Gandrīz katram Latvijas spiningotājam līdakas ir vienas no lielākajām un iekārojamākajām trofejām, turklāt tas nav saistīts tikai ar cilvēka gastronomiskajām vērtībām, bet arī ļoti aizraujošu procesu.
Pietiekami bieži esmu dzirdējis no daudziem iesācējiem makšķerniekiem, ka tie dodas uz upi vai ezeru teicamos laikapstākļos, piedāvājot zivīm jau ne reizi vien pārbaudītus mānekļus, bet vēlamais loms izpaliek. Tāpēc pastāstīšu par interesantiem līdakas dzīves faktiem, cerams, ka iegūtās zināšanas palīdzēs iesācējiem makšķerniekiem noķert šīs plēsīgās zivis.
Šis raksts pirmkārt ir paredzēts mazāk pieredzējušiem makšķerniekiem, jo daži fakti pieredzējušajiem nebūs nekāds jaunums. No pieredzējušiem līdaku matadoriem esmu dzirdējis šādu frāzi: "Es to zinu, bet tālāk savas zināšanas atdot neredzu vajadzību." Es gan uzskatu citādāk – ja tu esi pieredzējis makšķernieks un zini vairākus interesantus un noderīgus faktus gan par līdakām, gan citām zivīm, tad dalies, lai arī jaunatne to zina un atceras.
14 pārbaudīti līdaku uzvedības fakti
1. Līdaku aktivitāte atkarīga no mēness fāzēm.
Daudzi pieredzējuši spiningotāji zina, ka līdaku aktivitāte tiešā mērā ir saistīta ar mēness fāzēm. Dažādi ihtiologu pētījumi liecina, ka lielākā aktivitāte ir tad, kad jauns mēness atrodas starp tā ceturksni un pusi. Šajā laikā līdaka kļūst īpaši rosīga nelielās ūdenskrātuvēs.
2. Makšķerēšana ir atkarīga no atmosfēras spiediena.
Pieredzējušie copmaņi zina, ka līdakas ievērojami aktīvākas ir laikā, kad ir vairākas apmākušās dienas vai, gluži pretēji, katru dienu skaidri laikapstākļi. Citiem vārdiem - laikapstākļi ir pastāvīgi. Mainoties laikapstākļiem, mainās arī līdaku aktivitāte, tā manāmi samazinās. Ir novērots, ka šīs zivis aktīvāk reaģē, tuvojoties ciklonam, taču šajā laika posmā līdaku rosība ir ļoti īsu periodu.
3. Līdakai nepatīk spoži saules stari.
Tā kā šai plēsīgajai zivij nepatīk spilgti saules stari, tā slēpjas ēnainās vietās, kur saules stari mazāk tiek klāt. Tieši tāpēc plēsoņa saviem upuriem uzbrūk, atrodoties ēnas pusē, tas ir, no ūdensaugu biezokņa vai kāda cita zemūdens šķēršļa.
4. Vasarā līdakas ir aktīvas īsi pirms lietus, ziemā – sniegputeņa laikā.
Vasarā īsi pirms pērkona negaisa sākšanās līdaku aktivitāte var sasniegt apogeju, to aktivitāte var būt maksimāli augsta, bet, sākoties lietum, rosība var pilnībā pazust. Ja runājam par ziemu, šajā laikā līdakas uzvedas gluži pretēji, lielākā aktivitāte ir novērojama tad, kad krīt sniegs, taču, sākoties sniegputenim, līdaku rosība pazūd.
5. Ziemā līdakas ir aktīvas apmākušās dienās, kad lēni krīt sniegs.
Ziemā līdakas visaktīvākās ir apmākušās dienās, kad lēni krīt sniegs, vēl ir novērots, ka līdakas rosīgas ir dienvidu un (vai) dienvidrietumu vējā, kad atmosfēras spiediens ir 740 mm.