Iemīļotie "Rimi" gardēži Normunds Baranovskis, Mārtiņš Sirmais, Mārcis Mitrēvics, Liene Zemīte un Ilze Auzere ir gatavi doties aizvien jaunos mūsdienu Latvijas garšas meklējumos, kas kanāla TV3 ēterā skatāmi svētdienās plkst. 18.20.
Līdz šim gardēži apmeklējuši vairāk nekā 200 uzņēmumu, iepazinuši visdažādākos Latvijā ražotos produktus un radījuši vismaz 100 jaunas Latvijas garšas. Tāpēc jaunajā raidījuma sezonā skatītāji tika aicināti balsot un izvēlēties savus mīļākos produktus un uzņēmumus, pie kuriem gardēžiem doties ciemos šoreiz, iepazīt un izzināt ražošanas procesu, bet pēc tam likt kopā šos produktus jaunā, gardā receptē.
Izvēlētie produkti būs ļoti dažādi – būs gan kārtīgs Zemgales tīrumā audzis sīpols, bez kā nav iedomājams gandrīz neviens latviešu ēdiens, gan ķirbis, kam Kurzemes "Kliblapsās" aug jau vismaz 40 dažādas šķirnes. Neizpaliks arī tādas tradicionālas vērtības kā "Talsu ritulis", "Pūres trifeles", "Rīgas Melnais balzams", "Rubeņu" vistiņa, jaunu garšu meklējumi "Zilver" vīna darītavā, "Pupučos", "Liepkalnos", "Labietis" alus darītavā un "Top Food" siera bizes ražotnē.
Raidījuma producente Liene Vilnīte atklāj: "Gardēži ar humoru, prieku un lepnumu attiecas pret šo tik skaisto viņiem uzticēto uzdevumu – veidot mūsdienu Latvijas garšu. Es kā producente esmu lepna, ka man ir ļauts to piedzīvot klātienē. Lai mums garšīga jaunā sezona!"
Šosezon gardēži apceļos visus Latvijas novadus, iepazīstot, kā Daugavpilī top gardākais krējums, Lazdonā – sviests, Straupē – iecienītākais kefīrs, Rūjienā – vislabākais saldējums un arī kaut kas jauns tepat Pierīgā – kūpināta siera bize. Uz Talsiem uzzināt, kā top slavenais un gardais siers "Talsu ritulis", dosies Ilze Auzere, kura pati savām rokām apvārtīs gardo siera ritulīti zaļumu kažociņā. Gardēži pabūs arī tālajā Alūksnē pie "Olūksnes olām" un Gaujienas "Very Berry" melleņu plantācijās, kur uzzinās, kā pēc tradicionālas metodes tiek iegūta melleņu sula.
Aptauja
Kāds ir jūsu biežākais LASI.LV apmeklējuma laiks?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
4.1 °C





























































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)





















































