Izziņotas nominācijas Lorensa Olivjē balvai, un nominantu vidū ir arī Bens Višovs. 1976. gadā iedibināta un 1984. gadā pārdēvēta par godu izcilajam angļu teātra un kino aktierim un režisoram seram Lorensam Olivjē, Lorensa Olivjē balva jeb Olivjē balva ir ikgadējs apbalvojums, ko pasniedz profesionālo Londonas teātru darbiniekiem.
Tai var tikt nominēti dažādi iestudējumi – lugas, mūzikli, deju izrādes, operas u. c. –, un tas ir augstākais britu teātra apbalvojums, ko var pielīdzināt Brodvejas "Tony" balvai un Francijas Moljēra balvai. Šogad apbalvošana notiks 6. aprīlī. Kā pēdējos gados ierasts, tas notiks Karaliskajā Albertholā, un par vakara vadītājiem izraudzīti Beverlija Naita un Billijs Porters.
Šogad nominantu vidū iekļuvuši aktieri, kuru vārdi komentārus neprasa – par "Brutālistu" nupat oskarotais Adriens Broudijs, Imelda Stauntone un Marks Strongs, kā arī Pāpa Esiedu, par kuru runā kā Severusa Strupa atveidotāju topošajā seriālā "Harijs Poters", kā arī Bens Višovs. Kategorijā "Labākais aktieris" izvirzīti arī Billijs Kradaps un Džons Litgovs, savukārt kā labākās aktrises nominētas Leslija Menvila, Hītera Agieponga, Rouzija Šīhija, Mīra Siāla un Indira Varma.
Visvairāk nomināciju – 13 – saņēmusi izrāde "Vijolnieks uz jumta", ko iestudēja "Regent’s Park Open Air Theatre" trupa. 1964. gadā Brodvejā pirmizrādi nosvinējušais mūzikls sasniedza rekordu kā visilgāk spēlētā izrāde – pēc apmēram desmit gadiem to pārspēja mūzikls "Breolīns" – un tas saņēma deviņas "Tony" balvas, piedzīvoja vēl piecus iestudējumus Brodvejā, kā arī Normana Džūisona režijā tika pārvērsts filmā (1971), kas atzīta par vienu no visu laiku labākajiem kino mūzikliem. Filma saņēma trīs "Oskarus", kā arī divus "Zelta globusus", no kuriem viens godināja galvenās lomas Tevjes atveidotāja Topola talantu.
LTV1 13. martā plkst. 23.10, "Mazliet sāpēs".
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
6.3 °C













































































































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)
