Sunny 14.2 °C
C. 26.06
Ausma, Ausmis, Inguna, Inguns
SEKO MUMS
Reklāma
NVA vecākā eksperte Zane Jansone: "Projekta mērķis bija iedot instrumentus darba devējam, lai viņš spētu novērtēt savu darba vidi un to pilnveidotu nodarbinātajiem vecumā 50+."
NVA vecākā eksperte Zane Jansone: "Projekta mērķis bija iedot instrumentus darba devējam, lai viņš spētu novērtēt savu darba vidi un to pilnveidotu nodarbinātajiem vecumā 50+."
Foto: Publicitātes

Patlaban mūsu valstī 40 procenti visa darbaspēka ir piecdesmitgadnieki vai vecāki cilvēki. Tas ir gana liels skaits, tāpēc jo īpaši svarīgi, lai strādājošajiem būtu iespēja nevis sabeigt savu veselību, bet gan strādāt tādos apstākļos, kas neveicina arodslimības. Lai saglabātu veselīgu darba vidi, palīgā nāk Eiropas Sociālais fonds (ESF), kura finansiālo devumu var izmantot ikviens uzņēmums, ja vien ir tāda vēlēšanās.

Reklāma

Mūsdienu sabiedrībā, kur dzīves ilgums pieaug un demogrāfiskās pārmaiņas kļūst arvien izteiktākas, būtiska nozīme tiek piešķirta jautājumam par cilvēku iespējām ilgāk iesaistīties darba tirgū. Viens no svarīgākajiem stimuliem, lai tas patiešām notiktu, ir katra strādājošā veselības stāvoklis. Projektam "Atbalsts ilgākam darba mūžam cilvēkiem 50+" no 2017. līdz 2020. gadam tika piešķirti 1,9 miljoni eiro finansējuma. Patlaban tiek gatavots nākamais līdzīgais projekts "Ilgāka un labāka darba mūža veicināšana", kurš tiks īstenots no 2025. līdz 2029. gadam un kam paredzēti 12 miljoni eiro, tajā skaitā divi miljoni eiro valsts budžeta līdzekļu. Kādi uzlabojumi strādājošo darba apstākļos ir panākti par jau iztērēto naudu un kas paredzēts nākamajā projektā?

Instruments darba devējam

Strādājošo cilvēku vidū kopš 2000. gada visbiežāk tiek reģistrētas un visstraujāk pieaug tieši skeleta, muskuļu un saistaudu arodslimības. Par to liecina Rīgas Stradiņa universitātes un SIA "TNS Latvija" veiktais pētījums par darba apstākļiem un riskiem Latvijā no 2019. līdz 2021. gadam. Tas parāda, ka pēdējo desmit gadu laikā šo arodslimību gadījumu skaits uz 100 000 nodarbinātajiem palielinājies gandrīz sešas reizes.

Līdzīgā pētījumā 2022. gadā ir secināts, ka būtiski samazinājies to darba devēju īpatsvars, kuru uzņēmumā vai iestādē darba vides riska novērtējums ir veikts pilnā apjomā, bet pieaudzis to darba devēju īpatsvars, kas vismaz daļēji novērtējuši savu darbinieku darba vidi. Tas, iespējams, ir saistīts ar Covid-19 pandēmijas ietekmi, kad daļa uzņēmumu atradās dīkstāvē vai daudzi darbinieki strādāja attālināti. Pētījumā ir secināts, ka tas, ka gandrīz katrs otrais darba devējs 2022. gadā ir atzinis, ka darba vides risku novērtējums nav veikts, ir uzskatāms par satraucošu tendenci, jo prasība darba devējiem ne retāk kā reizi gadā novērtēt darba vides riskus ir spēkā vairāk nekā divdesmit gadus, bet situācija neuzlabojas. Tāpēc jo īpaši svarīgi, lai strādājošajiem būtu iespēja strādāt tādos apstākļos, kas neveicina iepriekš pieminētās arodslimības.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vecākā eksperte Zane Jansone, kura piedalījās projekta "Atbalsts ilgākam darba mūžam" īstenošanā, pastāstīja, ka tā mērķis bijis tieši darba vides sakārtošana un darba procesu uzlabošana. Projekta mērķis esot bijis iedot instrumentus darba devējam, lai viņš spētu novērtēt savu darba vidi un atrast risinājumus, lai to pilnveidotu nodarbinātajiem, kuriem vecuma slieksnis ir 50+, jo tieši šajā vecuma posmā sāk parādīties dažādas veselības problēmas.

