Par menopauzi ir dzirdējusi ikviena sieviete, taču divi periodi pirms tās – premenopauze un perimenopauze – bieži paliek ēnā. Šajā laikā sievietes var piedzīvot izmaiņas pašsajūtā un garastāvoklī, ne vienmēr apzinoties, ka tās ir saistītas ar hormonālajām pārmaiņām. Kā atpazīt simptomus un atbalstīt pašsajūtu, skaidro “Euroaptieka” klīniskā farmaceite Ksenija Lukjanova.

Reklāma

Kas ir premenopauze un perimenopauze?

Pirms menopauzes sievietes dzīvē ir vairāki posmi, kuros organismā pakāpeniski mainās hormonālais līdzsvars. Premenopauze ir periods pirms menopauzes iestāšanās, kad menstruācijas vēl turpinās, bet organismā pakāpeniski sākas hormonālās izmaiņas. Savukārt perimenopauze ir pārejas periods pirms menopauzes, kad olnīcu darbība pakāpeniski sāk samazināties un hormonu – īpaši estrogēna un progesterona – līmenis kļūst svārstīgāks. Šajā laikā menstruālais cikls var kļūt neregulārs, un var parādīties dažādas izmaiņas pašsajūtā. Šis periods var ilgt vairākus gadus un visbiežāk sākas ap 40–45 gadu vecumu. 

Kādas izmaiņas var liecināt par perimenopauzi?

Viena no pirmajām pazīmēm bieži ir izmaiņas menstruālajā ciklā – tas var kļūt neregulārāks, īsāks vai garāks nekā ierasts. Tāpat šajā periodā sievietes var pamanīt krūšujutīgumu vai citas pirmsmenstruālajiem simptomiem līdzīgas izpausmes, vēdera uzpūšanos, pēkšņas siltuma sajūtas jeb karstuma viļņus, kā arī miega traucējumus un garastāvokļa svārstības.

Nogurums un enerģijas svārstības

Nogurums ir viena no biežākajām sūdzībām perimenopauzes laikā, un dažām sievietēm vieglāks nogurums var parādīties jau premenopauzē. Progesterona samazināšanās var ietekmēt miega regulāciju un nervu sistēmas darbību, tāpēc miegs var kļūt nekvalitatīvs. Savukārt estrogēna svārstības ietekmē enerģijas līmeni un smadzeņu darbību. Sieviete var justies nogurusi pat pēc pietiekami ilgas atpūtas, un garastāvokļa svārstības var šo nogurumu pastiprināt.

Svara pieaugums un izmaiņas vielmaiņā 

Hormonālās pārmaiņas bieži ietekmē tauku uzkrāšanos organismā, īpaši vēdera zonā, radot tendenci taukiem vairāk uzkrāties vēdera apvidū. Estrogēna līmeņa samazināšanās maina tauku sadalījumu organismā. Līdz ar vecumu vielmaiņa kļūst lēnāka un samazinās muskuļu masa, kas pazemina bazālo metabolismu, padarot svara kontroli sarežģītāku. Šajā periodā daudzas meklē “brīnumlīdzekļus” svara samazināšanai, taču ilgtermiņā nozīmīga ir veselīga dzīvesveida ievērošana un organisma hormonālo pārmaiņu izpratne.

Miega traucējumi un garastāvokļa svārstības 

Estrogēns ietekmē serotonīna un dopamīna darbību – vielas, kas palīdz uzturēt stabilu garastāvokli un veselīgu miega ritmu. Ja hormonu līmenis kļūst svārstīgs, var parādīties bezmiegs, trauksme, noskaņojuma izmaiņas un uzbudināmība. Garastāvokļa svārstības var būt neprognozējamas – sieviete var justies labi un pēkšņi pamanīt, ka noskaņojums strauji pasliktinās bez redzama iemesla.

Grūtības koncentrēties un atmiņas pasliktināšanās

Hormonālās svārstības var ietekmēt arī smadzeņu darbību. Estrogēns ietekmē vairākas smadzeņu struktūras, tostarp hipokampu – smadzeņu daļu, kas atbild par atmiņas veidošanos un informācijas apstrādi. Rezultātā var pamanīt grūtības koncentrēties, lēnāku informācijas apstrādi, biežāku aizmāršību un sajūtu, ka smadzenes nestrādā tik efektīvi kā agrāk.

