Partly cloudy 0.1 °C
P. 13.12
Lūcija, Veldze
SEKO MUMS
Reklāma
Durbes senlietu krātuve iekārtota namā, kurā 1887. gadā dzimis pirmais neatkarīgās Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics. No pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem līdz 2008. gadam tajā
atradās ambulance un ģimenes ārsta privātprakse. Ēka atdzimusi ES atbalstīta projekta ″Durbes pilsētas vēsturiskā centra ēku
atjaunošana″ laikā. Pārbūvēta un restaurēta tā vēra durvis 2012. gada 14. jūlijā.
Durbes senlietu krātuve iekārtota namā, kurā 1887. gadā dzimis pirmais neatkarīgās Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics. No pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem līdz 2008. gadam tajā atradās ambulance un ģimenes ārsta privātprakse. Ēka atdzimusi ES atbalstīta projekta ″Durbes pilsētas vēsturiskā centra ēku atjaunošana″ laikā. Pārbūvēta un restaurēta tā vēra durvis 2012. gada 14. jūlijā.
Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Mūsu ceļamērķis ir Latvijas vismazākā pilsēta Durbe, kurā patlaban dzīvo vien apmēram 480 cilvēku. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem no 2012. līdz 2023. gadam mazpilsētas Latvijā zaudējušas vidēji 15–25% iedzīvotāju. Tomēr Durbē uz nākotni raugās optimistiski.

Reklāma

Durbe mūs sagaida ar vietzīmi, kurā norādīts, ka pilsētiņā ir videonovērošanas kameras vietējās kārtības uzraudzīšanai. Tagad te valda mazpilsētas miers, bet laikmetu maiņās Durbe pārcietusi dažādu varu un iekarotāju ļaundarības. Atgādinājumam par vācu ordeņa sirojumiem un tā bruņinieku sakāvi Durbes kaujā 1260. gadā pilskalnā pie Trumpes upes ietekas Durbes ezerā novietots piemiņas akmens. Kauja notika starp apvienoto vācu ordeņa karaspēku ar kuršiem un igauņiem no vienas puses un žemaišiem no otras puses. Cīņai sākoties, kurši un igauņi kaujaslauku pameta, taču žemaiši vācu ordeni sakāva pilnībā. Bieži šo piemiņas vietu apmeklē lietuvieši no Žemaitijas, kas ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem. Tas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā. Mūsdienās 13. jūlijā, kaujas atceres dienā, uz Durbi viņi braukuši gan ar motocikliem, gan pat jājuši uz zirgiem... Otrs skaudrais akcents modrībai ir laukums pie Durbes ev. luteriskā dievnama – te padomju okupācijas vara apsargu uzraudzībā 1949. gada 25. martā sadzina vietējos iedzīvotājus, lai kravas mašīnās transportētu tālāk...

Karogā – Durbes pilsētas ģerbonis – uz sudraba pamatnes attēlota sudraba ābele ar septiņiem āboliem, pa vienam ābolam katrai nedēļas dienai. Ābele simbolizē Durbes ābeļdārzus, ko iedzīvotāji izveidoja 19. gadsimta beigās, iedvesmojoties no pilsētas vadītāja un dārznieka Sīmaņa Klēvera rosīgās darbības.

Pa vēstures vertikāli

Lai gūtu pārliecību par labāku nākotni, svarīgi izzināt savas pilsētiņas pagātnes likteņgaitas, un to durbenieki prot darīt – arī pateicoties apbrīnojami enerģiskajam un erudītajam senlietu krātuves vadītājam Reinim Baham. Krātuve iekārtota ēkā, kurā 1887. gadā dzimis pirmais neatkarīgās Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics. No pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem līdz 2008. gadam tajā atradās ambulance un ģimenes ārsta privātprakse. Ēka ir pārbūvēta, taču daudz kas saglabāts. Reinis Bahs izrāda dažādus interesantus priekšmetus, kurus digitalizēs, par tiem tekstu ierunās viņš pats. Reinis Bahs rāda dažādus senus priekšmetus un atklāj, kā tie nonākuši muzejā, piemēram, šķīvi ar vācu nacistu simbolu atradis miskastē.

Krātuve atrodas pie Raiņa ielas, tāpēc jautāju par ielas nosaukuma izcelsmi. Tas esot mainīts piecas reizes – reiz bijusi Galvenā, arī Liepājas un Jelgavas iela. Latvijas brīvvalsts laikā – Z. Meierovica iela, bez A. (Anna. – Aut. piez.) – līdz 1940. gada oktobrim. 

Meierovica vārds padomju varai bija neērts un nevēlams, bet sociāldemokrāts Rainis bija gaišais tēls, tāpēc tas ekspluatēts uz nebēdu gandrīz katrā pilsētā.

Vai nebūtu godīgi atjaunot vēsturisko ielas nosaukumu, jo te taču atrodas nams, kurā piedzima mūsu valsts pirmais ārlietu ministrs? Viņa vadībā un, pateicoties visiem ārlietu dienesta darbiniekiem, 1921. gadā Latvijas Republika ieguva starptautiski "de iure" atzītas valsts statusu. Meierovics arī piedalījās miera līgumu noslēgšanā ar Vāciju un Krieviju 1920. gadā. Krātuves vadītājs stāsta, ka notikusi vietējo iedzīvotāju aptauja, taču nosaukuma maiņa pagaidām noraidīta.

″Šis nav bendes cirvis, ar šo tēsuši baļķus,″ nelielu intrigu atklāj zinīgais Durbes pilsētas muzeja Senlietu krātuves vadītājs Reinis Bahs. Viņš stāsta par interesantākajiem krājuma priekšmetiem un to digitalizāciju.

Finansiālā artava no Eiropas Savienības

Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, finansiālu atbalstu no dažādiem fondiem guvusi arī Durbe. Kā pastāstīja Dienvidkurzemes novada pašvaldības deputāts Andrejs Radzevičs, no 2010. līdz 2011. gadam veikta ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu pārbūve, atjaunots posms no Skolas ielas 14 līdz Zāļu ielai 2, izbūvēts laukums Zāļu ielas posmā, t.sk. izveidota automašīnu stāvvieta. Atjaunotas arī vairākas vēsturiskā centra ēkas, piemēram, rekonstruēts nams Raiņa ielā 17, renovēta ēka Skolas ielā 3. Rekonstruēts kultūras nams, atjaunots Tirgus ielas posms un uzlabots ārējais apgaismojums. Labiekārtots stadions – izveidots skeitparks, uzlikti āra trenažieri, iekopta teritorija. 

Bet Durbes pamatskolas mācību materiālā bāze papildināta ar mūsdienīgiem tehniskajiem līdzekļiem – datoriem, interaktīvām tāfelēm. 2020. gadā pie skolas iekārtots jauns aktīvās atpūtas komplekss, kas paredzēts bērniem no septiņu gadu vecuma. Tik mazai pilsētai vērienīgi! Kopš 2021. gada pilsētā neviens jauns infrastruktūras attīstības projekts gan nav uzsākts.

Jaunlatvietim, publicistam, valodniekam Atim Kronvaldam 150 gadu jubilejā pie Durbes luterāņu baznīcas 1987. gadā atklāja pieminekli. Viņš kopis latviešu valodu, darinājis ap 200 vārdu, piemēram, arhitektūra, burtnīca, daile, dzeja, dzejolis, episks, galotne, gleznot, horizonts, izglītība, izglītot, izloksne, jaunatne, kaislība, luga, māksla, mūzika, nākotne, pagātne, pilsonis, poēzija, priekšmets, raksturs, skolēns, slimnīca, varonis, vēstule, vēsture, zinātne.

Pakalpojumus digitalizē, darba vietas – sarūk

Iedzīvotājiem ir svarīga pakalpojumu pieejamība un to saglabāšana vietējā līmenī (pagasta pārvaldēs, vietējā bibliotēkā vai ar klientu apkalpošanas centru palīdzību). Par laimi, Durbē, piemēram, medicīnas pakalpojumi iespējami uz vietas – ir gan privātā aptieka (īpašniece farmaceite Melita Kupše), kā arī darbojas Dr. Annijas Būmanes ģimenes ārsta prakse. Durbeniekiem dažādu dokumentu formēšanai tuvākās pilsētas ir Grobiņa un Liepāja, bet Lieģos un Durbē viens sociālais darbinieks reizi nedēļā izbrauc palīdzēt uz dažām stundām tiem, kam nepieciešama aprūpe.

Reklāma
Reklāma

Diemžēl slēgtas pasta nodaļas Vecpilī un Durbē. Cilvēki nav apmierināti, jo pasts izsenis bijis ļaužu satikšanās vieta, te pirkuši periodikas izdevumus, kaimiņi un draugi kopīgi gājuši pēc pensijas... Ne visiem senioriem ir iespēja un prasmes strādāt ar datoru. Patlaban aktuālo izdevumu abonēšanu var veikt vai nu tuvākajās pilsētās, piemēram, Grobiņā (apm. 15 km attālumā no Durbes), kur vēl darbojas pasta nodaļa, vai attālināti digitālajā vidē.

Vilnis Kārkliņš, Durbes pilsētas, Durbes, Dunalkas, Tadaiķu un Vecpils pagastu apvienības pārvaldes vadītājs, atzīst, ka Latvijā iedzīvotāju skaita ziņā vismazākajai pilsētiņai darba piedāvājumu iespējas nav lielas. 

Vilnis Kārkliņš, Durbes pilsētas, Durbes, Dunalkas, Tadaiķu un Vecpils pagastu apvienības pārvaldes vadītājs, ar nožēlu atzīst, ka mazpilsētā darba iespējas nav lielas.

Darba vietas ir skolā, bērnudārzā, pašvaldības iestādēs, Komunālajā pārvaldē. Sezonas darbus var sameklēt tuvējās zemnieku saimniecībās. Strādā arī Latvijas autoceļu uzturētāja Durbes iecirknis, kas rūpējas par autoceļu uzturēšanu darba kārtībā.

Kā pilsētā ar drošību?

"Ugunsgrēka gadījumā palīdz Durbes brīvprātīgo ugunsdzēsēju postenis – patlaban ar vienu ugunsdzēšanas auto. Ja vajadzīga lielāka palīdzība, tad izbrauc palīgi no Liepājas, Aizputes. Savukārt, ja nepieciešama policijas klātbūtne, to nodrošina Dienvidkurzemes Pašvaldības policija. Desmit minūšu laikā klāt vairākas ekipāžas," stāsta Vilnis Kārkliņš.

Māja Raiņa un Aizputes ielas krustojumā. Tās īpašnieks pirms pieciem gadiem Durbes pilsētas svētkos atļāvis uz ēkas ārsienas izvietot vēsturiskas fotokolāžas. Laika gaitā kolāžas bija nolietojušās, un, pateicoties senlietu krātuves vadītājam Reinim Baham un iedzīvotāju atsaucībai, kas ziedoja savu senču fotogrāfijas, šogad Durbes pilsētas svētkos 6. jūlijā ekspozīcija atjaunota.

Tradīcijām ir vērtība

Durbē esam dienā, kad trīspadsmito reizi risinās mūzikas, mākslas un vietējās ražas festivāls "Zemlika", kurā uzstājas mākslinieki ne vien no Latvijas, bet arī ārzemēm. Durbes kultūras namā satieku vienu no šā festivāla organizatoriem Miku Magoni: "Man festivāls ir sirdslieta, jo esmu audzis Durbē, te beidzis pamatskolu. Festivāls galvenokārt priecē ar dažādu žanru, stilu mūziku, tā saturā ir arī kas neparastāks, piemēram, mākslinieku tandēma "MAREUNROL’S" izveidotā skaņas instalācija "Neredzamās skaņas, iedomātās ainas", kas izvietota bijušajā pasta ēkā Raiņa ielā 47. Interesentiem piedāvājam arī pašdarbības teātru izrādes, filmas, šāds kultūras pasākums piesaista jauniešu uzmanību, vienīgi žēl, ka atbraucējiem nav kur pārlaist nakti, jo Durbē nav viesnīcas. Iepriekšējos gadus organizējām autobusus uz Liepāju, šogad bija iecere pārnakšņot vietējā skolā, taču ideja tika noraidīta..." Uzzinu, ka šis festivāls dažādu apstākļu sakritības dēļ šoreiz būšot pēdējais. 

Toties dzīvelīgas ir citas tradīcijas, piemēram, ikgadējie ābolu ražas svētki "Ābolu laiks Durbē", kā arī jau trešo reizi rīkotā Putras un spēka diena, pulcējot daudz interesentu – gan putras ēdājus, gan fizisko aktivitāšu cienītājus. Svētku noskaņu bagātināja arī amatniecības un mājražotāju tirdziņš, lielāko ķirbju svēršana. Šī gada ābolu ražas svinībās, pateicoties durbeniekam Agrim Pulkstenim, kurš rūpējas par dārznieka Sīmaņa Klēvera dzīvojamo namiņu un viņa izveidoto ābeļu dārzu, kas kļuvis publisks, atklāja āra skatuvīti ar kupolu. Tas pārklāts ar caurspīdīgu pārsegu, lai skatuves prožektori izgaismotu āra dārzu. Šo ideju īstenoja Sīmaņa Klēvera fonds – biedrība "SenDurbe", kuras mērķis ir sekmēt Durbes vēsturiskā mantojuma saglabāšanu un infrastruktūras labiekārtošanu.

Šogad par godu Durbes dārznieka Sīmaņa Klēvera (1834–1922) 190 gadu atceres jubilejai viņa ābeļu dārzā atklāta neliela brīvdabas skatuve ar kupolu. Pie tās sastapām talsenieku Andreju Matveju, kas atbraucis uz festivālu "Zemlikas": ″Durbē noskatīju sev sieviņu!″

Bija vidusskola, nu – pamatskola

No vēstures avotiem uzzinu, ka Ata Kronvalda Durbes vidusskola dibināta 1949. gadā, kad direktora Riharda Freiberga vadībā Durbes septiņgadīgo skolu pārorganizēja par augošu vidusskolu, nodibinot astoto klasi. 1977. gada jūnijā sākās jaunās skolas celtniecība, to atklāja 1979. gada 1. septembrī. Skola celta 660 skolēniem ar 22 klasēm. Šajā ēkā tagad sadzīvo pamatskola, Dienvidkurzemes novada sporta skola un pirmsskolas izglītības iestāde "Ābolītis". Kopš 2017. gada 1. septembra skola mainījusi statusu – nu tā ir Ata Kronvalda Durbes pamatskola. 

Reklāma
Reklāma

Direktore Kristīne Bruzule stāsta: "Skolā no 1. līdz 9. klasei mācās 158 skolēni, no tiem vietējo ir apmēram 30%, pārējie ir no tuvākas un tālākas apkaimes, piemēram, no Vecpils, Lieģiem, Dunalkas, tālākie braucēji no Cīravas un Bunkas – ceļā paiet līdz 45 minūtēm. Skolēnus izvadā ar četriem autobusiem. Mums ir 26 pedagogi, vietējie – tikai astoņi, pārējie brauc no Grobiņas, Liepājas, Cīravas, Dunalkas... Par skolotāju trūkumu nesūdzamies, no 4. klases otrās svešvalodas – krievu valodas – vietā tagad mācām vācu valodu. Īstenojam vispārizglītojošā virziena programmu, speciālo pamatizglītības programmu skolēniem ar mācīšanās traucējumiem, kā arī profesionālās ievirzes izglītību klavierspēlē un flautas spēlē." Pie skolas labiekārtots sporta laukums, tātad par skolēnu fizisko attīstību skola rūpējas, piemēram, oktobrī risinājies Latvijas veselības un sporta nedēļas pasākums "Aktīvie starpbrīži". Katru dienu garajos starpbrīžos skolēniem bija dažādi basketbola uzdevumi – dribls uz vietas, kustībā, metieni grozā, līkloču dribls un konusu gāšana driblējot.

Durbes pilsētas sporta organizatore Alise Ansone, kuras aizraušanās ir florbols, stāsta, ka pamatskolas sporta zālē, kā arī trenažieru zālē nodarbības notiekot bez maksas. Pirmdienās spēlējot basketbolu, otrdienās – jauniešiem volejbols, trešdienās trenējoties veselības grupa, tie, kuri vecāki par 35 gadiem. Savukārt senioriem piedāvāta iespēja spēlēt novusu.

Kā notiek skolas sadarbība ar vietējo zemnieku saimniecībām dārzeņu iegādē skolēnu ēdināšanai? Skolas direktore Kristīne Bruzule: "Kad bija Durbes novads, brīvpusdienas bija visiem – līdz pat 9. klasei, tagad – tikai no 1. līdz 6. klasei. Dārzeņus skolas virtuvei piegādāja zemnieku saimniecība "Mežābeles". Īstenojot programmu "Skolas auglis", tagad skola saņem vien ābolus."

Ar domu par pamatskolu

Pamatskolas ēkā darbojas Durbes pirmsskolas izglītības iestāde "Ābolītis". Tās vadītāja Mudīte Reinharde ir optimistiska: "Esam saliedēts 23 darbinieku kolektīvs, šajā mācību gadā mūsu audzināšanā ir 98 bērni no tuvākajām apdzīvotajām vietām. Salīdzināšanai – 2018. gadā bija 106 bērni. Darbojas piecas grupas. Katrai ir sava guļamistaba un arī rotaļu telpa, turklāt, lai bērniem būtu dabīga vajadzība kustēties, nodarbības pārmaiņus notiek jebkurā no šīm telpām. Lai sekmīgi noritētu adaptācija skolai, bērni izmanto skolas interaktīvo tāfeli, ēd skolas ēdamzālē, vingro sporta zālē... Mums palīdz Izglītības iestādes padome, kurā darbojas bērnu vecāki un pedagogi – jau gadiem ilgi nostiprinām tradīcijas, piemēram, Baltā galdauta svētkus, veidojam uzvedumus, kuros lomas spēlējuši arī tēti, gatavojam mācību līdzekļus, vecāki iesaistās talkās, kopā rīkojam dažādas labdarības akcijas." 

Bērnudārza ″Abolītis″ vadītāja Mudīte Reinharde un izglītības metodiķe Anda Baļeva – vienmēr rūpēs par mazajiem durbeniešiem.

Anda Baļeva, bērnudārza izglītības metodiķe, uzsver, ka bērniem vairāk par stāstīto paliek atmiņā redzētais, izjustais, tāpēc rīko tikšanās ar dažādu nozaru speciālistiem, piemēram, medmāsa, stāstot par higiēnu, nodemonstrē, kāds ir ūdens ar mikrobiem un bez tiem... Bērni iesaistīti radošās darbnīcās, bauda rotaļas (divi rotaļu laukumi!), liek puzli ar savas grupiņas simboliku... Svarīga arī bērnu drošība, tāpēc izglītības iestāde iesaistījusies nodibinājuma "Centrs Dardedze" apmācībās "Džimbas drošības soļu programma". Lai nostiprinātu praksē savas iemaņas bērnu audzināšanā un izglītošanā, par šī nodibinājuma aģenti strādā Laima Mangale, kura izskaidro, ka Džimba nozīmē Drošuli, kas atgādina par drošību attiecībās ar tuviniekiem, draugiem un svešiem cilvēkiem.

Izglītība kopsolī ar kultūru

Durbes kultūras namā tiekos ar Dairu Veilandi, Durbes pilsētas kultūras pasākumu organizatori. Viņa ir no Kokneses, Durbē ieprecējusies, strādā te jau apmēram 40 gadus. 

Daira Veilande, Durbes pilsētas kultūras pasākumu organizatore.

"Man Durbe ir kā miera osta, te nav lielpilsētas burzmas, teju visi cits citu pazīstam vaigā. Organizējot kultūras dzīvi, izjūtu vietējo atsaucību. Durbes kultūras namā darbojas desmit kolektīvi, astoņus finansē pašvaldība, divi – krustvārdu risināšanas pulciņš un jauniešu vokālais ansamblis – iztiek ar saviem līdzekļiem. Protams, kultūras dzīvē iesaistās ne vien vietējie, bet arī apkārtnes iedzīvotāji, brauc arī no Grobiņas, Liepājas... Piemēram, Sanita Dejus, Dienvidkurzemes novada sabiedrisko attiecību speciāliste, dzīvo Liepājā, strādā Grobiņā un brauc uz Durbi dziedāt tautas mūzikas ansamblī. Kultūras namā darbojas, piemēram, amatierteātris "Dīvatrons", sieviešu koris "Durbe", tautas mūzikas ansamblis "Neparasts gadījums" un citi. Finanšu piesaisti kolektīviem un pasākumiem katru rudeni izvērtē Dienvidkurzemes novada Kultūras pārvalde. Nākamgad mums būs divas nozīmīgas atceres: Durbes pilsētas ģerbonim – 100 un Durbes kaujai – 765 gadi, un šiem pasākumiem būs paplašināta svētku programma."

