Ja valdība, veidojot 2025. gada valsts budžetu, par prioritāti ir noteikusi valsts drošību, tad nav saprotams, kāpēc tik stratēģiski svarīgai struktūrai kā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD), kas atbild par katastrofu medicīnas sistēmas darbības plānošanu valstī un ārkārtas situāciju pārvaldību, ir jāsamazina savi izdevumi par 1,6 miljoniem eiro.

Reklāma

NMPD vadītāja Liene Cipule nepretojas šai prasībai, jo, kā viņa sacīja Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā", esot jāsolidarizējas ar visām valsts pārvaldes iestādēm un jāsamazina izdevumi. Kā zināms, NMPD joprojām ir valsts pārvaldes iestāde.

Cipule aizvadītajā nedēļā iepazīstināja ar naudas taupīšanas plānu, kas lielāko iespaidu atstās tieši uz Latgalē strādājošajām mediķu brigādēm. NMPD vadītāja nolēmusi sešām brigādēm (Daugavpilī, Ludzā, Līvānos, Preiļos, Mazsalacā un Viļānos) samazināt darba laiku, proti, tās vairs nestrādās nakts stundās, kā arī samazināt darbinieku skaitu brigādēs. Tur, kur strādā trīs cilvēki – autovadītājs un divi mediķi –, jau kopš 2018. gada notiek pāreja uz divu mediķu brigādi. 

NMPD vadība mierina, ka cilvēkiem nevajagot satraukties, jo visās vietās, kur nakts brigāžu kļūs mazāk, joprojām dežurēšot citas šo punktu brigādes, izņemot Mazsalacu un Viļānus. 

Bet turp došoties brigādes no citiem tuvākajiem punktiem. Tieši tas pats tika teikts, kad nakts dežūras noņēma Tilžas brigādei. NMPD darbinieki stāsta, ka sasniegt Tilžas apkārtnes iedzīvotājus, kuri izsauc ātro palīdzību, vairs neesot iespējams 20 minūtēs. Dažkārt gaidot pat stundu.

Samazinot brigādē strādājošo skaitu no trim uz diviem, kā arī nogriežot nakts stundas, mediķiem, kuri strādājuši Latgalē, vajadzēs krāmēt čemodānus, lai pārceltos uz Rīgu, Ventspili, Cēsīm vai Liepāju. To Latvijas Televīzijai apliecināja NMPD Daugavpils brigāžu atbalsta centra vadītāja Ieva Zvirbule. Daugavpils centrā, kas aptver Dienvidlatgali, darbu uzteikt plāno 12 šoferiem un 17 vai 18 medicīniskajiem darbiniekiem. Kuriem tieši, saraksts vēl tikšot veidots.

Pagaidām neviens, pat veselības ministrs Hosams Abu Meri, kura padotībā strādā NMPD, Cipulei neuzdod jautājumu, kāpēc darbinieku skaits ir jāapcērp tieši Latgales pierobežas rajonos, 

kur ir lielākais risks militāra apdraudējuma gadījumā, kā arī nepieciešamība bieži sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību migrantiem, tādējādi radot risku, ka brigāžu var aptrūkties tajos gadījumos, kad tās būs nepieciešamas Latgales iedzīvotājiem. Jāņem vērā, ka NMPD kritiskā infrastruktūra krīzes gadījumos tiek aktivizēta pirmā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.