Laiks rādīs, vai, no Kaspara Briškena ("Progresīvie") bēgot, premjere Evika Siliņa ("JV") nebūs uzskrējusi lācim – šajā gadījumā jaunajam satiksmes ministram Atim Švinkam ("Progresīvie"). 

Pēc septiņiem gadiem politikā viņš gan nav ieguvis ne tuvu tādu publicitāti, kā viņa priekšgājējs K. Briškens daudz īsākā laikā. Tāpēc grūtāk prognozēt, kas sagaidāms no jaunā ministra, kurš ar nozari nav bijis saistīts. Pēc stāšanās amatā A. Švinka visās intervijās ir atkārtojis, ka viņš uzstās uz lielāku atklātību valdībā un koalīcijā, kurā nedrīkstot būt tabu tēmas. "Premjerei un finanšu ministram ir skaidri jāpasaka – ja ir nauda, tad turpinām celtniecību, ja nav naudas, tad tā ir jāpasaka," uzskata A. Švinka.

Viņaprāt, "Rail Baltica" projekts ir ne tikai satiksmes ministra, bet arī premjera, finanšu ministra un valdības kopīga atbildība. 

Finanšu un izmaksu kontrolei viņš plāno pievērst īpašu uzmanību, tāpat viņš būšot kritisks. 

Uz vaicāto, ko nozīmē kritisks, A. Švinka "Latvijas Avīzei" atbildēja – tas nozīmē kritiski izvērtēt un pārbaudīt katru projektu, nozares izmaksas.

Nepieciešamība nomainīt vienu satiksmes ministru izvērtās par pamatīgu valdības restarta epopeju. Amatus atstāja arī pa vienam ministram no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un "Jaunās Vienotības" ("JV"). "Progresīvie" panāca visu ministru darbības izvērtēšanu, bet ne to, ka "JV" pati kā premjera un finanšu ministra partija uzņemas Satiksmes ministrijas vadību. Tā "JV" daļa, kuras saknes ir vecajā "Vienotībā", sliekusies tam piekrist, bet E. Siliņa pateikusi, ka amatu pārdale nenotiks. Premjere "4x4 plānā", kas atspoguļo valdības uzrāviena uzdevumus, neiekļāva satiksmes nozares svarīgos projektus.