskava tikmēr noraidījusi plānus par rietumvalstu karavīru izvietošanu Ukrainā. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ceturtdien paziņoja, ka "kompromisam" neredz iespēju. "Šī diskusija notiek ar atklāti naidīgu mērķi," paziņoja Lavrovs. Maskava arī noraidījusi izskanējušos piedāvājumus par īslaicīgu pamieru, paužot uzskatu, ka tas nāks par labu Ukrainai. Ir vajadzīga "stingra vienošanās" par kara izbeigšanu, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāve Marija Zaharova. "Bez tās jebkāda atelpa vai pārgrupēšanās ir absolūti nepieņemama," piebilda Zaharova.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
