Pirms 90 gadiem ar apmēram 180 tonnām Zemgales rudzu Rīgas Andrejostā no Jelgavas atgriezās tvaikonis "Indra", kam 20. novembrī pēc papildu labības iekraušanas bija paredzēts doties uz Helsinkiem.
15. novembrī tvaikonis bija veicis sensacionālu, presē apjūsmotu braucienu no Rīgas pa Daugavu un Lielupi uz Jelgavu, kļūstot par "pirmo jūras kuģi pēc vairāk kā 250 gadiem, kas pa Lielupi devies uz augšu, lai noenkurotos senās hercogu metropoles ūdeņos". Jelgavas pilsētas galva Hugo Štolcs saņēma valsts vadītāja Kārļa Ulmaņa apsveikuma telegrammu "par Jelgavas un Zemgales senās, tālās slavas atdzimšanu". "Indrai" vajadzēja kļūt par pilotprojektu, kas perspektīvā padarītu Jelgavu par nozīmīgu Zemgales labības eksportostu. Tādā nolūkā 1935. gadā uzsāka Lielupes ūdensceļa padziļināšanu, bagarējot un spridzinot, bet Lielupes labajā krastā pretī pilij plānoja izveidot jūras kuģiem piemērotu ostu. Ieceri kūrēja gan pats Ulmanis, gan Zemkopības ministrija. Bet viss izvērtās traģiski. Stāsts par Jelgavas ostu jūras kuģiem pārtapa vienā no noslēpumainākajiem notikumiem Latvijas jūrniecības vēsturē. "Indra" bija pavecs, 1879. gadā Vācijā būvēts privāts tvaikonis, tomēr pirms brauciena kapitāli izremontēts, apgādāts ar nepieciešamajiem glābšanas līdzekļiem un atzīts par drošu tālākai navigācijai. Iepriekš tas nodarbojās ar kokmateriālu uzņemšanu Kurzemes piekrastes ciemos. Piecdesmit deviņus gadus veco kapteini Kārli Ķulmi uzskatīja par pieredzējušu jūrnieku. 20. novembrī pulksten 4.20 kuģis ar septiņu vīru komandu, dodoties ar labību uz Helsinkiem, pabrauca gar Daugavgrīvas bāku. Vairāk "Indra" netika redzēta. Laiks bija miglains, jūra vētraina, taču ne ļoti. Ceļu varēja paveikt trīs dienās. Kad līdz novembra beigām par kuģi ar valsts ekonomikai svarīgo misiju nebija nekādu ziņu, sākās uztraukums. Radiostacijas "Indrai" nebija. Baisā īstenība atklājās 3. decembrī. Jūra pie Vaistes ciema Pērnavas tuvumā izskaloja "Indras" glābšanas riņķi un vienu komandas locekli. Uzskata, ka "Indra" un tās komanda gāja bojā jau 20. novembrī starp Pērnavu un Kihnu salu. Iemesli palikuši nenoskaidroti. Šokējošais notikums pielika punktu sapņiem par Jelgavas jūras ostu. Jo vairāk tādēļ, ka Lielupe kā ūdensceļš un Jelgava vēl ne tuvu nebija gatavi regulārai, ekonomiski izdevīgai tvaikoņu satiksmei.
"JAUNĀKĀS ZIŅAS", 1926. GADA 17. NOVEMBRĪ
Kur varoņgaru akmenī kaļ. Brīdis Brāļu kapos un tēlnieku darbnīcā
6 gadi pagājuši, kopš cīņu laukos apklusis kauju troksnis un varonīgie tautas dēli, dzimto zemi asinīm slacījuši, atdusas Brāļu kapu smiltainē. Vakar apciemojām darbnīcu, kur tēlnieks Zāle kopā ar tēlnieku Dzirkali vada tēlniecības kalšanas darbus. No izsvaidītiem akmens bluķiem raugās gan milzīgas zirga kājas, gan citas daļas.
Šos masīvus, kopskaitā ap 40, tuvākās dienās sacels vienā ap 4 m augstā un 6,5 m garā tēlā un tad stāsies pie galīgās apstrādāšanas. Šim nolūkam tēlnieks Zāle iegādājies 10 zirgspēku stipru mašīnkaltu, kas darbu veic nesamērīgi ātrāk. Kapos patlaban pabeidz šī rudens izbūves darbus. Ar Latvijas "marmora", Allažu šūnakmeņa platēm izbūvētas pirmās lielās kāpnes, kas ved kapu paaugstinājumā. Izbūvēta no šūnakmeņa pirmā ūdensvada niša, no kurienes gūs ūdeni kapu aplaistīšanai. Šī niša izbūvēta pēc arhitekta Birznieka projekta. No sienas ārā šļāc ūdens strūkla, kas krīt šūnakmenī iecirstā vara traukā. Tādas akas paredzētas kapos 4. Līdzekļu trūkuma dēļ lēni virzās grandiozais pieminekļa celšanas darbs, bet izveidots tas paaudžu paaudzēm vēstīs Latvijas neatkarības izcīnītāju pašaizliedzīgo varoņgaru. Katra pilsoņa pienākums šo darbu atbalstīt.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
Pirms 90 gadiem ar apmēram 180 tonnām Zemgales rudzu Rīgas Andrejostā no Jelgavas atgriezās tvaikonis "Indra", kam 20. novembrī pēc papildu labības iekraušanas bija paredzēts doties uz Helsinkiem.
