Kā lai neatceras kinofilmu "Sapņu komanda 1935", kuras beigu titri stindzina ar savu vēstījumu par pirmo Eiropas meistaru (tā 30. gados sauca Eiropas čempionus) Latvijas izlases basketbolistu traģiskajiem likteņiem. 

Kas kritis frontē, kas miris Sibīrijas lēģerī, kas, dzimteni vairs neredzot, savu turpmāko dzīvi aizvadījis Rietumos. Tāds liktenis tika lemts Latvijas basketbolam pēc divu totalitāru režīmu vienošanās un savstarpējā kara. Tieši tāpat kā tolaik XX gadsimtā starp abiem lielajiem kariem, arī mūsdienās teritoriāli nelielā Latvijas valsts spējusi pārliecināt ar prasmi izveidot normālus pamatus, kas lielākajam vairumam tās iedzīvotāju dod iespējas īstenot savas ieceres un sapņus, liekot lietā talantus un profesionālās prasmes. Tagad Latvijas basketbola vadība ar gandarījumu atzīmējusi, ka sasniegts bērnu skaita rekords sporta skolās – astoņi tūkstoši jauno basketbolistu. Pavisam drīz – jau augusta beigās – Rīgā tiks uzsākts Eiropas čempionāts basketbolā vīriešiem. Lai kādi būs mūsu izlases sasniegumi, šāda vērienīga pasākuma sarīkošana ir laba zīme Latvijas varēšanai.

Kad sākās pilna mēroga Krievijas iebrukums Ukrainā, gandrīz nekavējoties tika pārtraukta krievu sportistu dalība starptautiskajos turnīros, tajā skaitā, protams, arī basketbolā.