4.2 °C
Sestdien agri no rīta uz Gaujas tilta aiz Ādažiem frontāli saskrējās divas kravas automašīnas un traktors. Avārijā cieta trīs cilvēki, divi no kuriem tika nogādāti slimnīcās. Plkst. 13 pa vienu joslu jau ir atsākta satiksme, informē Valsts policija.
Avārijas rezultātā uz aptuveni astoņām stundām tika pilnībā bloķēta satiksme pa Tallinas šoseju minētajā posmā. Valsts policija ziņo, ka pirms plkst.13 negadījuma vietā ir izdevies atbrīvot vienu joslu satiksmes kustībai, un policijas ekipāža regulē satiksmi, lai transportlīdzekļi pamīšus varētu izbraukt abos virzienos.
Glābšanas dienestu darbs notikuma vietā gan vēl turpinās.
Avārijas dēļ autovadītāji tika aicināti izvēlēties citus braukšanas maršrutus vai meklēt apbraukšanas ceļus. Maršrutā Rīga- Saulkrasti negadījuma vietu iespējams apbraukt pa Vidzemes šoseju, tālāk pa Valmieras šoseju un reģionālo autoceļu Saulkrasti- Sēja- Ragana. Iespējams arī īsāks apbraukšanas ceļš, taču tas ved cauri blīvi apdzīvotajiem Ādažiem.
Brīvdienās, īpaši labos laika apstākļos, Tallinas šoseja ir ļoti noslogota, rīdziniekiem dodoties atpūsties pie jūras un uz laukiem, līdz ar to palēnināta satiksme un sastrēgumi uz Tallinas šosejas Ādažu novadā mēdz būt arī tad, ja nekādi ceļu satiksmes negadījumi nav notikuši. Kā novēroja aģentūra LETA, vairums autobraucēju negadījuma vietu sestdienas priekšpusdienā centās apbraukt tieši caur Ādažiem, kur uz mazākiem ceļiem un ielām bija vērojami kilometriem gari sastrēgumi.
Negadījuma rezultātā cieta arī Gauja, kurā no avarējušajiem spēkratiem ieplūda degviela. Pāris stundas pēc negadījuma VUGD saņēma informāciju, ka no tilta pa notekcaurulēm Gaujā pil degviela un upē ir izveidojušies pleķi, kas ar straumi pārvietojas uz netālu esošo jūru.
Glābēji apsekojuši skarto upes posmu ar dronu un pāri upei vilka bonas, lai ierobežotu vielas tālāku noplūdi. Par notikušo informēti Valsts vides dienests un pašvaldība.
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
