-0.9 °C
Mūsu ceļamērķis ir Latvijas vismazākā pilsēta Durbe, kurā patlaban dzīvo vien apmēram 480 cilvēku. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem no 2012. līdz 2023. gadam mazpilsētas Latvijā zaudējušas vidēji 15–25% iedzīvotāju. Tomēr Durbē uz nākotni raugās optimistiski.
Durbe mūs sagaida ar vietzīmi, kurā norādīts, ka pilsētiņā ir videonovērošanas kameras vietējās kārtības uzraudzīšanai. Tagad te valda mazpilsētas miers, bet laikmetu maiņās Durbe pārcietusi dažādu varu un iekarotāju ļaundarības. Atgādinājumam par vācu ordeņa sirojumiem un tā bruņinieku sakāvi Durbes kaujā 1260. gadā pilskalnā pie Trumpes upes ietekas Durbes ezerā novietots piemiņas akmens. Kauja notika starp apvienoto vācu ordeņa karaspēku ar kuršiem un igauņiem no vienas puses un žemaišiem no otras puses. Cīņai sākoties, kurši un igauņi kaujaslauku pameta, taču žemaiši vācu ordeni sakāva pilnībā. Bieži šo piemiņas vietu apmeklē lietuvieši no Žemaitijas, kas ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem. Tas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā. Mūsdienās 13. jūlijā, kaujas atceres dienā, uz Durbi viņi braukuši gan ar motocikliem, gan pat jājuši uz zirgiem... Otrs skaudrais akcents modrībai ir laukums pie Durbes ev. luteriskā dievnama – te padomju okupācijas vara apsargu uzraudzībā 1949. gada 25. martā sadzina vietējos iedzīvotājus, lai kravas mašīnās transportētu tālāk...
Pa vēstures vertikāli
Lai gūtu pārliecību par labāku nākotni, svarīgi izzināt savas pilsētiņas pagātnes likteņgaitas, un to durbenieki prot darīt – arī pateicoties apbrīnojami enerģiskajam un erudītajam senlietu krātuves vadītājam Reinim Baham. Krātuve iekārtota ēkā, kurā 1887. gadā dzimis pirmais neatkarīgās Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics. No pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem līdz 2008. gadam tajā atradās ambulance un ģimenes ārsta privātprakse. Ēka ir pārbūvēta, taču daudz kas saglabāts. Reinis Bahs izrāda dažādus interesantus priekšmetus, kurus digitalizēs, par tiem tekstu ierunās viņš pats. Reinis Bahs rāda dažādus senus priekšmetus un atklāj, kā tie nonākuši muzejā, piemēram, šķīvi ar vācu nacistu simbolu atradis miskastē.
Krātuve atrodas pie Raiņa ielas, tāpēc jautāju par ielas nosaukuma izcelsmi. Tas esot mainīts piecas reizes – reiz bijusi Galvenā, arī Liepājas un Jelgavas iela. Latvijas brīvvalsts laikā – Z. Meierovica iela, bez A. (Anna. – Aut. piez.) – līdz 1940. gada oktobrim.
Meierovica vārds padomju varai bija neērts un nevēlams, bet sociāldemokrāts Rainis bija gaišais tēls, tāpēc tas ekspluatēts uz nebēdu gandrīz katrā pilsētā.
Vai nebūtu godīgi atjaunot vēsturisko ielas nosaukumu, jo te taču atrodas nams, kurā piedzima mūsu valsts pirmais ārlietu ministrs? Viņa vadībā un, pateicoties visiem ārlietu dienesta darbiniekiem, 1921. gadā Latvijas Republika ieguva starptautiski "de iure" atzītas valsts statusu. Meierovics arī piedalījās miera līgumu noslēgšanā ar Vāciju un Krieviju 1920. gadā. Krātuves vadītājs stāsta, ka notikusi vietējo iedzīvotāju aptauja, taču nosaukuma maiņa pagaidām noraidīta.
Finansiālā artava no Eiropas Savienības
Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, finansiālu atbalstu no dažādiem fondiem guvusi arī Durbe. Kā pastāstīja Dienvidkurzemes novada pašvaldības deputāts Andrejs Radzevičs, no 2010. līdz 2011. gadam veikta ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu pārbūve, atjaunots posms no Skolas ielas 14 līdz Zāļu ielai 2, izbūvēts laukums Zāļu ielas posmā, t.sk. izveidota automašīnu stāvvieta. Atjaunotas arī vairākas vēsturiskā centra ēkas, piemēram, rekonstruēts nams Raiņa ielā 17, renovēta ēka Skolas ielā 3. Rekonstruēts kultūras nams, atjaunots Tirgus ielas posms un uzlabots ārējais apgaismojums. Labiekārtots stadions – izveidots skeitparks, uzlikti āra trenažieri, iekopta teritorija.
Bet Durbes pamatskolas mācību materiālā bāze papildināta ar mūsdienīgiem tehniskajiem līdzekļiem – datoriem, interaktīvām tāfelēm. 2020. gadā pie skolas iekārtots jauns aktīvās atpūtas komplekss, kas paredzēts bērniem no septiņu gadu vecuma. Tik mazai pilsētai vērienīgi! Kopš 2021. gada pilsētā neviens jauns infrastruktūras attīstības projekts gan nav uzsākts.
Pakalpojumus digitalizē, darba vietas – sarūk
Iedzīvotājiem ir svarīga pakalpojumu pieejamība un to saglabāšana vietējā līmenī (pagasta pārvaldēs, vietējā bibliotēkā vai ar klientu apkalpošanas centru palīdzību). Par laimi, Durbē, piemēram, medicīnas pakalpojumi iespējami uz vietas – ir gan privātā aptieka (īpašniece farmaceite Melita Kupše), kā arī darbojas Dr. Annijas Būmanes ģimenes ārsta prakse. Durbeniekiem dažādu dokumentu formēšanai tuvākās pilsētas ir Grobiņa un Liepāja, bet Lieģos un Durbē viens sociālais darbinieks reizi nedēļā izbrauc palīdzēt uz dažām stundām tiem, kam nepieciešama aprūpe.