Projektam bijis piesaistīts uzņēmums "Corporate Consulting", kas nodarbojas ar tehnoloģiju un biznesa konsultācijām un kurš izstrādājis darba vides un cilvēkresursu potenciālo izvērtējuma materiālu.

""Corporate Consulting" bija jāizstrādā metodika, kā šo vērtējumu veikt. Kad tas bija izdarīts, uzņēmuma izveidotā profesionāļu komanda devās pie darba devējiem, kuri bija pieteikuši savu dalību projektā, lai izvērtētu uzņēmumu kopumā un katru darbinieku atsevišķi. Tādi bija 12 uzņēmumi. Pēc tam tapa novecošanās pārvaldības plāns uzņēmumiem, kuri nodarbina strādājošos vecuma grupā 50+. Darba devēji saņēma šo izstrādāto dokumentu, kur bija analizēts, kas uzņēmumam ir jādara novecošanās pārvaldībā. Arī katrs darbinieks saņēma savu izvērtējumu, kas viņam būtu nepieciešams, lai pilnveidotu savas zināšanas un uzlabotu veselību," pastāstīja Zane Jansone.

"Corporate Consulting" esot vērtējis, cik daudz uzņēmumā ir nodarbināto 50+, cik liels ir uzņēmums kopumā, kā arī to, vai nozarē, kuru tas pārstāv, ir vairāk arodslimību nekā citās nozarēs.

Reklāma
Reklāma

NVA noslēdza 12 līgumus, bet kopumā vēlme piedalīties projektā bijusi daudz lielāka, jo esot pieteikušies 45 uzņēmumi. Gan atkritumu apsaimniekotāji, gan šūšanas pakalpojumu sniedzēji, gan tādi uzņēmumi, kas rūpējas par vides sakārtošanu, pasažieru pārvadājumiem, sociālo jomu, izglītību, pārtikas tirdzniecību...

Karjeras konsultācijas neizmanto, kā paredzēts

Viens ir pamācīt, ka kaut kas ir jādara, bet otrs – palīdzēt. Projekta īstenotāji NVA piedāvāja karjeras konsultācijas, kas tika sniegtas aģentūras filiālēs. Ja cilvēks, kurš sasniedzis pirmspensijas vecumu, bija nobažījies, ka vairs nevarēs turpināt ierasto darbu veselības stāvokļa dēļ un viņam ir nepieciešamas pārmaiņas, proti, vai nu ir jāsamazina darba slodze, vai arī jāstrādā kāds cits darbs, bija iespēja aprunāties ar karjeras konsultantu. Konsultācijas esot piedāvātas ar nolūku pavērtēt sevi, savas iespējas, redzējumu uz savu karjeru, kā arī uzklausīt ieteikumus.

Jansone neslēpa, ka "cilvēki konsultāciju izmantoja ne tik daudz, kā mēs bijām paredzējuši". Tās bija plānotas 56 darbiniekiem, kuri sasnieguši 50 gadu vecumu vai ir vecāki, bet tām pieteikušies tikai 16 strādājošie. Tas, vai tādēļ, ka cilvēki baidījušies vai bijuši citi šķēršļi, neticis noskaidrots. Bet tie, kuri šo iespēju izmantoja, bijuši apmierināti. Karjeras konsultanti stāstījuši, ka vienai cilvēku daļai, kas pie viņiem nākuši, esot interesējušas iespējas izglītoties, daļa interesējusies arī par to, kā uzsākt savu uzņēmējdarbību. Vienai daļai patikuši testi, kas devuši iespēju paskatīties uz savu dzīvi citā šķautnē, pavērt vaļā intereses un iespējas, kas līdz tam neesot ienākušas prātā. Teikt, ka kāds ir pārkvalificējies vai mainījis darbu, nē, tādā kontekstā tas neesot skatīts, skaidroja NVA vecākā eksperte.

Pārmaiņām dzīvē vajadzīgs atbalsts

Otrs aspekts, ko nepaspēja īstenot, jo labos nodomus pārtrauca kovids, bijis mentorings jeb prasmju nodošana, kad viens cilvēks velta laiku otram cilvēkam, lai viņu atbalstītu un iedrošinātu. Projektā bijušas iekļautas arī individuālas psihologa konsultācijas, lai palīdzētu sagatavot tā saukto sudraba paaudzi, ka jaunas prasmes ir nepieciešamas arī tad, kad vecuma slieksnis ir pāri pusmūžam un ka no tām nav jābaidās.

"Kāds varbūt baidās no pārmaiņām, kādam varbūt ir izdegšanas sindroms, kāds varbūt ļoti pārdzīvo savas veselības stāvokļa problēmas... Konsultācijas bija ar pievienoto vērtību, jo cilvēkiem tika iedota jauna motivācija un mierinājums.

Ja darbinieks veselības stāvokļa dēļ vairs nevar turpināt savu darbu, bet viņa funkcijas, uzdevumi, ko viņš veic, ir ļoti svarīgi darba devējam, tad bija paredzēts, ka šīs funkcijas ar mentoringa palīdzību 50+ darbinieks var nodot savam jaunajam kolēģim.

Bija paredzēts, ka prasmju devēji ar ESF atbalstu saņem papildu naudu pie savas algas. Bija plānots arī tas, ka prasmju nodošana notiks vienlaikus ar darba vietu pielāgošanu, lai finansiālo atbalstu varētu administrēt kopā. Diemžēl šos plānus pārtrauca pandēmija, un nauda tika novirzīta kovida seku likvidēšanai," pastāstīja Zane Jansone. Viņa piebilda: ja būtu īstenots pilns projekta cikls, kā bija paredzēts, tad varētu mērīt rezultātus, proti, to, cik ilgi pēc piedāvāto pasākumu izmantošanas strādājošais saglabā savu darba vietu. Tad varētu objektīvi spriest par projekta pievienoto vērtību. Taču lielākais ieguvums esot bijis veselības uzlabošanas pasākumi.

Reklāma

To, ko vajag, neapmaksā

Tomēr uzņēmumiem, kam bijusi dota iespēja iesaistīties projektā, viss nav virzījies tik raiti, kā vēlējušies projekta īstenotāji. Piemēram, uzņēmumu vadītāji projekta ietvaros saņēma ieteikumus, kā uzlabot darbinieku darba vietas tīri tehniski – vai ir jānomaina kādi instrumenti vai iekārtas, vai tās ir jāpielabo...

Projekta vadītāja Mairita Mēnese atcerējās gadījumu, kad viens no darba devējiem esot stāstījis, ka nevarējis iedomāties, ka tāds nieks kā viena maza pakāpiena nolikšana pie darbinieka darba vietas uzlabošot viņa labsajūtu, jo strādāt kļūšot ērtāk. Proti, vairs nesāp mugura, jo šis mazais uzlabojums atvieglojot darba procesu. Taču ne jau visus rīkus, kas palīdzētu novērst ergonomiskos darba vides riskus, uzņēmumiem bijis iespējams iegādāties.

"Finansējums iegādei bija paredzēts, bet nereti bija tā, ka to, ko vajadzēja, nevarēja nopirkt. Piemēram, izvērtējot medicīnas iestādi, bija ieteikts iegādāties speciālu iekārtu, kas palīdz piecelt gulošos slimniekus, lai aprūpētājām nav pašām jāceļ cilvēki no krēsla vai gultas. Ar šo iekārtu slimniekus varētu aizvest uz dušu nomazgāt. Iekārta maksāja dārgi, bet tā atmaksātos, jo bija paredzēts, ka to varētu izmantot trīs līdz pat pieciem darbiniekiem," pastāstīja Mairita Mēnese.

