1946. gada 22. jūlijā. Pirms 80 gadiem paramilitārais ebreju radikāļu grupējums "Irgun", kura mērķis bija Izraēlas valsts izveidošana, britu pārvaldītās Palestīnas administratīvajā centrā Jeruzalemē veica vienu no asiņainākajiem terora aktiem šī mērķa sasniegšanas vārdā.

Reklāma

Pulksten 12.37 eksplodēja 350 kilogrami sprāgstvielu, kas, nomaskētas piena kannās, bija nogādās Ķēniņa Dāvida viesnīcas ("King David Hotel") pagrabā zem dienvidu spārna. Sprādzienā daļa septiņstāvu viesnīcas pilnībā sagruva. Eksplozijā gāja bojā 91 dažādu nacionalitāšu pārstāvis, tajā skaitā 17 Palestīnas ebreji. Jāsaka, ka lielais upuru skaits izrādījās nepatīkams pārsteigums pašiem spridzinātājiem, jo sākotnējais nodoms bija pavisam cits. Šajā ēkā atradās Lielbritānijas mandāta Palestīnas pārvaldes biroji, kā arī britu bruņoto spēku štābs Palestīnā un Jordānas upes austrumkrasta teritorijās. Jūnija beigās britu spēka struktūras veica plašus cionistu kustības aktīvistu un kaujinieku arestus un kratīšanas. Konfiscēja lielu daudzumu slepenas iekšējās dokumentācijas, kas draudēja ar lielām nepatikšanām visai kustībai, jo saturēja informāciju par uzbrukumiem un pretdarbošanos britu Palestīnas pārvaldei. Dokumenti glabājās "King David Hotel" izvietotajos birojos, un sprādzienam vajadzēja tos iznīcināt. Vairāku apstākļu sakritība tomēr visu vērta krietni traģiskāku. Spridzinātāji, pēc pašu apgalvojumiem, tostarp pēc "Irgun" aktīvista, vēlākā Izraēlas premjera Menahima Begina rakstītā, izdarīja trīs brīdinošus zvanus apmēram pusstundu pirms eksplozijas – viens tika adresēts viesnīcas telefoncentrālei, viens Francijas konsulātam pie viesnīcas un viens laikrakstam "Palestine Post". Cita lieta, ka zvanītājs bija 16 gadus vecs jauneklis. Viņa sacīto nopietni uztvēra tikai Francijas konsulātā. Turklāt pretrunīgas ir arī liecības par telefonzvanu laiku. Citā variantā brīdinājums pienāca vien 15 minūtes pirms sprādziena. Hoteļa evakuācija nenotika. Turklāt īsi pirms lielā sprādziena uz ielas aktivizēja mazāku bumbu. Tai vajadzēja aizbaidīt ļaudis no viesnīcas apkaimes, bet notika pretējais. Vairums upuru bija hoteļa kalpotāji vai pārvaldes biroju zema ranga darbinieki. Pēc tautības 41 arābs, 28 britu pavalstnieki, 17 ebreji, divi armēņi un pa vienam krievam, grieķim un ēģiptietim; 46 cilvēkus ievainoja. Nevajadzīgo asinsizliešanu nosodīja ne tikai pasaule un Londona, bet arī ebreju organizācijas. Tomēr Ķēniņa Dāvida viesnīcas traģēdija nemainīja britu principiālo atbalstu Izraēlas valsts izveidošanai nākotnē.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Tukuma Balss", 1926. gada 22. jūlijā

Grāfs Kaizerlings strādā. Mēs jau ziņojām, ka mūsu valsts jūras komandiers grāfs Kaizerlings par jaunbūvētās flotes komandieriem un augstākiem virsniekiem nozīmējis veselu rindu vācu baronu. Tagad mums ziņo, ka par kara kuģa "Virsaitis" komandieri esot nozīmēts barons Fītinghofs. Maz pamazām grāfa kungs grib sasniegt to, ka visi mūsu kara kuģi būs nodoti baronu vadībā. Armijas karavīri jau tagad zobojas, ka vienā jaukā dienā visa mūsu flote aizbrauks uz "fāterlandi".

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu