-0.7 °C
Valdība atbalstījusi kārtējo slimnīcu reformu. Veselības ministrija šogad un turpmākos divus gadus plāno veikt virkni pasākumu, lai uzlabotu pakalpojumu pieejamību. Plānā ietvertas 36 slimnīcas. Taču solītais nesaskanot ar darbiem, apgalvo Aizkraukles slimnīcā. Tur reforma paredz samazināt darba stundas ķirurgam, kas noteikti esot pretrunā ar pacientu labklājību. Šādi lēmumi reģionālajām slimnīcām var atstāt tālejošas sekas, vēsta “360TV ZIŅneši”.
Uzrunātie iedzīvotāji visi kā viens atzīst - Veselības ministrijas lēmums finansēt ķirurga darbu tikai dienas laikā ir absurds. Aizkrauklieši Jānis un Ligita ir sašutuši par pieņemto lēmumu: “Ja kaut kas notiek naktī, ko mēs uz Rīgu brauksim? Pats esmu desmitos, vienpadsmitos vakarā braucis!”
Ja ķirurga palīdzība būs nepieciešama nakts stundās, tad pacientam nāksies mērot 50 km uz Ogres vai Jēkabpils slimnīcu. ZIŅneši jautā Veselības ministrijai – kāpēc viņi nepilda solīto, jo reforma paredz, ka pakalpojumi kļūs ikvienam pieejamāki, taču šobrīd ir tieši pretēji.
Sanita Janka, Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore stāsta:
"Nakts stundās ir viens vai divi pacienti, ja lielajās slimnīcās diennaktī ir vidēji 260 pacienti, tad šie resursi mums ir jānovirza tur.
Saprotam, ka arī laukos iedzīvotājiem ir jābūt pieejamai veselības aprūpei 24/7, ko mēs arī nodrošinām, bet ņemot vērā apmeklējuma skaitu un arī izmaksas, esam atsevišķās slimnīcās reducējuši speciālistu skaitli."
Tieši ārsti ir tie, kuri redz reālo situāciju un viņi apstiprina – ja nelaimes gadījumā nāksies braukt uz cita novada slimnīcu, tad dažos gadījumos pacientam tas var būt izšķiroši. Traumatologs un ortopēds Ēriks Vizulis atzīst:
"Bija pacients, kuru atveda ar pārcirstu plaukstas artēriju. Tā nebija nāvējoša, bet ļoti bīstama asiņošana. Mēs apturējām asiņošanu un pārsūtījām tālāk sašūt asinsvadus. Vedot citviet, tas būtu palielinājis viņa izdzīvošanas riskus."
Veselības ministrija uzskata, ka satraukumam nav pamata. Akūtas situācijas gadījumā uz citām slimnīcām pacientu nogādās ātrā palīdzība. Taču realitātē esot citādi, stāsta Aizkrauklē. Uz vietas ir tikai divas brigādes.
Plašāk skaties video!
Aptauja
Par kādu saturu LASI.LV būtu gatavs maksāt?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
