Ja gribat paceļot laikā, brauciet uz Nurmuižu. Nepārspīlējot. Ne velti pirms pāris vasarām vācieši te filmēja vēsturiskā seriāla "Sisī" otrās sezonas epizodes. 

Vietā, kur sensenā godība lēnām bruka un grima aizmirstībā, pārdesmit gados augšāmcēlusies muiža ar 30 ēkām, parku, dīķiem, dārziem, turklāt to visu ir pavadījis valsts nozīmes kultūras pieminekļa statuss ar stingrām prasībām un ierobežojumiem.

Īpašnieks Oļegs Fiļs Nurmuižu sauc par savu mīlestības darbu, kuru viņa dzīvesdraudzene, tagad arī pils vadītāja Kristīne Jelinska pratusi ievirzīt biznesa sliedēs.

Laucienes ļaudis diez vai uz ko tādu cerēja, jo Nurmuiža visu acu priekšā iznīka. Lejupslīde sākusies padomju okupācijas varas gados, kad te saimniekoja Laidzes kolhozs un pēc tā reorganizācijas iekārtojās padomju saimniecība "Okte". Vairākas ēkas astoņdesmito gadu sākumā tika burtiski nošķūrētas no zemes virsas, gaidot ierodamies komunistiskās partijas bosu Augustu Vosu, lai atklātu zirgkopībai veltītu piemiņas akmeni, stāsta vietējais iedzīvotājs Aldis Denčiks, kurš praktiskus darbus muižā apvienojis ar vēstures izpēti un gida pienākumiem. Ratnīcai un cūkukūtij bijuši cauri jumti, un tā vietā, lai tos salabotu, tika nolemts, ka ātrāk un lētāk sanāks tās aizvākt prom no acīm. Tāds pats liktenis piemeklēja arī vairākas citas būves, kas nebija pienācīgi uzturētas. Deviņdesmitajos gados nodega smēde. Atjaunotās Latvijas laikā arī muižai nebija kārtīga saimnieka, līdz 2004. gadā to iegādājās "ABLV bankas" prezidents Oļegs Fiļs.