Piemēram, "Latvijas dzelzceļa" pārstāvji, kuri arī piedalījās projektā, stāstījuši, ka viņiem esot speciālisti, kuri varētu atbraukt no Čehijas apmācīt darbiniekus prasmēm, lai viņi varētu tās izmantot jaunajos "Vivi" vilcienos. "Tad kāpēc nav iespējams to apmaksāt?" vaicā projekta vadītāja. "Nē, tas neesot paredzēts," viņa saņēma atbildi. "Bet tas ir tieši tas, ko vajag. Vai arī medicīniskajam personālam kaut vai tie paši komunikācijas kursi. Arī tos neapmaksāja.

Cilvēkam ir nozīmētas, piemēram, desmit masāžas. Ir saraksts ar slimnīcām un poliklīnikām, rehabilitācijas centriem, un cilvēki iet, izmanto, atsaucas uz projektu. Bet jāsamaksā bija no sava naudas maka un pēc tam jāiesniedz maksājuma kvīts. Diemžēl tāda iespēja, ka no projekta naudas tiek samaksāts pa taisno pakalpojuma sniedzējam, nebija paredzēta. Protams, tas ir darbs, lai to panāktu, bet to var izdarīt. Samaksājiet masierim, kurš divreiz nedēļā atbrauc, piemēram, uz šūšanas cehu, un cilvēki būs laimīgi. It kā sīkas nianses, kas atvieglotu visu procesu. Cilvēki no attālākām vietām neizbraukās, piemēram, uz ārstniecisko vingrošanu. No projekta naudas varēja samaksāt ārstnieciskās vingrošanas speciālistam un aizsūtīt cilvēku uz uzņēmumu. Nodarbinātības valsts aģentūra vai Labklājības ministrija varēja iepirkt fizioterapeitu un citu speciālistu pakalpojumus un sūtīt šos speciālistus uz uzņēmumiem," spriež Mairita Mēnese.

Projekta ietvaros bijusi iespēja saņemt arī psihologa konsultācijas, bet šo speciālistu bijis ļauts apmeklēt tikai divas reizes. Mairita Mēnese uzskata, ka tam nav bijusi jēga, jo, ja tiek konstatēts, ka cilvēkam ir nepieciešams psihologs, tad tas jānodrošina vismaz desmit reizes. "Labāk lai uzņēmums iedod vienu kabinetu psihologam, kur viņš varētu strādāt uz vietas," tā šīs iespējas lietderību saskatīja projekta vadītāja.

Lekcijas, kuras jāklausās piespiedu kārtā

Inga Zemdega-Grāpe, SIA "NEMO" īpašniece: "Eiropas Sociālā fonda finansējums būtu uzņēmumam ļoti palīdzējis, ja vien nebūtu tik daudz birokrātijas un formalitāšu."

Inga Zemdega-Grāpe, SIA "NEMO" īpašniece, ar nožēlu atzina, ka, piedaloties projektā, uzņēmuma darbinieki neesot saņēmuši to, kas viņiem visvairāk ir vajadzīgs, – fizioterapiju un gaisa kondicionieri, lai karstā laikā varētu normāli strādāt. Viņa uzsvēra, ka Eiropas Sociālā fonda finansējums būtu uzņēmumam ļoti palīdzējis, ja vien nebūtu tik daudz birokrātijas un formalitāšu. Viņa skaidroja, ka uz uzņēmumiem finansiālajā jomā ir jūtams milzīgs spiediens, lai samaksātu nodokļus, ka arī viņas vadītais šūšanas uzņēmums gandrīz bankrotējis.

