Kultūrzīmju izvēle: 11. nedēļa kultūrā — izstādes, pasākumi, filmas, aktualitātes

Piedāvājam ieskatu aktuālo kultūras notikumu kalendārā.

Rotko, Rembrants, Ivanovs un citi

Ar astoņām jaunām izstādēm pavasara izstāžu sezonu, kas būs apskatāma līdz maijam, ir pieteicis Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs. 

Darbs no Bazila Alkaci izstādes "Muzeju kolekcija: 2007–2024".

Foto: Publicitātes

Rituma Ivanova izstāde "Templis" ir ieskats mākslas vēstures lappusēs caur mākslinieka meistarību un Marka Rotko intelektuālo mantojumu. Monumentālie portretējumi šeit kļūst par izziņas avotu, kurā atklājam īsto, patieso, klātesošo mākslinieku – Rotko, Rembrantu un arī pašu Ritumu Ivanovu. Bazils Alkaci, kura darbi apskatāmi izstādē "Muzeju kolekcija: 2007–2024", ir gleznotājs, kura metafiziskais redzējums sniedzas pāri fiziskās pasaules robežām. Mākslinieks nāca pasaulē 1938. gadā uz kuģa, kurš mēroja ceļu no Kuveitas uz Lielbritāniju, un varbūt tieši tāpēc viņa dzīvē un jaunradē allaž ir atspoguļojusies dziļa saikne starp debesīm, zemi un materialitāti. "Kāda tad mežam ir saistība ar baletu?" Šo jautājumu savā izstādē "Mežam ir svarīgi ļaut būt mežam" uzdod māksliniece Iveta Šmita. Pirms neilga laika "Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījumā" uzsvērts, ka tikai 14% no kopējā iedzīvotāju skaita bauda operas un baleta izrādes. Savukārt dabisko mežu īpatsvars Latvijā strauji sarūk mežizstrādes dēļ. Latgales reģiona mākslinieku konkursa izstāde šoreiz nosaukta "Vēlēšanās" – paužot jēdzienu, kas neprasa garu skaidrojumu. Savukārt Silvijas Šmidkenas (1935–2024) un Leona Lukšo (1930–1984) izstāde "Konstruktīvs dialogs" piedāvā ieskatīties mākslinieku un dzīvesbiedru radošajā pasaulē, kurā uzsvērta mākslas spēja rosināt divus māksliniekus veidot dialogu kopdarbā. Izstāde "Izlase. Latvijas grafika Rotko muzeja krājumā" atgādina, ka muzejs kopš darbības sākuma nemainīgi pievērsies laikmetīgās grafikas kolekcijas papildināšanai, nozīmīgu vietu atvēlot tieši Latvijas grafiķu veikumam. Savukārt izstādē "Marks Rotko. Dzīve un māksla" izstādītas sešas gleznas, kas deponētas, pateicoties mākslinieka meitai Keitai Rotko Prizelai un dēlam Kristoferam Rotko. Šī izstāde atspoguļo dažādus Rotko daiļrades posmus; viņa intensīvos meklējumus, daudzveidīgās aktivitātes un transformācijas ceļā uz meistarību un brīvību. Bet "Nr. 2. [Bez nosaukuma]. Rotko muzeja krājuma izstāde" koncepts tuvinās Marka Rotko mākslinieciskās filozofijas pamatiem – atsakoties no konkrētām formām un simboliskiem apzīmējumiem, galveno nozīmi piešķirt krāsai un tās ietekmei uz cilvēka garīgo pasauli.

Elzas Stērstes 140. jubilejā

Šodien, 12. martā, plkst. 18 Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja kultūrtelpā "Tintnīca" (Pulka ielā 8) notiks Elzas Stērstes 140. jubilejai veltīts pasākums "Kāpēc es mīlu Elzu Stērsti?". Sarunā par Elzu Stērsti, viņas dzīvi un daiļradi piedalīsies viņas mazmeita Anna Žīgure, tulkotājas Inta Geile un Astra Skrābane, muzikālo noskaņu radīs Ventis Zilberts, sarunu vadīs kultūras žurnāliste Liega Piešiņa. 20. gadsimta divdesmitajos gados Latvijā bija franču kultūras ziedu laiks, kura neatņemama sastāvdaļa bija Elza Stērste. Mīlestība pret franču kultūru viņai radīja nepieciešamību to iepazīt tās dabiskajā vidē – Francijā. Ar laiku Latvijā izveidojās franču grupa, kurā sava loma bija arī Elzai Stērstei, tomēr reizē ar mīlestību pret franču kultūru tā viņai un domubiedriem nesa arī ciešanas. Vakarā tiks risināts jautājums – kā brieduma gados piedzīvotais un pārdzīvotais atspoguļojas viņas radītajā un kā mēs to izjūtam šodien? Anna Žīgure grāmatā par Elzu Stērsti "Marselīne" raksta: "Katrā likteņa pagriezienā Elza centusies sekot savai domai, ka "ikviena dzīve ir māksla un kā māksla tā jānodzīvo"."

