17.1 °C
Vasaras saulgriežu priekšvakarā ielīgoja ne tikai ļaudis, bet visa daba. Kā tautas dziesmā dzied: līgo gan bite, gan saule, gan visa radībiņa. Un vainagos rotāties steidz gan vecs, gan jauns. Padižoties ar šo krāšņo ziedu rotu, kas iemūžināta foto, varēs vēl arī kādu laiku pēc Jāņiem un – kas zina – varbūt pat uzvarēt konkursā.
Būs Jāņu vainagu konkurss
Konkursā varēs piedalīties, nopinot vainagu no dabiskajām pļavām raksturīgajiem augiem – pīpenēm, dzelzenēm, madarām, dzirkstelītēm, dedestiņām, nārbuļiem, pelašķiem u. c.
Latvijas Dabas fonds (LDF) Jāņos aicina visus līgotājus darināt vainagus no dabisko pļavu augiem un piedalīties Jāņu vainagu konkursā. Lai piedalītos, ir jānopin vainags, izmantojot dabiskajām pļavām raksturīgos augus – pīpenes, dzelzenes, madaras, dzirkstelītes, dedestiņas, nārbuļus, pelašķus u. c. Tas jāiemūžina fotogrāfijā un jāpublicē sociālajos tīklos, pieminot Latvijas Dabas fondu, vai jāsūta uz e-pasta adresi “ldf@ldf.lv”. “Tādā veidā līgotāji varēs iepazīt ne tikai pļavu augus, bet arī pašas dabiskās pļavas, kuras Latvijā saglabājušās vien 0,9% teritorijas, turklāt skaistāko vainagu autori saņems balvas,” konkursa ieceri pamato Latvijas Dabas fonda pārstāvji.
"Tā kā dabiskās pļavas var pastāvēt tikai tad, ja cilvēks par tām rūpējas, tās pļaujot vai noganot, augu plūkšana vainagu vīšanai tām nekaitēs, tieši otrādi – pļavas būs priecīgas dāvināt mums vainagus, savukārt mēs ar vainagiem varam tās godināt un kaut nedaudz palīdzēt to augiem izplatīt sēklas," stāsta Latvijas Dabas fonda zālāju eksperte Baiba Strazdiņa.
Konkurss norisināsies līdz 28. jūnijam, kad Latvijas Dabas fonda eksperti izvēlēsies to vainagu autorus, kuri saņems ar pļavu saistītas balvas.
Pludmalēs paceļ "NaaC" karogus
Pagājušajā nedēļā Bernātu pludmalē un atpūtas vietā "Liedagi" tika pacelts dabas pieejamības sertifikāta "NaaC" zaļi balti zaļais karogs, kas apliecina, ka
abas šīs Dienvidkurzemes novada piekrastes atpūtas vietas atbilst dabas pieejamības kritērijiem un tās var izmantot visi: arī cilvēki ratiņkrēslā un ģimenes ar maziem bērniem.
Pirms nedēļas 2024. gada “NaaC” sertifikāti un karogs tika pasniegti vēl divām piekrastes pašvaldībām – Tukuma novada Ķesterciema pludmalei un Talsu novada Rojas pludmalei.
Dabas pieejamības sertifikātu – “NaaC” ("Nature Accessible" – angļu val.) 2018. gadā radīja Latvijas Zaļā kustība kopā ar Invalīdu un viņu draugu apvienību "Apeirons". Tam ir divi līmeņi – dzeltenais un zaļais. Austākā līmeņa zaļais sertifikāts kopā ar "NaaC" karogu apliecina, ka konkrētais dabas objekts ir pilnīgi pieejams – sākot ar atbilstošu autostāvvietu cilvēkiem ar invaliditāti un beidzot ar pieejamu universālu tualeti.
Celtniecības materiāli no blakusproduktiem
Sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem un fibrolīta plātņu ražotāju "Cewood", Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki attīsta inovatīvus būvizstrādājumus gandrīz nulles enerģijas ēkām, izmantojot tikai koksnes būvmateriālu ražošanas atlikumus un blakusproduktus. Ražošanas procesā "Cewood" rodas ražošanas atlikumi – koksnes ēveļskaidas, slīpputekļi un plātņu atgriezumi.
RTU zinātnieki laboratorijā eksperimentē, izgatavojot dabisko šķiedru kompozītmateriālu paraugus. RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes tenūrprofesore, “M-era.Net” projekta "Koksnes atkritumu saturoši kompozītmateriāli augstas veiktspējas paneļu izgatavošanai gandrīz nulles enerģijas ēkām" vadītāja Diāna Bajāre rāda plātni, kas izgatavota tikai no ražošanas atlikumiem – skaidām un reiz jau izmantota cementa, kas ir izsijāts un apdedzināts noteiktā temperatūrā, tā atkārtoti to aktivizējot.
Plātne ir viegla, bet tās mehāniskās īpašības ir pietiekamas, lai no tās varētu būvēt neliela izmēra mājas.
Mazliet trauslāka, bet ar labākām hidrotermālajām īpašībām ir plātne, kuras izgatavošanā izmantoti arī kaņepju spaļi. Kompozītmateriālu īpašības, piemēram, noturību pret klimata ietekmi, siltumvadītspēju utt., vēl testēs RTU partneri “M-era.Net” projektā – Varšavas Tehnoloģiju universitāte Polijā un Savojas Monblāna universitāte Francijā.
Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu. Par publikācijas saturu atbild AS "Latvijas Mediji".