Reklāma
Reklāma

"Lai novērtētu, vai mēs esam gana labi, uz Krāslavu, kur atrodas uzņēmums, atbrauca divi glīti kungi, padzēra kafiju un tad man bija jāpilda daudz dažādu tabulu – vārds, uzvārds šitādā griezumā un vārds uzvārds tādā griezumā. Tad bija obligātās lekcijas, kas mums bija jānoklausās, bet uz kurām normāli cilvēki neietu un tās neklausītos. Bet, tā kā mums tas bija jādara piespiedu kārtā, mēs to izdarījām. Tajā skaitā par labu uzturu un veselīgu dzīvesveidu. Ja cilvēkam ir slikts uzturs, tad no lekcijas viņam labāk nepaliek. Vai lekcija par veselīgu miegu. Tā programma bija uzrakstīta par ikriem, bet mēs cīnāmies par maizi.

Noklausījāmies tās lekcijas, bet savukārt to, ko mēs gribējām, mums nedeva. Pirmais, ko mēs ļoti vēlējāmies, bija fizioterapijas kurss, jo šuvējām, sēžot daudzus gadus pie šujmašīnas, veidojas osteohondroze, ir reālas veselības problēmas, kuras būtu jārisina ar fizioterapiju, masāžām, palīdzot cilvēkiem atslogot augšējo plecu daļu. Bet to mēs nedabūjām. Sākumā mums pateica, ka varēsim iesniegt čekus par saņemtajiem fizioterapijas pakalpojumiem, tomēr vēlāk izrādījās, ka tomēr tas neesot iespējams. Noteikumi bija uzrakstīt tā, ka darbinieki nevarēja divreiz nedēļā apmeklēt šo speciālistu," pastāstīja uzņēmuma vadītāja.

Viņa esot cerējusi, ka par projekta naudu varēšot iegādāties gaisa kondicionieri, lai to ievietotu 1000 kvadrātmetru lielajā ražošanas telpā un lai beidzot vasarā šuvējām vairs nebūtu neciešami apstākļi. Kondicioniera trūkuma dēļ vasarās šuvējas esot spiestas nākt uz darbu jau pulksten sešos un iet projām trijos. Taču izrādījies, ka visai telpai vienu kondicionieri nepiešķirs.

Piedaloties projektā, SIA "NEMO" šūšanas ceha strādnieces neesot saņēmušas to, kas viņām visvairāk ir vajadzīgs, – fizioterapiju un gaisa kondicionieri, lai karstā laikā varētu normāli strādāt.

Uzņēmuma vadība bija plānojusi nopirkt jaunus krēslus, lai šuvējām būtu labāka ergonomika. "Šī mērķa dēļ mēs, zobus sakoduši, pacietām to lekciju klausīšanos un atskaišu rakstīšanu, bet tad, kad bija jānopērk krēsli, Eiropas fonda naudas vairs nebija un mēs krēslus nopirkām par uzņēmuma līdzekļiem. Faktiski šis projekts izmaksāja dārgāk nekā tad, ja mēs tajā nebūtu piedalījušies,"secina Inga Zemdega-Grāpe.

Cerības uz jauno projektu

Labklājības ministrija (LM) un Nodarbinātības valsts aģentūra cer, ka, neraugoties uz visām problēmām, uzņēmēju interese par līdzīgiem projektiem nemazināsies. Imants Lipskis, Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors, informēja, ka no 2025. līdz 2029. gadam tikšot īstenots Eiropas Sociālā fonda projekts "Ilgāka un labāka darba mūža veicināšana" un drīzumā tam varēšot pieteikties. Projekta kopējais finansējums esot 12 miljoni eiro, tajā skaitā no valsts budžeta tikšot ieguldīti divi miljoni eiro. Patlaban projekta īstenotāji kopā ar Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūtu izstrādājot metodiku, kā novērtēt darba vietas.

LM Darba tirgus politikas departamenta vecākā eksperte Alona Tutova pastāstīja, ka tikšot izdoti katalogi, kuros būšot iekļauti veselības veicināšanas pasākumi, kā arī darba vietas pielāgošanas iespējas gados vecākiem darbiniekiem.

A. Tutova: "Kad vērtējām situāciju, orientējāmies uz arodslimību skaitu valstī, kas diemžēl nepārtraukti pieaug. Palielinās arī invalīdu skaits gan nodarbināto, gan bezdarbnieku vidū. Tie bija divi svarīgi rādītāji, kas mudināja mūs īstenot šo projektu.