"Daugaviņas" vairāk kā deja

Piektdien, 14. martā, kinoteātrī "Forum Cinemas" pirmizrādi piedzīvos režisora Paula Dombrovska dokumentālā filma par Kanādas latviešiem "Vairāk kā deja". Tā stāsta par Toronto latviešu tautas deju kolektīva "Daugaviņa" ceļu uz 2023. gada Dziesmu un deju svētkiem Rīgā. Tās centrā ir ilggadējā deju kolektīva vadītāja Selga Apse, kura ar savu profesionālo darbību un degsmi arī šodien turpina uzturēt latviešu valodu un tradīcijas multikulturālajā vidē Toronto. Filmu bagātina neredzēti privāto arhīvu kadri no 60. gadiem, kas autentiskā veidā ļauj ieskatīties Kanādas latviešu centienos saglabāt savu identitāti svešumā. Tā rosina meklēt atbildes – kur ir manas mājas un kas cilvēkus tik ļoti saista ar Latviju un latviešiem?

Mirdz Zvaigžņu festivāls

"Absolūti satriecoša mūzika – izsmalcinātas kompozīcijas un aranžējumi," tā starptautiskā prese raksturojusi austriešu čellistes un dziedātājas deeLindes un brazīliešu ģitārista, trombonista, komponista un diriģenta Emiliano Sampaio sniegumu.

Foto: Publicitātes

Līdz 22. martam jau 33. reizi norisinās Liepājas Starptautiskais zvaigžņu festivāls, šoreiz tas notiek Liepājas četrsimtās jubilejas zīmē. Liepājas Simfoniskais orķestris koncertzālē "Lielais dzintars" piedāvās piecus koncertus un vedīs ceļojumā pa plašo mūzikas pasauli, piestājot simfoniskā klasicisma un romantisma, džeza, kamermūzikas un arī opermūzikas pieturās. Piektdien, 14. martā, uzstāsies austriešu čelliste un dziedātāja deeLinde, kuras uzmanības centrā ir tradicionālā austriešu tautas mūzika, kā arī jodelēšana, un brazīliešu ģitārists, trombonists, komponists un diriģents Emiliano Sampaio, kopīgi radot eksotisku un aizraujošu muzikālu sajaukumu.

Aleksandras Beļcovas dzimšanas dienā

Aleksandra Beļcova.

Foto: Karls Bauls/Publicitātes

Otrdien, 18. martā, plkst. 18 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā tiks svinēta Aleksandras Beļcovas 133. dzimšanas diena. Piemiņas vakars notiks vēsturiskā dzīvokļa salonā, kas ilgu laiku bijusi mākslinieces darbnīca, piedāvājot iejusties aktrises, mūziķes Zanes Dombrovskas radīto skaņu telpā un ar pētnieces Dr. art. Nataļjas Jevsejevas stāstiem paceļot laikā. Aleksandra Beļcova (1892–1981), Romana Sutas dzīvesbiedre, bija gan apburoša un eleganta dāma, gan moderna un emancipēta sava laika sieviete, gan profesionāla māksliniece.

Andra Dzenīša pirmatskaņojums

Piektdien, 14. martā, Latvijas Universitātes Lielajā aulā skanēs Valsts kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" koncertprogramma skandināvu modernisma zīmē. Pie orķestra diriģenta pults stāsies Normunds Šnē, kopā ar "Sinfonietta Rīga" mūziķiem atveidojot Jozefa Haidna 60. simfonijas raksturā izklaidīgos tēlus. Benta Sorensena Trešā klavierkoncerta valdzinošākos motīvus kopā ar orķestri atklās mūsdienu mūzikas lietpratējs, pianists Roberts Flaics, bet pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos Andra Dzenīša Trešā simfonija "Arcadia".