Reklāma
Reklāma

Turpinot Ata Kronvalda centienus

Durbes bibliotēkas sākotne rodama 19. gadsimta 60. gadu vidū, kas saistīta ar Kronvaldu Ata centieniem izglītot vietējos skolēnus. Kopš 1961. gada bibliotēka ierīkota kultūras nama ēkas otrajā stāvā. Tur satieku Irisu Volkeviču, Durbes pilsētas bibliotēkas vadītāju, kura pirms sarunas aicina apskatīt izdevumu stendu. Kāds prieks – rindā novietoti vairāki žurnāla "Mājas Viesis" eksemplāri! Mūsu žurnālam esot vismaz piecdesmit pastāvīgu interesentu. Lielā cieņā arī "Kurzemes Vārds". "Ar mums piešķirto 2900 lielo eiro finansējumu gadam esam apmierināti, šogad esam abonējuši 28 preses izdevumus, taču nākamgad būs par četriem mazāk – naudas taupīšanas dēļ. 

″Durbenieši labprāt lasa ″Mājas Viesi″,″ saka Durbes bibliotēkas vadītāja Irisa Volkeviča.

Bibliotēkā ir ap 11 tūkstošiem grāmatu, liela daļa – par dažādām mākslas jomām, jo daudzi vietējie jaunieši mācās Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā. Literatūras krievu valodā mums nav, jo nav arī pieprasījuma. Apmeklētāji piecas dienas nedēļā var izmantot bibliotēkas krājuma iespieddarbus, periodiskos izdevumus un novadpētniecības krājumu par novada vēsturi un novadniekiem. Apmeklētāju rīcībā ir bibliotēkas divpadsmit datori ar bezvadu interneta pieslēgumu, elektroniskais katalogs. Bibliotēka reizi mēnesī organizē literārus un tematiskus pasākumus, mēnesī vidēji iekārto aptuveni desmit tematiskas izstādes. Atsevišķā telpā iekārtots informācijas centrs ar datoru darba vietām. Tālākās apdzīvotās vietas nodrošina novada bibliobuss, kas reizi mēnesī piegādā pasūtītos izdevumus.

Tabula.

Uzziņa

  • Durbes pilsēta atrodas Dienvidkurzemes novadā, Latvijas dienvidu daļā ar administratīvo centru Grobiņā, kas ir senākā rakstos minētā pilsēta Latvijas teritorijā. 
  • Šis novads izveidots 2021. gada 1. jūlijā, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, tās rezultātā apvienojoties astoņiem iepriekš pastāvošiem novadiem: Grobiņas, Aizputes, Rucavas, Pāvilostas, Durbes, Nīcas, Priekules un Vaiņodes. Dienvidkurzemes novadu veido 31 administratīvā vienība: piecas pilsētas (Grobiņa, Aizpute, Priekule, Pāvilosta un Durbe) un 26 pagasti (Aizputes, Cīravas, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Dunikas, Rucavas, Grobiņas, Medzes, Bārtas, Gaviezes, Sakas, Vērgales, Durbes, Dunalkas, Vecpils, Tadaiķu, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Virgas, Bunkas, Kalētu, Gramzdas, Vaiņodes, Embūtes). Dienvidkurzemes novads aizņem 3590,56 km2 lielu teritoriju, kuru apdzīvo ap 33 tūkstošiem iedzīvotāju.

(Avots: https://www.dkn.lv/lv/par-novadu)

Atbalstam vecumdienās

  • Kad mūža nogalē senioriem izsīkst fiziskās un garīgās spējas, atbalstu un palīdzību var sniegt profesionāls personāls, nodrošinot labsajūtu un mierīgu vidi, kas aprīkota ar nepieciešamo inventāru. Sociālās aprūpes centra pašā Durbē nav, bet Dunalkas bijušajā skolas ēkā ar nosaukumu "Citas mājas" darbojas privāta aprūpes iestāde.
  • Dienvidkurzemes novadā patlaban darbojas vairākas ilgstošās sociālās aprūpes iestādes – SIA "Pansionāts Rokaiži", sociālā atbalsta centrs "Vaiņode", arī SIA "Priekules slimnīca" paspārnē.

Aptauja

Sagatavojusi Annija Brahmane

Ata Kronvalda Durbes vidusskolai 2017. gadā tika mainīts statuss, tagad tā ir Ata Kronvalda Durbes pamatskola. Šādas pārmaiņas nozīmē, ka skolēniem jau pēc pamatskolas jāpieņem lēmums, kur turpināt izglītību. Vai jaunieši pēc vēlamās izglītības iegūšanas atgriezīsies Durbē?