Kā atvieglot simptomus?

Svarīgi ir regulāri sekot līdzi izmaiņām un negaidīt, ka simptomi pazudīs paši no sevis. Ja nepieciešams, ieteicams vērsties pie speciālistiem – ginekologa konsultācijas palīdz izvērtēt simptomus un nepieciešamības gadījumā apspriest iespējamos risinājumus to mazināšanai, bet psihologa atbalsts var palīdzēt kontrolēt stresu un strādāt ar nervu sistēmu. 

Uzturs: pareizs uzturs palīdz atbalstīt organisma adaptāciju hormonālajām pārmaiņām, kā arī enerģijas līmeni. Ieteicams iekļaut ēdienkartē daudz dārzeņu un augļu, pilngraudu produktus un kvalitatīvus proteīnus, jo muskuļu masas saglabāšana ir svarīga vielmaiņas stabilitātei. Veselīgie tauki, piemēram, olīveļļa, avokado un sēklu eļļas, nodrošina svarīgas taukskābes, kas atbalsta gan nervu sistēmu, gan vispārējo labsajūtu. Vienlaikus jāizvairās no pārmērīga cukura uzņemšanas un jāēd regulāri, lai stabilizētu glikozes līmeni asinīs un mazinātu alkas pēc saldumiem. 

Fiziskās aktivitātes: regulāras kustības palīdz uzturēt muskuļu masu, stabilizēt vielmaiņu un atbalstīt garastāvokļa līdzsvaru. Nav nepieciešams intensīvs treniņš katru dienu – pietiek ar regulārām un mērenām kustībām. Īpaši ieteicami ir vieglas līdz mērenas fiziskās aktivitātes un spēka vingrinājumi, piemēram, joga, pilates vai vingrojumi ar savu ķermeņa svaru.

Miegs: kvalitatīvs miegs ir īpaši svarīgs hormonālo izmaiņu laikā. Ieteicams ievērot regulāru miega režīmu – iet gulēt un celties vienā un tajā pašā laikā. Vakara stundās jāierobežo ekrānu lietošana, jo zilā gaisma traucē melatonīna izdalīšanos un iemigšanas procesu. Papildus guļamistabai jābūt tumšai un vēsai (16–19°C), jo pārāk siltā telpā iemigšana var būt apgrūtināta, bet gaismas klātbūtne traucē miega cikla stabilitāti. 

Stresa mazināšana: stresa hormons kortizols var pastiprināt perimenopauzes simptomus un ietekmēt svara pieaugumu. Stresa mazināšanai noder elpošanas vingrinājumi, regulāras fiziskās aktivitātes un meditācija. Ja tas nepalīdz, papildus atbalstu var sniegt psihologs, lai palīdzētu mazināt simptomus un uzlabotu vispārējo pašsajūtu. 

Dažas uzturvielas arī var palīdzēt atbalstīt organismu perimenopauzes laikā un mazināt atsevišķus simptomus:

  • D vitamīns atbalsta imūnsistēmu un ir būtisks kaulu veselībai. 
  • Magnijs palīdz nervu sistēmas darbībai, var veicināt relaksāciju, kā arī palīdz mazināt muskuļu spriedzi.
  • B1, B6 un B12 vitamīni veicina normālu enerģijas vielmaiņu un normālu nervu sistēmas darbību.
  • Omega-3 taukskābes, piemēram, EPA un DHA, veicina normālu sirds darbību, savukārt DHA veicina normālu smadzeņu darbību un redzes uzturēšanu.
  • Fitoestrogēni ir augu izcelsmes savienojumi, kas strukturāli līdzinās estrogēnam (piemēram, linsēklas, sarkanais āboliņš). Tie dažām sievietēm var palīdzēt mazināt karstuma viļņus un citus simptomus, tomēr pirms lietošanas ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, jo katras sievietes reakcija var būt individuāla. 

Farmaceite uzsver, ka papildus uztura un dzīvesveida ieteikumiem vienmēr ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, lai nepieciešamības gadījumā veiktu veselības pārbaudes.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu