Ingrīdas Burānes kultūras ceļojums decembrī: Par dāvanām un saņemšanas prieku

Mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne dalās decembrī piedzīvotā kultūras ceļojuma iespaidos.

Gada noslēdzošā publikācija cauri 12 maziem pieskārieniem tik intensīvai, bagātīgai un iedvesmojošai kultūras un mākslas dzīvei Latvijā – kā galvaspilsētā, tā novados, ciematos, jaunatvērtās mājvietās un restaurētās muižās. Ne visu vērtīgo pat pieminēt vienā vien mākslas atzarā. Turklāt decembris tikai pusē, un nav šaubu, ka mākslas notikumu blīvums gada nogalē būs tikpat izdomā un krāsainībā piesaistošs, kā eglīšu rotājumi un svētku sveicinājuma rindas, kuras viens otram teiksim, sūtīsim, vēlēsim. Patiesībā jau arī katra (gandrīz katra) profesionāla mākslinieka darinājums ir dāvana, kuru jāprot izsaiņot, aplūkot, saprast un priecāties.

Tiesa, ne visām dāvanām šogad tikai līksme līdzās – gan devējiem, gan saņēmējiem. Rakstu šīs rindas Ukrainas kara 1025. dienā, kad uzbrukumi kļūst aizvien nežēlīgāki, kaujas smagākas, raķešu triecieni tiecas nīcināt, iznīcināt energoresursu apgādes vietas – ziema ar salu un tumsu rada papildu ciešanas bērniem, pieaugušajiem. Palīdzības kravas no Latvijas izbrauc vai ik dienas, tajās ne tikai pats nepieciešamākais, bet arī kāds nieks, atgādne par svinēšanas iespējamību. Liela nesavtība un smags ikdienas darbs, kurā nepārtraukti piedalās arī daudzi jo daudzi Latvijas mākslinieki. Taču kiberuzbrukumi, loģistikas, drošības jautājumi nav risināmi bez valsts atbildīgo institūciju iesaistes.

Daudz nesavtības un ieguldītā darba kopā ar savu komandu veic neapturamais un krietnais Toms Grēviņš Doma laukumā. Tradicionālā "Dod pieci!" maratona devīze – iedvesmojoša un nežēlīga vienlaikus. Drosmīgi un neatlaidīgi cilvēki kāpj Everestā, lai palīdzētu tiem, kurus no dzīvības šķir nauda. Un cilvēku dāsnumam, privātajai iniciatīvai atkal līdzās valsts gadu gadiem nesakārtotā medicīnas joma un deputātu balsojumi par saviem atalgojumiem, nevajadzīgo uzņēmumu, iestāžu padomēs izniekotiem līdzekļiem. Tās ir svētku uzkodas, kurām piedegušu pīrāgu sūrums līdzās.

Pateikt svētkiem atbilstošu paldies

Svētku gaidīšanas mēnesī divas skaistas svinības pēc smaga, sarežģīta, mērķtiecīga darba ar saldiem augļiem un nākotnes vīzijām.

Apgāds "Liels un mazs" atskatās uz 20 pastāvēšanas gadiem (visu mēnesi varam būt izdevniecības viesi: "Grāmatas ielūdz uz dzimšanas dienu" ar noteiktu jēgu – "Uzdāvini lasītprieku!"). Apgāda sākotnējā dibinātāju komanda laika gaitā kopā ar neskaitāmiem palīgiem ir guvuši ne tikai starptautiskas un cita veida atzinības, bet arī pašu galveno – mazo un lielo lasītāju uzticību, mīlestību. Latvijas grāmatniecības būtiskākā daļa, ja vēršam skatu nākotnē. Fonā paturot bažas par bibliotēku slēgšanu, vieglo valodu, lasītneprasmi pamatskolas pirmajās klases utt. Izdevniecības grāmatas kļuvušas par bibliogrāfiskiem retumiem (piemēram, unikālā BIKIBUKA sērija) un savā veidā saaugušas ar mākslas izstādēm, dziesmām, teātra izrādēm, visu veidu grāmatu varoņu līdzdalību mūsu ikdienas norisēs.

Otra, ne mazāk nozīmīga kultūrtelpa, kura šajā mēnesī svin 20 gadu pastāvēšanu, ir nu jau leģendām apvītā mākslinieces Lindas Lūses dibinātā un visus šos gadus vadītā galerija "Istaba". Rīgas Kr. Barona ielas 31. nama pirmajā stāvā notikuši neaizmirstami solo pieteikumi, negaidītības, meistarklases, radošas laboratorijas, vecmeistaru un studentu mākslas darbu skates. Un vienmēr – profesionālas, ar īpašu gaumi, mīlestību un prasmēm sasildītas. Gluži kā "Liels un mazs", "Istaba" nav šauri specializējusies kādā vienā virzienā, bet brīvi, radoši atraisīti kļuvusi par atšķirīgu mākslas veidu un izpausmju uzrunātāju, vienotāju, sapludinātāju un atklājēju. Divdesmitgadi "Istaba" svin savā ierastajā tonī – demokrātiski. Centrālā siena pulcinājusi teju 200 māksliniekus, kuri ar nelieliem darbiem (18x18 cm) un brīvu tēmas izvēli dod ieskatu Latvijas dažādu mākslas veidu kopīgajā skanējumā. Labi mākslinieki savās izpausmēs aizvien meklē gudrību – prāta, jūtu, harmonisko vienību. Un tādā lielaudumā tik skaisti atviz individuālais, cauri gadiem nezūdošais radošums. Katram iespēja to saņemt vēl līdz 2025. gada 16. janvārim. Pateikt svētkiem atbilstošu paldies kā "Liels un mazs", tā "Istabas" rūķiem nepilnīgajās rindiņās nav iespējams, bet varbūt katrs savā eglītē vienu svecīti, kaut vienu vien iededzināsim par visiem, kuri kopj un vairo kultūru, mākslu, izglītību, tātad – Latvijas garu.

Profesionālu domubiedru satikšanās

Par gaismas motīviem nepārprotami atgādina galerijā "Rāmis" (vadītājs Jānis Dāvis) iekārtotā ekspozīcija "Pārmaiņas un Pārvērtības". Izstāde pulcina 11 labi pazīstamus māksliniekus, katru ar savu vietu un nozīmi Latvijas kultūrlaukā. Tomēr atjaunotajā, glezniecībai piemērotajā telpā ne miņas no zināmā, atpazīstamā, bet tveramas, pētāmas, izdzīvojamas jaunatklāsmes katra autora izteiksmes līdzekļu robežu paplašināšanā. Rituma Ivanova krāsu uzslāņojumi un faktūru (!) neizsmeļamība, Madaras Gulbes meditatīvā telpa, kas ļauj brīvi un dziļi ieelpot/izelpot (dzīvības funkcija!) vienā ritmā ar brīvo krāsas (eļļa!) plūdumu, Ditas Lūses "Garās ēnas" prieks un Māra Upzara ticība "Pavasaris būs!", Frančeskas Kirkes bērna portrets un Oto Zitmaņa sarūgtinājums. Citu mākslinieku, šeit neminēto, gleznojumi tiešām piesaka pārvērtības individuālās meistarības ceļos uz audekliem. Vēl viena liecība, cik nozīmīgas ir vairāku autoru kopīgi veidotas ekspozīcijas, jo vairāk, ja tajās satiekas profesionāli domubiedri. Pārmaiņas un pārvērtības katrs skatītājs var meklēt līdz 2025. gada 10. janvārim.

Ritums Ivanovs, "Palete/ Gerhards Rihters" (2024, a., e., 45 x 35).

Foto: Publicitātes

Labas un piesātinātas glezniecības kopskati atkal var redzēt Dailes teātrī. Atjaunota tradīcija otrā stāva (pirmajā stāvā – plakāts) plašajā vestibilā izvietot mākslas darbu rindojumus. Šoreiz izstāde "Eksistence ārpus laika" tapusi sadarbībā ar teātra patronu Rietumu Banku un rāda darbus no tās kolekcijas, pirmajā stāvā – no Dailes teātra arhīva. Manām acīm saistošāka otrā stāva mākslas darbu parāde ar Borisa Bērziņa un Vijas Maldupes, Uno Daņiļevska un Jāņa Pauļuka darbiem, citu autoru atklāsmēm glezniecībā un tēlniecībā. Diskutējams ir izstādes nosaukums un dažu darbu atlase (ņemot vērā darba tapšanas gadu!), kuri maz atbilst kuratores Natālijas Jevsejevas vēstījumam, kā lasāmajam, tā ekspozīcijā redzamajam, par Latvijas mākslu 70. un 80. gados. Divas desmitgades, tās grūti, pat neiespējami vienot, jo procesi (īpaši pēc 1984. gada Pēterbaznīcas izstādes) nav ar vienu olekti mērāmi. Tā jau aizvien – katra interpretācija no sižeta, tēmas vai darba nosaukuma tulkojuma vien rada vairāk pārpratumu, nevis skaidrības. Skaidrību dod pati māksla. Un tā šajā gadījumā pārliecinoša, varētu teikt – hrestomātiska, Dailes teātra izstāde apmeklētājiem apskatāma līdz 2025. gada 20. februārim.

Gadu mijā viena no populārākajām dāvanām ir laika rādītāji, kalendāri, plānotāji, dienu skaitītāji. Savu kalendāru jau izveidojušas un nodrukājušas arī Skulmju mājas Mālpilī aprūpētājas. Džemmai Skulmei nākamgad svinēsim 100. dzimšanas dienu, kalendāru grezno mākslinieces darbi, fotogrāfijas un aizvien prātā paturamā Mākslinieces atziņa: "Par mākslas darbu iedarbību derētu padomāt biežāk, jo māksla tomēr ir garīgā audzināšana."