Pagājušajā nedēļā ar trīs koncertiem iesākās Dienvidkurzemes festivāls "Rimbenieks", kurā Liepājas Simfoniskā orķestra mūziķi kopā ar saviem domubiedriem un tuvākajiem skatuves draugiem vēl līdz pat 18. augustam dažādos izsmalcinātos muzikālos notikumos turpinās vest klausītājus aizraujošā ceļojumā pa novada pilsētām un ciemiem.
Šonedēļ festivālā "Rimbenieks" gaidāmi seši koncerti – 9. augustā Vaiņodē, 10. augustā – Virgā, bet 11. augustā – Griezē, Priekulē, Vecpilī un Aizputē.
Piektdien, 9. augustā, Vaiņodes kultūras namā muzicēs dzirkstošā pianiste Agnese Egliņa, Liepājas Simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs Guntis Kuzma un Liepājas Simfoniskā orķestra čellu grupas koncertmeistars Klāvs Jankevics.
10. augustā Virgas muižā gaidāms koncerts, kas veltīts tango un stāstiem par aizrautību un ilgošanos, mīlestību un sāpēm. Vasarīgo vakaru piepildīs kaislīgi ritmi un neizsakāma nostalģija, ko kopīgi izspēlēs vijolniece Madara Drulle, altiste Itāna Grābante, čelliste Anete Dovmane, kontrabasists Ivars Ozols un akordeonists Rustams Bagirovs.
Savukārt 11. augustā festivāls dosies Dienvidkurzemes baznīcu minitūrē, un vienas dienas laikā notiks četri dažādi koncerti – Griezē, Priekulē, Vecpilī un Aizputē. Minitūre aizsāksies Ventas krastā pie pašas Lietuvas robežas, kur Ezeres pagasta Griezes baznīcu pieskandinās mežragu kvarteta mūziķi. Pēcpusdienā skaņas plūdīs no Priekules luterāņu baznīcas, bet vēlāk vakarpusē Vecpils baznīca kļūs par skatuvi diviem izciliem mūziķiem – obojistei Renātei Lodziņai un ērģelniecei Simonai Sunepai. Pašā vakarā festivāla baznīcu minitūre noslēgsies ar koncertu Aizputes Kristus Karaļa baznīcā. Šajā koncertā Liepājas Simfoniskā orķestra koncertmeistare Līga Baltābola kopā ar vijolnieku Jāni Baltābolu un čellistu Leonu Veldri klasicisma dižgara Jozefa Haidna un romantisma vijoļvirtuoza un komponista Henrika Veņavska šedevrus savīs vienā skaņu audeklā ar liepājnieka Agra Engelmaņa un aizputnieka Pētera Vaska kamermūzikas pērlēm.
Aptauja
Kāds ir jūsu biežākais LASI.LV apmeklējuma laiks?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
2.2 °C



























































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)





















































































