18 °C
Mūsu kalnus eiropieši pamatoti uzskata tikai par pauguriem, jo pat augstākais no tiem Gaiziņkalns (pēc jaunākajiem uzmērījumiem 311,94 m v. j. l.) ārzemju tūristu izpratnē nav uzskatāms par tūrisma galamērķi.
Toties uz Alpu kalniem, kuru virsotnes tuvojas un pārsniedz četrus tūkstošus metru virs jūras līmeņa, vēlas doties daudzi latvieši gan skaisto skatu, gan nosacīti ne tik lielās svelmes dēļ. Tā šovasar pārņēmusi visu Eiropu. Latvijā uz vasaras beigām teju neizturamais karstums gan mazinājies, taču Eiropas dienvidos vēl valda pamatīga svelme, piemēram, Grieķijā, kur turpinās tropiskās naktis ar līdz pat +30 grādu karstumu, par dienā piedzīvojamo svelmi nemaz nerunājot.
Daudzas tūrisma firmas savos maršrutos iekļauj Gasteinas ieleju Austrijas dienvidos netālu no Itālijas robežas, jo Bādgašteinā kādreiz darbojās ne vien vairākas latviešu īpašumā esošas viesnīcas, bet no turienes simts kilometru rādiusā var apskatīt dažādus skaistus dabas objektus, neparastas inženiertehniskās būves un tūristi novērtē iespēju vairākas naktis dzīvot vienā viesnīcā. Tagad "Simader" viesnīca gan pārdota Grācas austriešiem, taču apkalpojošo personālu vēl arvien veido latvieši un sazināšanās dzimtajā valodā mūsu valsts ceļotājiem sniedz pievienoto vērtību Austrijas ceļojumā. Bādgašteina ir sena kūrortpilsēta, kura jau pirmajā vakarā iebraucējus pārsteidz ar iespaidīgo, izgaismoto ūdenskritumu pašā pilsētas centrā, kura vairāku kaskāžu kopgarums pārsniedz trīssimt metrus. Pa dienu ar "Štubnerkogel" pacēlāju var uzbraukt kalnā (pēcpusdienā būs lētāk) un pastaigāties pa starp diviem klinšu izciļņiem trosēs iekārtu tiltiņu, bet vakarā – tieši no pacēlāja doties uz "Felsentermen" – termālajiem baseiniem –, kuros dažādu saunu apmeklēšana gan iespējama tikai pa pliko. Te visizdevīgākā cena būs pēc pulksten 18.
Krimlas ūdenskritums
Pusotras stundas brauciena attālumā no Bādgašteinas atrodas augstākais ūdenskritums Austrijā Krimlas ūdenskritums (trīs posmu kopējais augstums 385 m) Augstā Tauerna nacionālajā parkā Zalcburgas federālajā zemē, kas sākas Krimlerahes upes ielejas augšdaļā 1470 metrus virs jūras līmeņa. Tas radies pirms apmēram trīsdesmit miljoniem gadu, saduroties Āfrikas un Eirāzijas tektoniskajām plātnēm, kad veidojās Centrālie Alpi. Interesanti, ka jau 19. gadsimta beigās radās doma te uzbūvēt hidroelektrostaciju, taču šos plānus īstenot traucēja gan reģionā prioritārā tūrisma attīstība, gan netālā ledāja kušanas dēļ nestabilā ūdens caurplūde no pieciem sešiem m3/s vasarā līdz vien ap 0,14 m3/s ziemā. Ūdenskrituma tuvumā pastāvīgi valdošā migla rada ideālus augšanas apstākļus simtiem sūnu, ķērpju un paparžu sugu, un tuvākajā apkaimē manītas vairāk nekā sešdesmit putnu sugas.
Viduslaikos te pāri kalniem uz Itāliju vedusi mūļu taka, un Krimla kā svarīga atpūtas vieta minēta jau 1389. gadā. Lai tūristi vieglāk varētu aplūkot ūdenskritumu, ap 1835. gadu Ignacs fon Kirzingers no tuvējās Mitersillas pilsētiņas licis uzbūvēt taku gar ūdenskritumu, kas vairākkārt paplašināta. Tagad katru gadu to apmeklē teju pusmiljons ceļotāju. No autostāvvietas līdz Krimlas ūdenskrituma augšējam posmam fiziski vesels, īpaši netrenēts cilvēks var uzkāpt stundas laikā, pa ceļam apstājoties vairākos skatu laukumos (zemākajā panorāmas punktā saulainā laikā pat novērojama varavīksne). Pa taku var doties arī tālāk uz Alpu pļavām un dažām kalnu zemnieku saimniecībām nobaudīt austriešu alu un uzkodas. Par došanos augšup jāmaksā astoņi eiro – maksa par šo prieku gadu gaitā dubultojusies.
