Kreišs ielec sešniekā

Pēc sešu gadu pārtraukuma Latvijas vieglatlēts Eiropas čempionātā telpās iekļuvis sešniekā – kārtslēcējs Valters Kreišs ar 5,70 metriem izcīnīja sesto vietu.

Tas ir trešais labākais mūsu kārtslēcēju rezultāts šāda mēroga mačos pēc Aleksandra Obižajeva sudraba 1983. gadā (5,60) un Jāņa Laura bronzas 1974. gadā (5,30).

Nīderlandes pilsētā Apeldornā notikušajās Eiropas meistarsacīkstēs Valters Kreišs priekšsacīkstēs pārvarēja 5,75 metrus, kas bija dalīta piektā vieta. Finālā ar pirmo lēcienu padevās 5,45 metri, otro – 5,60, pirmo – 5,70. Divi neveiksmīgi mēģinājumi 5,80 metru augstumā, un Valters pieteica 5,85, bet pašam piederošā Latvijas rekorda labojums nebija pa spēkam. 

Nestartējot pasaules rekordistam Armando Duplantim, uzvara grieķim Emanuilam Karalim (5,90 metri). 21 gadu vecais Valters Kreišs bija fināla jaunākais dalībnieks.

Agate Caune 3000 metros ierindojās priekšpēdējā, 22. vietā (9:22,0). Mēnesi iepriekš sacensībās Francijā 20 gadus vecā skrējēja distanci veica 8:58 minūtēs, Apeldornā finālā šāds sniegums dotu devīto vietu. Patrīcija Jansone augstlēkšanā ar 1,80 metriem palika pēdējā, 19. vietā. Pērn viņa laboja Latvijas U-20 rekordu gan telpās, gan stadionā (1,88).

Eiropas čempionātā telpās sešniekā kāds no Latvijas vieglatlētiem iekļuva pirmo reizi kopš 2019. gada, kad Laura Ikauniece bija piektā septiņcīņā.
Jāpiebilst, ka norvēģis Jākobs Ingebrigtsens, uzvarot 1500 un 3000 metros, kļuvis par septiņkārtēju Eiropas čempionu telpās, kas ir atkārtots rekords vīriešiem. Tikpat savulaik zem PSRS karoga iespēja ukraiņu sprinteris Valērijs Borzovs. Absolūtā rekordiste ar astoņiem zeltiem ir čehu lodes grūdēja Helena Fibingerova, kura startēja iepriekšējā gadsimta 70. un 80. gados.