Pacilātā noskaņojumā aizvadīti Dziesmu un deju svētki. Dalībniekiem nu jau būs atjaunojušies spēki pēc nogurdinošajiem mēģinājumiem un koncertiem, skatītājiem – norimušas emocijas, tādēļ laiks padomāt par atlikušās vasaras atpūtu. Šogad laika apstākļi apbēdina zemkopjus, taču ceļotājiem silts un bezlietus laiks ir īsti pa prātam, un kādēļ gan nedoties tālākā ceļā ar divriteni. 

Bijušo dzelzceļu stigas šādai atpūtai ir labi piemērotas. Vidzemē un Dienvidigaunijā kādreiz bijis attīstīts plašs šaursliežu dzelzceļu tīkls, kas padomju varai izrādījās nederīgs un tika nojaukts. Tagad Zaļo dzelzceļu projekta ietvaros te izveidoti un dabā ar zīmēm marķēti velomaršruti, kuros lielākoties ir grants segums vai meža ceļi.

Viens no tādiem ir maršruts Lāde–Limbaži–Aloja–Mazsalaca (~ 75 km), kuru nākotnē plānots pagarināt līdz Rūjienai, uz kurieni pa satiksmes ceļu pagaidām ved vien 148. velomaršruts. Minēto maršrutu iespējams sākt no Skultes dzelzceļa stacijas, atbraucot ar vilcienu no Rīgas. Tālāk var doties pa 109. velomaršrutu (dabā marķēts) un nogriezties uz Lādi.

Te pieredzes stāsts par šā maršruta veikšanu no mājaslapas "Dodies.lv": "Maršrutu Lāde–Mazsalaca apvienojām ar citu "Green Railway" ("Zaļā dzelzceļa") posmu. Sākām braukt no Mazsalacas, tad pie Puikules stacijas nogriezāmies uz Ainaži–Valmiera zaļo ceļu un devāmies Valmieras virzienā.