Panorāmas ceļš un aiza
No Bādgašteinas dodoties uz Krimlu, noteikti jāvelta laiks slavenā Alpu panorāmas ceļa mērošanai. Vēlams to darīt rīta pusē. Pastaiga ievedīs Augstā Tauerna Nacionālā parka vidienē un tālāk – līdz augstākajam Austrijas kalnam Grosglokneram (3798 m v. j. l.) un tā šļūdonim Pasterces ledājam. 48 kilometru garajā braucienā ar 36 pagriezieniem un lielākā augstuma atzīmi 2504 metri sagaida ne tikai aizraujoši skati, bet arī – murkšķu izrādīšanās. Te kā uz delnas redzamas arī pasaules klimata pārmaiņas: pirms simts gadiem visa ieleja bijusi pilna ar ledu, bet nu ledus robeža kalnienē jāiet meklēt vairāk nekā stundu ilgā pastaigā.
Uz otru pusi no Gasteinas ielejas Zalcburgas virzienā sasniedzama Lihtenšteinas aiza – īpaši šaura aiza ar līdz trīssimt metru augstām sienām aptuveni četru kilometru garumā. Tā nosaukta Lihtenšteinas prinča Johana II vārdā, kurš 1875. gadā ziedojis sešsimt guldeņus – tolaik lielu naudu –, lai varētu izveidot gājēju celiņu un padarītu aizu pieejamu vienkāršiem cilvēkiem. Pirms sešiem gadiem Lihtenšteinas aizā noticis nogruvums, tādēļ tagad tur izbūvētas spirālveida metāla kāpnes, kas sniedz iespēju turpināt ceļu līdz aizas galā esošajam ūdenskritumam, apejot bīstamo posmu. Pēc pandēmijas ierobežojumu atcelšanas šovasar apmeklētāju īpaši daudz, tāpēc rindā pēc ieejas biļetēm (12 eiro) var nākties gaidīt pat stundu.
Ērgļa ligzda, kas neglāba Hitleru
Savukārt "Kehlsteinhaus" (1834 m v. j. l.) – nacistu fīrera Ādolfa Hitlera kalnu rezidence netālu no Berhtesgādenes Bavārijas dienvidos pie Austrijas robežas, kas pazīstama kā Ērgļa ligzda, – var nebūt sasniedzama, pat izstāvot rindu, jo pēc pandēmijas apmeklētāju skaits tur tiek ierobežots un bez iepriekšējas rezervācijas vismaz grupām tur nokļūt faktiski neiespējami.
No stāvlaukuma līdz ieejai klintī uzved vietējie autobusi. Tālāk līdz jaudīgajam liftam jāiet 124 metri un tikpat vēl jābrauc augšup. Tūrisma sezonas laikā te ir atvērts restorāns un alus dārzs. Tas ir arī piemērots izejas punkts, no kura doties arī pastaigā pa kalniem.
Hitlers pirmo reizi "Kehlsteinhaus" apmeklēja 1938. gada 16. septembrī un atgriezās, lai to atklātu 1939. gada 20. aprīlī savā 50. dzimšanas dienā. Ēkas galvenajā pieņemšanas telpā saglabājies Itālijas diktatora Benito Musolīni dāvinātais sarkanā itāļu marmora kamīns, ko mazliet sabojāja sabiedroto karavīri, kas nošķēla gabaliņus, lai tos kā suvenīrus pārvestu mājās. Otrā pasaules kara beigās Hitlera rezidence tika bombardēta, taču nesekmīgi. Līdz 1960. gadam sabiedroto spēki to izmantoja kā militāru komandpunktu, bet vēlāk tas tika atdots Bavārijas federālajai zemei.
Startējot no Bādgašteinas, apskates iespēju netrūkst. Tostarp Kaprunas augstkalnu rezervuāri – HES aizsprosti, kas uzskatāmi par inženierzinātņu brīnumu Alpu ainavā 2000 metrus virs jūras līmeņa, un brauciens pa vienu no dziļākajiem un tīrākajiem Vācijas ezeriem Kēnigszē. Tas stiepjas nepilnus astoņus kilometrus līdz Saletas morēnai un platākajā vietā sasniedz aptuveni 1,7 kilometrus. Kuģīša biļeti arī vēlams iegādāties laikus, lētāka tā būs, braucot līdz Svētā Bartolomeja baznīcai – svētceļnieku galamērķim –, kur var izkāpt pastaigāties, nopeldēties, paēst pusdienas un ar citu kuģīti (kursē ik 20 min) doties atceļā.
