Lielās jubilejas svinības uz Nacionālā teātra skatuves Uldim Dumpim aiz muguras, taču Ziemassvētku laiks nāk ar vēl vienu svinēšanu. Šogad 25. decembrī ģimenes lauku mājās Raiskuma pagasta "Lejasbrauskās" kopā ar dzīvesbiedri Dainu un kuplu atvašu pulciņu viņš sagaida 58. kāzu jubileju. Cipars cienījams. Kazi, Dumpju pārim ir kāds ilgas laulības noslēpums?
Kad ar fotogrāfi Karīnu Miezāju netiekam galā ar daudzdzīvokļu mājas ieejas durvju koda slēdzeni, Uldis mums nāk palīgā. Daina, kā jau ģimenē ierasts, visus veikli izrīko. Bildēties ārā neparko nav pierunājami, kaut sniedziņš pagalma bērzu birzī todien vēl aicināt aicināja. Nu tad sēdīsies virtuvē pie galda, kas līdzīgi kā daudzās ģimenēs arī pie viņiem ir mīļa un iesildīta vietiņa. Kafiju saimniece pasniedz glītā servīzē, kurai tikpat gadu, cik viņu laulībai.
Vāka fotogrāfija top kabinetā pie lielā grāmatplaukta. Viesu istabā, kur piesēžam garākai sarunai, uz kumodes izlikti attēli no Ulda dzimšanas dienas rīta, kad visa Dumpju saime četrās paaudzēs Rīgas pilī piedalījās jubilāra sveikšanā. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs māksliniekam pasniedza Cildinājuma rakstu.
Uz teātri viņš dodas vairs tikai kā skatītājs, jo pat gribēdams nespētu spēlēt sliktās redzes dēļ. Liktenis aktierim vecumdienās, kuras, nu būdams brīvs no skatuves, kino un televīzijas, varētu vadīt bezrūpīgi, kaut pļaujot zāli lauku mājās vai padzenājot bumbu ar mazmazbērniem, nav bijis saudzīgs.
Pirms sarunas izlasīju divas biezas grāmatas par Uldi Dumpi, taču pirmais jautājums ir Dainai. Laikam pa jokam, bet reiz izmeti, ka par tevi sanāktu aizraujoša grāmata ar nosaukumu "Profesija – aktiera sieva". Kā tā sāktos – kāds būtu pirmais teikums? (Ar Dainu esam bijušās kolēģes Latvijas televīzijā, tāpēc tāda uzrunas forma.)
Daina: Man ir laimējies, ka viņu dabūju! Aktiera sieva tiešām zināmā mērā ir profesija – uzdevums nav viegls, jo jāpiemērojas un ne katra to var un ne katra to iztur. Jārēķinās, ka vīra nav mājās ne vakaros, ne brīvdienās, filmēšanās laikā – arī naktīs. Un tad ir jautājums, cik tu viņam uzticies.
Uldis tevi esot noskatījis Nacionālā teātra zālē no pirmā balkona augstumiem, kas grāmatās un intervijās jau cik reižu aprakstīts.
Uldis: Bet tam stāstam neviens lāgā negrib ticēt! Es patiesi no pirmā balkona ieraudzīju, ka viena smuka meitene zālē iet uz savu vietu, un pie sevis nodomāju – viņa būs mana sieva – un tūlīt to aizmirsu. Pēc diviem gadiem ar draugu satikām divas viņa paziņas, un viena bija meitene no teātra – Daina. Arī viņa man neticēja, bet, kad pateicu, kas bija mugurā...