Vanesa Reinholde - Biznesa augstskolas "Turība" 3. kursa studente uzņēmējdarbības vadības programmā.

Vanesa Reinholde ir Biznesa augstskolas "Turība" 3. kursa studente uzņēmējdarbības vadības programmā. Šobrīd dzīvo Liepājā un godīgi atzīst, ka pēc studijām neplāno atgriezties Durbē. "Liepāja piedāvā plašākas iespējas un resursus. Esmu pieradusi pie Liepājas dinamiskās dzīves." Vanesa uzskata, ka Durbe būtu piemērota vieta cilvēkiem, kuri meklē mierīgu dzīvi dabas tuvumā.

Santa Mazdrēvica ir 2. kursa studente Rīgas Stradiņa universitātes (Liepājas filiāle) programmā "Ārstnieciskā masāža"

Santa Mazdrēvica ir 2. kursa studente Rīgas Stradiņa universitātes (Liepājas filiāle) programmā "Ārstnieciskā masāža". Santai atgriešanās Durbē nav nākotnes plānos, bet viņa cer īstenot kādu sen lolotu ideju. "Gribu to mēģināt Durbes pusē. Ja veiksies, tā, iespējams, varētu mainīt Durbes izaugsmi."

Santa Samanta Kuzmina studē Rīgas Tehniskās universitātes (Liepāja) uzņēmējdarbības un vadīšanas 2. kursā. Viņa uz Durbi dodas bieži, jo tur dzīvo meitenes ģimene, tomēr par atgriešanos Durbē nav pārliecināta: "Dzīvot Durbē es varētu, bet strādāt laikam gan ne."

Santa Samanta Kuzmina studē Rīgas Tehniskās universitātes (Liepāja) uzņēmējdarbības un vadīšanas 2. kursā.

Lai cik pievilcīga liktos mierīgā mazpilsētas dzīve, daudzi faktori ietekmē jaunu cilvēku vēlmi palikt vai atgriezties mazpilsētā. Vanesa uzskata, ka Durbē ir Latvijas mazpilsētām raksturīgās problēmas. Ierobežotas darba iespējas, nepietiekama infrastruktūra, mazs tirdzniecības un kultūras piedāvājums. "Ja Durbe vēlas piesaistīt jaunus cilvēkus un veicināt palikšanu, ir nepieciešams koncentrēties uz vairākām jomām, lai radītu pievilcīgu vidi jauniešiem."

Pēc Santas domām, Durbes novadu pievienojot Dienvidkurzemes novadam, zudusi pārliecība gan par Ata Kronvalda skolas, gan par citu iestāžu nākotni. Kopš novadu reformas daudzu mazo pilsētu intereses ir atstātas otrajā plānā, kas nerada drošu vidi iedzīvotājiem.

Santa Samanta atzīst – lielākā problēma ir tieši infrastruktūra. "Cilvēki pēdējos gados no lielpilsētām raujas dzīvot tādās pilsētās kā Durbe, bet sastopas ar problēmu, ka nav māju vai dzīvokļu, kurus iegādāties vai īrēt."

Santa priecājas, ka Durbes iedzīvotajiem ir pieejams doktorāts, muzejs, pamatskola. Tomēr robu jūt kultūrā: "Ļoti žēl, ka pasākums "Zemlika" šogad notika pēdējo reizi, bet ar cerību, ka tas atgriezīsies. Laikam vietējiem un arī apkārtējiem pēc iespējas biežāk jāapmeklē pasākumi un jāizmanto citas dotās iespējas."

Santa Samanta uzsver: "Bieži dzirdu, ka Durbē nav vietas, kur ieturēt maltīti. Jā, pilsētā nav nevienas kafejnīcas vai ēstuves, bet es labi saprotu, ka šīm iestādēm izdzīvot te būtu grūti!"

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Mediji”.
#SIF_MAF2024 #ApdzīvotaVieta

Reklāma
Reklāma
Reklāma
LASI.LV galvenais redaktors Jānis Žilde.

Redaktora vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora ziņu, viedokļu un interviju apkopojumu.

PIERAKSTIES ŠEIT

Redaktora vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora ziņu, viedokļu un interviju apkopojumu.

PIERAKSTIES ŠEIT
MĀJA ĢIMENE
Reklāma