Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izsludinājis atklātu konkursu uz VID ģenerāldirektora vietnieka amatu, informē VID pārstāvji.
Vietnieka galvenie pienākumi būs efektīvi un kvalitatīvi koordinēt un pārraudzīt informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju stratēģisko attīstību, kā arī vadīt Digitālās attīstības vadības komiteju, identificēt inovāciju iespējas un tās ieviest atbilstoši VID stratēģiskajiem virzieniem. Tāpat amatpersonai būs jāuzrauga finanšu vadības procesi, nekustamo īpašumu un tehniskās infrastruktūras pārvaldība un attīstība.
Amatpersonai paredzētā mēneša bruto darba alga ir no 4645 līdz 4945 eiro.
Pretendenti konkursā var pieteikties līdz 2024. gada 12. jūlijam.
VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe norāda, ka VID mērķis ir kļūt par vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā un sniegt klientiem viņu interesēm un vajadzībām atbilstošākos un ērtākos pakalpojumus. Lai tas izdotos, VID ir vajadzīgi viedi, inovatīvi, uz mērķa sasniegšanu orientēti cilvēki. Tādēļ tiek rīkots atklāts atlases process.
Galvenās pretendentiem izvirzāmās prasības ir atbilstība likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" un Valsts civildienesta likuma prasībām, nevainojama reputācija un atbilstība likuma "Par valsts noslēpumu" noteiktajām prasībām, augstākā profesionālā vai akadēmiskā izglītība (maģistra grāds), vēlama informācijas tehnoloģijās vai inženierzinātnēs (komunikācijas tehnoloģiju) vai vadībā un administrēšanā vai finanšu vadībā vai sociālajās zinātnēs.
Pretendentam ir nepieciešama profesionālā pieredze vadošā amatā pēdējo 10 gadu laikā informācijas tehnoloģiju vadības jomā vai biznesa vadības vai finanšu vadības jomā, pieredze lielu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) projektu vadībā pēdējo piecu gadu laikā, kā arī pieredze lielas struktūrvienības vadīšanā un teicamas angļu valodas zināšanas.
Pretendentam nepieciešamas arī profesionālās zināšanas par IKT dzīves cikla organizēšanas un pārvaldības metodoloģijām, risinājumu arhitektūras principiem un elementiem, tostarp zināšanas par informācijas tehnoloģiju tehnisko resursu plānošanu, uzbūvi un ekspluatāciju, kā arī izpratne par finanšu vadības jautājumiem.
Tiks vērtēta arī prasme analizēt sarežģītu informāciju un spēja pārzināt dažādas darbības jomas. Tāpat svarīgas ir prasmes pieņemt lēmumus, izvērtējot informāciju un uzņemoties atbildību, prasme skaidri un argumentēti paust viedokli, publiskās uzstāšanās un prezentācijas prasmes, labas komunikācijas un sadarbības prasmes. Tostarp tiks novērtēta pretendenta prasme vadīt komandu, orientācija uz rezultātu sasniegšanu, orientācija uz attīstību un stratēģiskais redzējums.
Konkursa komisiju vada Šmite-Roķe, bet komisijas locekļi ir institūciju deleģētie pārstāvji no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Finanšu ministrijas, Valsts kancelejas, kā arī VID pārstāvji.
Konkurss notiks trijās kārtās.
Pirmajā atlases kārtā notiks pretendentu iesniegto dokumentu izvērtēšana, savukārt otrajā kārtā notiks pretendenta komunikācijas un prezentēšanas prasmju novērtēšana, pārrunas ar pretendentiem par viņu motivāciju ieņemt šo amatu un pretendenta redzējuma par VID prioritātēm un attīstību atbilstoši VID stratēģiskajiem virzieniem, atspoguļojot priekšlikumus un konkrētus konstruktīvus risinājumus, novērtēšana, kā arī tiks novērtētas pretendentu profesionālās zināšanas atbilstoši amata prasībām. Trešajā kārtā notiks pretendentu vadības kompetenču novērtēšana.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
4.2 °C













































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)



































