Projekta mērķis ir koncentrēties uz nodarbināto cilvēku psihoemocionālajiem un arī ergonomiskajiem riskiem. Par projekta finansējumu būs iespējams pielāgot darba vidi, piemēram, iepērkot speciālus palīglīdzekļus, kas var mazināt slodzi darba vietā un atvieglot darba apstākļus. Lai pielietojums būtu lietderīgs, tiks izdots katalogs, kurā darba devējs varēs izvēlēties, ko iegādāties."

Imants Lipskis uzsvēra, ka ar šo projektu ir vēlme veicināt pirmspensijas vecuma cilvēku noturēšanos darba tirgū, un atbalstu varētu saņemt ap 3000 nodarbināto, kuri tuvojas pensijas vecumam vai to jau ir sasnieguši.

Kāds man no tā labums?

Daiga Ramata.
  • Daiga Ramata, Valmieras Gaujas krasta vidusskolas – attīstības centra direktores vietniece, kura atbild par projektu realizēšanu: "Mēs uzskatām, ka bijām ieguvēji, jo projekta ietvaros tika notestēta darba vide, kā arī izstrādāta rokasgrāmata, kuras ir tās vājās puses, kas skolā būtu jāuzlabo, un kas ir tie stiprie punkti, kuri veiksmīgi tiek īstenoti. Projektā pieteicās 62 pedagogi un darbinieki. No tiem, kas bija sasnieguši vairāk nekā piecdesmit gadu vecumu, pieteicās gandrīz visi un bija ļoti apmierināti, jo tika saņemtas dažādu veidu atbalsta iespējas, kādas nu kuram pienācās pēc novērtējuma. Cilvēki izmantoja masāžas, psihoterapeitu pakalpojumus un citus veidus, kā uzlabot veselību. Diemžēl sākās kovids un projekta otra daļa neturpinājās. Mēs bijām plānojuši iegādāties pacēlāju, jo maniem kolēģiem ir jāstrādā ar gulošiem skolēniem, kuriem ir diezgan smagi vai vidēji garīgās attīstības traucējumi, un viņi ir jācilā, lai varētu veikt higiēnas procedūras."
Olga Volosatova.
  • Olga Volosatova, kura projekta īstenošanas brīdī bija Mālpils sociālās aprūpes centra vadītāja, bet patlaban vada Siguldas novada pašvaldības sociālās aprūpes centru: "Noklausījāmies lekcijas gan par uzturu, gan veselīgu dzīvesveidu, darbinieki apmeklēja arī psihologu konsultācijas un izmantoja tās iespējas, ko piedāvā Līgatnes rehabilitācijas centrs. Diemžēl kovida dēļ projekts beidzās ātrāk un mēs nesaņēmām plānoto atbalstu darba vietu labiekārtošanai.
    Es uzskatu, ka šis projekts ir jāturpina. Mums ļoti pietrūkst finansējuma, lai iegādātos tehniskos palīglīdzekļus, kas ļoti atvieglotu ikdienas dzīvi. Piemēram, būtu ļoti nepieciešams gulošu cilvēku mobilais pacēlājs visos novada aprūpes centros. Tad aprūpētājs varētu piebraukt pie gultas, ielikt gulošo cilvēku tādās kā siksnās, pacelt viņu, izgrozīt un nomainīt gultas veļu. Tas ir nepieciešams ne tikai klientiem, bet daudz vairāk darbiniekiem, lai viņiem nesāktos veselības problēmas no smagu pacientu cilāšanas."

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Ieguldījums izaugsmei.

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija nenes atbildību par paustajiem uzskatiem. #ieguldījumsizaugsmē

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
DDvestkopa

Dārzs un Daba vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un saņem aktuālo dārza darbu kalendāru un rakstu izlasi katru nedēļu.

PIERAKSTIES ŠEIT

Dārzs un Daba vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un saņem aktuālo dārza darbu kalendāru un rakstu izlasi katru nedēļu.

PIERAKSTIES ŠEIT
PAR SVARĪGO
Reklāma