Jautā avīzes lasītāji? Kāpēc Upītim ir divi muzeji?

"Latvijas Avīzes" lasītāju viedokļi un jautājumi, kas izskanēja šo trešdien, zvanot redakcijas žurnālistam.

Mirdza Tīma Ķekavā: "Uzskatu, ka būtu loģiski, ka katru nozari Saeimā un Ministru kabinetā vadītu kompetenti, savā nozarē izglītoti, pieredzes bagāti un godprātīgi cilvēki. Bet pats galvenais, lai tie strādātu tautas labā. Kādi gan un cik mums izglītības ministri šajos 35 gados ir bijuši? Tur jāskaita padsmitos. Pat tādi, kuri savulaik atļāva, ka matemātiku, fiziku un ķīmiju, ja gribēja, varēja nemācīties, bet tik un tā varēja iegūt vidējo izglītību. Nupat izvirzītajai kandidātei Dacei Melbārdei es neticu, jo viņa no Nacionālās apvienības savulaik tika ievēlēta Eiropas Parlamentā. Tur strādājot, viņa ne tikai nomainīja partiju, bet pat nenostrādāja līdz termiņa beigām, jo bija jāsteidzas uz Latviju, lai ieņemtu amata vietu Ārlietu ministrijā. Izglītības sistēma prasa rūpīgas un pārdomātas izmaiņas. Skolās šobrīd ir tikai daži skolotāji, kuri var ne tikai mācīt, bet pats galvenais – iemācīt.

Vēl viens temats, par ko gribu izteikties. 

Man nav saprotams, kā Kultūras ministrija ir pieļāvusi, ka literātam Andrejam Upītim ir divi valsts uzturēti muzeji, bet vienam no ievērojamākajiem latviešu gleznotājiem – Vilhelmam Purvītim – nav neviena valsts finansēta muzeja! 

Es nedomāju, ka ir jāuzskaita visi Upīša melnie darbi. Pietiek, ka mēs katrs varam secināt, kā latvietim padomju varas gados izdevās Rīgas centrā tikt pie ekskluzīva dzīvokļa, kur tagad ir muzejs."

Jānis Lapiņš Rīgā, Rīgas Politiski represēto biedrības vadītājs: "Ceturtdien, 6. martā, apritēja 106 gadi, kopš krita latviešu pulkvedis Oskars Kalpaks. Viņš apglabāts Lubānā Visagala kapos. Toreiz svinīgajā brīdī kapos mana mamma – Lubānas skolas skolniece – stāvēja, kā toreiz teica, špalerās (goda sardzē). Pāri kapiem laidās lidmašīna un nolaida zemē skaistu kroni jeb vainagu. Agrāk to nedrīkstēja stāstīt, bet nu jaunatnei derētu zināt, ar kādu godu un cik cēli toreiz atvadījās no pulkveža Oskara Kalpaka."

Redakcijas piebilde. Pulkvedis Oskars Kalpaks krita 1919. gada 6. martā apšaudē starp Latviešu bataljonu un vācu dzelzsdivīziju pie "Airītēm". Pulkvedi apglabāja 11. martā Liepājas Ziemeļu kapos. 1919. gada 18. septembrī Kalpaka mirstīgās atliekas pārapbedīja dzimtas kapsētā Meirānu Visagalā, netālu no "Liepsalām". Tur viņam 1927. gadā atklāja Kārļa Zāles veidoto pieminekli.

Pēteris Pavlovičs Rēzeknē: "Jau ilgstoši, runājot par ministrijām, tiek minēts to milzīgais darbinieku skaits. Es paskaitīju, ka dažā ministrijā ir pat ap 70 struktūrvienību – vadība, nodaļas, departamenti, cik vadītāju, cik vietnieku un cik pašu darbinieku. Bet man ir tikai viens jautājums viņiem visiem un katram – vai viņiem ir plāns katram mēnesim, kas ir jāizdara šajā mēnesī un ir zināms, kas jāizdara nākamajā mēnesī?"

Jānis Valdemiers Zalvē: "Daudzi joprojām runā par Zelenska un Trampa tikšanos 28. februārī Baltajā namā. Es domāju, ka Zelenskim vajadzēja būt mazliet diplomātiskākam un tomēr mazliet piekāpties Trampam. Zelenskim bija jāatceras, ka viņš ir viesis. Es arī uzskatu, ka Zelenskim vajadzēja būt uzvalkā. Skaidrs, ka Ukraina karos līdz pēdējam vīram, bet miers ir labāks nekā naids."

Anna Bise Rīgā: "Notikušas ilgas sarunas par ministru maiņu valdībā. Vai bija jāmaina? Jāanalizē cēloņi, jāizdara secinājumi un gudri cilvēki visos līmeņos jāsaudzē. No tādiem sapņo atbrīvoties korumpanti un karjeristi Saeimā. Jāizanalizē Satiksmes ministrijas darbība vairāku iepriekšējo gadu garumā, kur kādreiz strādāja Ainārs Šlesers un Daiga Mieriņa (agrāk Jurēvica). Varbūt viņi zinās, kur tas suns aprakts."

Redakcijas piebilde. Ainārs Šlesers bija satiksmes ministrs no 2006. gada 7. novembrim līdz 2009. gada 12. martam. Tagadējā Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (toreiz Jurēvica) minētajā periodā kādu laiku strādājusi par Satiksmes ministrijas Iekšējā audita un kvalitātes vadības departamenta direktori. D. Mieriņa patlaban pārstāv Latvijas Zemnieku savienību un Zaļo un Zemnieku savienību, A. Šlesers – partiju "Latvija pirmajā vietā".

Imants Sūna Iecavā: "Uzskatu, ka visādas valsts uzņēmumu valdes un padomes vispār ir jālikvidē, bet uzņēmumos jāliek kārtīgs direktors vai ģenerāldirektors. Un, 

ja ir vajadzīga valde vai padome, tad to veido pašu darbinieki. Kāda gan interese ir kādam no malas? 

Vienīgā interese viņam ir pie kases saņemt naudu. Šādi ienācēji nav arī lietas kursā par to, kas notiek."

Brigita Andermane no Jaunjelgavas: "Vēlos izteikt lielu paldies Latvijas Televīzijai par latgaliešu kultūras balvas "Boņuks" pasniegšanas ceremonijas pārraidi. Brīnišķīgi vadītāji, tērpi – šajā drūmajā laikā tas bija kā gaismas stariņš mūsu dvēselēs."

Ieva Zuicena Rīgā: "Mēs tikai to vien dzirdam, ka jāveic skolu tīkla optimizācija un ka mazākumtautību skolās tiek pārbaudīta skolotāju latviešu valodas prasme. Bet nekas nav dzirdams, vai Izglītības ministrijai ir sagatavots mācību process, kā konkrēti notiks mācības latviešu valodā. Vai, piemēram, tiks izmantota kompetenču pieeja mācību saturā "Skola 2030"?"