15. novembrī tvaikonis bija veicis sensacionālu, presē apjūsmotu braucienu no Rīgas pa Daugavu un Lielupi uz Jelgavu, kļūstot par "pirmo jūras kuģi pēc vairāk kā 250 gadiem, kas pa Lielupi devies uz augšu, lai noenkurotos senās hercogu metropoles ūdeņos". Jelgavas pilsētas galva Hugo Štolcs saņēma valsts vadītāja Kārļa Ulmaņa apsveikuma telegrammu "par Jelgavas un Zemgales senās, tālās slavas atdzimšanu". "Indrai" vajadzēja kļūt par pilotprojektu, kas perspektīvā padarītu Jelgavu par nozīmīgu Zemgales labības eksportostu. Tādā nolūkā 1935. gadā uzsāka Lielupes ūdensceļa padziļināšanu, bagarējot un spridzinot, bet Lielupes labajā krastā pretī pilij plānoja izveidot jūras kuģiem piemērotu ostu. Ieceri kūrēja gan pats Ulmanis, gan Zemkopības ministrija. Bet viss izvērtās traģiski. Stāsts par Jelgavas ostu jūras kuģiem pārtapa vienā no noslēpumainākajiem notikumiem Latvijas jūrniecības vēsturē. "Indra" bija pavecs, 1879. gadā Vācijā būvēts privāts tvaikonis, tomēr pirms brauciena kapitāli izremontēts, apgādāts ar nepieciešamajiem glābšanas līdzekļiem un atzīts par drošu tālākai navigācijai. Iepriekš tas nodarbojās ar kokmateriālu uzņemšanu Kurzemes piekrastes ciemos. Piecdesmit deviņus gadus veco kapteini Kārli Ķulmi uzskatīja par pieredzējušu jūrnieku. 20. novembrī pulksten 4.20 kuģis ar septiņu vīru komandu, dodoties ar labību uz Helsinkiem, pabrauca gar Daugavgrīvas bāku. Vairāk "Indra" netika redzēta. Laiks bija miglains, jūra vētraina, taču ne ļoti. Ceļu varēja paveikt trīs dienās. Kad līdz novembra beigām par kuģi ar valsts ekonomikai svarīgo misiju nebija nekādu ziņu, sākās uztraukums. Radiostacijas "Indrai" nebija. Baisā īstenība atklājās 3. decembrī. Jūra pie Vaistes ciema Pērnavas tuvumā izskaloja "Indras" glābšanas riņķi un vienu komandas locekli. Uzskata, ka "Indra" un tās komanda gāja bojā jau 20. novembrī starp Pērnavu un Kihnu salu. Iemesli palikuši nenoskaidroti. Šokējošais notikums pielika punktu sapņiem par Jelgavas jūras ostu. Jo vairāk tādēļ, ka Lielupe kā ūdensceļš un Jelgava vēl ne tuvu nebija gatavi regulārai, ekonomiski izdevīgai tvaikoņu satiksmei.
"JAUNĀKĀS ZIŅAS", 1926. GADA 17. NOVEMBRĪ
Kur varoņgaru akmenī kaļ. Brīdis Brāļu kapos un tēlnieku darbnīcā
6 gadi pagājuši, kopš cīņu laukos apklusis kauju troksnis un varonīgie tautas dēli, dzimto zemi asinīm slacījuši, atdusas Brāļu kapu smiltainē. Vakar apciemojām darbnīcu, kur tēlnieks Zāle kopā ar tēlnieku Dzirkali vada tēlniecības kalšanas darbus. No izsvaidītiem akmens bluķiem raugās gan milzīgas zirga kājas, gan citas daļas.
Šos masīvus, kopskaitā ap 40, tuvākās dienās sacels vienā ap 4 m augstā un 6,5 m garā tēlā un tad stāsies pie galīgās apstrādāšanas. Šim nolūkam tēlnieks Zāle iegādājies 10 zirgspēku stipru mašīnkaltu, kas darbu veic nesamērīgi ātrāk. Kapos patlaban pabeidz šī rudens izbūves darbus. Ar Latvijas "marmora", Allažu šūnakmeņa platēm izbūvētas pirmās lielās kāpnes, kas ved kapu paaugstinājumā. Izbūvēta no šūnakmeņa pirmā ūdensvada niša, no kurienes gūs ūdeni kapu aplaistīšanai. Šī niša izbūvēta pēc arhitekta Birznieka projekta. No sienas ārā šļāc ūdens strūkla, kas krīt šūnakmenī iecirstā vara traukā. Tādas akas paredzētas kapos 4. Līdzekļu trūkuma dēļ lēni virzās grandiozais pieminekļa celšanas darbs, bet izveidots tas paaudžu paaudzēm vēstīs Latvijas neatkarības izcīnītāju pašaizliedzīgo varoņgaru. Katra pilsoņa pienākums šo darbu atbalstīt.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
5 °C
































































































































































































































































