Filmas "Anora" producents, režisors, oriģinālscenārija autors un montāžas režisors Šons Beikers savu vārdu Amerikas Kinoakadēmijas vēsturē nu ierakstījis kā cilvēks, kurš vienā vakarā saņēmis četrus "Oskarus", savukārt Latvijas animācijas vēstures pārrakstītāja – Ginta Zilbaloža – pilnmetrāžas filma "Straume" kļuvusi par pirmo Latvijas kinodarbu, kas ne tikai nominēts šai balvai, bet arī ieguvis to.

Reklāma

Prostitūta un narkobarons

Jo tuvāk nāca "Oskaru" nakts, jo skaļākas kļuva diskusijas par to, kuri iegūs balvas, un katram no tajās iesaistītajiem bija savi argumenti. Visvairāk pārmetumu izpelnījās divas filmas – šī gada nomināciju (13!) rekordiste Žaka Odiāra lente "Emilija Peresa", kuru pēdējos mēnešos pavada melna kampaņa, un Šona Beikera mūsdienīgotais Pelnrušķītes stāsts "Anora", kas jau Kannu kinofestivālā saņēma pelnītu sašutuma vilni, jo pēc Krievijas pilna mēroga uzbrukuma Ukrainai spēlēties ar oligarha dēliņa un pakalpiņu labajām sirdīm ir vairāk nekā amorāli. Pavisam "Anora" saņēma piecus "Oskarus" – Maikija Madisone tika atzīta par labāko aktrisi –, tādējādi balvās pārvērtās piecas no tās sešām nominācijām, un šādus sasniegumus šī gada Amerikas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā neizdevās atkārtot nevienai citai kinofilmai.

Maikija Madisone par lomu filmā "Anora" tika atzīta par labāko aktrisi.

Žaka Odiāra "Emilija Peresa" tādējādi uzskatāma par vislielāko "zaudētāju", jo, izvirzīta 13 kategorijās, tās pārstāvji uz skatuves kāpa vien divas reizes. Kā jau bija prognozēts, Zoja Saldaņa saņēma "Oskaru" kā labākā otrā plāna aktrise, un Kinoakadēmijas biedru balsojumā par labāko dziesmu tika atzīta "El Mar", kas izskan šī trakulīgā un revolucionārā mūzikla skaņu celiņā.

Amerikāņu sapnis

Saskaņā ar prognozēm uz "Oskaru" skatuves kāpa arī Kīrans Kalkins, kurš par lomu patiesu notikumu iedvesmotajā filmā "Īstas sāpes" saņēma balvu kā labākais otrā plāna aktieris, un Adriens Broudijs, kura izredzes otro reizi savā karjerā kļūt par Amerikas Kinoakadēmijas balvas laureātu apdraudēja Timotē Šalamē, kurš Džeimsa Mangolda muzikāli biogrāfiskajā filmā "Bobs Dilans: Pilnīgi nezināms" nospēlēja tās titulvaroni.

Adrians Broudijs saņēma Labākā aktiera titulu par galveno lomu Breidija Korbeta filmā "Brutālists".

Broudijs, kurš par lomu Romāna Polaņska "Pianistā" (2002) 29 gadu vecumā kļuva par jaunāko aktieri, kurš apbalvots šajā kategorijā, ar lomu "Brutālistā" savā ziņā iekāpa jau ienēsātās kurpēs, taču Breidija Korbeta eposā viņa uzdevums bija daudz sarežģītāks – ne tikai izdzīvot holokaustā gūtu pieredzi, bet mēģināt pietuvoties amerikāņu sapnim, un, lai tas notiktu, jāizdara neiespējamais. Pavisam "Brutālists" bija nominēts desmit kategorijās, bet saņēma balvu trijās – arī par mūziku un operatora Lola Kroulija darbu.

Zilbalodis: "Mēs visi esam vienā laivā."

Desmit nominācijas bija arī mūziklam "Ļaunā", taču Frenka L. Bauma radītajai fantāziju pasaulei piederīgā mūzikla filmēšanas grupa mājup devās tikai ar divām statuetēm – labākais mākslinieks un kostīmi –, un divas balvas saņēma arī Denī Vilnēva "Kāpa: Otrā daļa" (labākā skaņa un specefekti).

Labākā adaptētā scenārija balvu Amerikas Kinoakadēmija piešķīra baznīcas trillera "Konklāvs" scenāristam Pīteram Stroenam.

Labākā adaptētā scenārija balvu Amerikas Kinoakadēmija piešķīra baznīcas trillera "Konklāvs" scenāristam Pīteram Stroenam, kurš filmas notikumus balstījis Roberta Harisa grāmatā aprakstītajā, bet labākās starptautiskās filmas "Oskaru", uz kuru kandidēja arī "Straume", saņēma brazīliešu drāma "Es vēl esmu šeit" – pēc patiesiem notikumiem veidota vēsturiska filma par kādu ģimeni Brazīlijas 70. gadu politiskajos mutuļos, ko uz papīra uzlicis politiķa un režīma upura Rūbensa Paivas dēls.

Labākās starptautiskās filmas "Oskaru" saņēma brazīliešu drāma "Es vēl esmu šeit", kuras režisors ir Volters Seilss.

Par spīti skeptiķiem, kuri labākās pilnmetrāžas animācijas filmas godu solīja amerikāņu megabudžeta projektam "Robots savā vaļā", pirmo "Oskaru" Latvijas kino vēsturē ieguva Ginta Zilbaloža "Straume", un korektajā pateicības runā režisors ne tikai pateicās visiem filmas tapšanā iesaistītajiem, saviem vecākiem, suņiem un kaķiem, bet arī pauda cerību, ka šis "Oskars" pavērs durvis neatkarīgajiem animācijas veidotājiem visā pasaulē un viņš reiz atgriezīsies uz šīs prestižās balvas skatuves. Gints Zilbalodis pateicības runu pabeidza ar vārdiem: "Mēs visi esam vienā laivā, tāpēc mums jātiek pāri mūsu atšķirībām."

Filmas "Straume" režisors Gints Zilbalodis (pa labi) ar godam nopelnīto Oskaru rokās.

Mantojums

Par labāko dokumentālo filmu atzina "No Other Land" – četru režisoru kopīgi veidotu filmu, kas pirmizrādi svinēja pērn Berlīnes kinofestivālā un demonstrē filmas autoru attieksmi pret Palestīnas un Izraēlas asiņaino konfliktu.

Īpašās balvas Amerikas Kinoakadēmija pasniedza jau pagājušā gada 17. novembrī. Kinoakadēmijas Goda balvas par mūža ieguldījumu jau pēc nāves piešķīra Kvinsijam Džounsam, un šādu balvu saņēma arī Džuljeta Teilore. Producenta Ērvina Tālberga vārdā nodēvēto balvu ieguva Džeimsa Bonda franšīzes uzpasētāji Barbara Brokoli un Maikls G. Vilsons, bet Džīna Heršolta vārdā nodēvēto balvu – britu scenārists un rakstnieks Ričards Kērtiss, kurš par oriģinālscenāriju britu komēdijai "Četras kāzas un vienas bēres" (1994) nopelnījis līdz šim savu vienīgo nomināciju iekārotākajai kino pasaules balvai.

Aptauja

Kas jums šķiet svarīgākais, lai cilvēks būtu veiksmīgs?

KONTEKSTS

Amerikas Kinoakadēmijas balva Oskars ir viens no pasaules ievērojamākajiem kino apbalvojumiem, ko pasniedz reizi gadā, akadēmijas locekļiem izvērtējot iepriekšējā gadā tapušās filmas. Pirmā balvas pasniegšana norisinājās tālajā 1929. gadā viesnīcā Roosevelt, Holivudā. Plaši pazīstamā izskata statuja, kā balva jau tika pasniegta pašā pirmajā ceremonijā, bet nosaukumu tā ieguva tikai 1939. gadā.