Vai visos apdrošināšanas līgumos ir zemūdens akmeņi?

Jo sevišķi pēdējo vētras un plūdu postījumu gaismā aktualizējies jautājums, vai iegādāties apdrošināšanu tik tiešām ir vērts. 

Vai šādi ir iespēja pasargāt sevi no zaudējumiem vai tas būs vien nenozīmīgs ķeksītis izdarīto darbu sarakstā bez īsta drošības spilvena.

Kā būt drošam, vai piedāvātā apdrošināšana ir tāda, kādu vēlamies, jautājām SIA "Colemont FKB Latvia" apdrošināšanas brokeram Arvilam Pūpolam – vienam no Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācijas valdes locekļiem.

Cauri laikiem aktuāls teiciens – drošība pirmajā vietā! Kādas ir apdrošināšanas ņēmēju biežāk pieļautās kļūmes?

A. Pūpols: Manuprāt, tas, ka apdrošināšanas ieguvēji uzskata, ka visi apdrošināšanas līgumi ir vienādi. Nereti klients lielāko akcentu liek uz cenu kā būtiskāko faktoru, nevis to, kas ir noteikts līgumā. Tā rezultātā pastāv iespēja, ka risks, ko vēlamies apdrošināt, līgumā nemaz nav paredzēts. Apdrošināšana mums ir, bet ne tam, ko, iespējams, vēlējāmies.

Komunikācijā ar jaunajiem klientiem nereti lūdzam iespēju iepazīties ar viņu iepriekš noslēgto apdrošināšanas līgumu. Bieži, tautas valodā sakot, tur ir "dieva zīmes". Cilvēki iegādājas papīru, nevis apdrošināšanu.

Nākas balansēt starp izdevumiem un reālo ieguvumu. Klientam svarīga ir cena. Kā izprast polises patieso vērtību un iegūt maksimumu?

Klientam, ejot uz sarunu un diskutējot par visiem potenciālajiem riskiem, no kuriem viņš vēlētos tikt pasargāts, nereti apdrošināšanas polises prēmija (līgumā noteiktais maksājums par apdrošināšanu) dubultojas, toties – tiek iegādāta reāli strādājoša polise. Būtiskākais ir tas, kāds būs segums polisei, ko plānots iegādāties: tieši tas ir jāapzinās.

Vētra, plūdi un citas stihijas – vai iespējams, ka izpratne par to, kas tas ir un ko ietver pie dažādām apdrošināšanas kompānijām, ir atšķirīga?

Jā, tā mēdz būt. Bieži vien definīcijas par to, kas nu ir kurš risks, katram apdrošinātājam ir savas. Varbūt tas nav tik izteikti, piemēram, attiecībā uz plūdiem. Bet ir riski, kuru definīcijas ir ļoti izkropļotas un neatbilst pamata definīcijas tekstam, kas noteikts likumos un noteikumos.

Apdrošinātājam ir tādas tiesības riskus definēt savā izpratnē. 

Nereti cilvēki automātiski izprot kādu vārdu, piemēram, "plūdi", pieņemot, ka tas ir kaut kas vispārēji saprotams, tikmēr apdrošinātājs ir nolēmis plūdus definēt citādi. Tieši tas pats ir ar vētru. Cilvēki automātiski uzskata, ka vētra sākas, piemēram, no 17,2 m/s, bet apdrošinātājs izlēmis, ka līgumā paredzēs vētras sākumu no augstāka brāzmu stipruma. Un tas ir vērā ņemams aspekts, ka apdrošinātāju risku definīcijas atšķirsies no vispārpieņemtajām definīcijām, kā arī atšķirsies starp pašiem apdrošinātājiem.