Atlaiž Martinu Gausu, kurš "Air Baltic" priekšgalā bija vairāk nekā 13 gadus

Latvijas nacionālās aviokompānijas "Air Baltic" padome pieņēmusi lēmumu no pirmdienas atbrīvot no amata līdzšinējo aviokompānijas valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu.

Pirmdien akcionāru sapulces laikā "Air Baltic" lielākais akcionārs – Satiksmes ministrija – pauda neuzticību uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Gausam. Pēc akcionāru sapulces "Air Baltic" padome sasauca ārkārtas padomes sēdi, kur pieņēma lēmumu atbrīvot no amata Gausu.

No 7. aprīļa "Air Baltic" pagaidu izpilddirektora pienākumus pildīs esošais valdes loceklis un operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis. Tāpat darbu uzņēmuma valdē turpinās valdes loceklis un finanšu direktors Vitolds Jakovļevs.

Kārtējā akcionāru sapulcē apstiprināja lidsabiedrības 2024. gada sniegumu un iepriekš izziņotos zaudējumus 118,159 miljonu eiro apmērā.

Satiksmes ministrs Atis Švinka tviterī raksta: "Man ir svarīgi redzēt rezultātus. "Air Baltic" ir valstij nozīmīgs uzņēmums, tam ir jāspēj patstāvīgi attīstīties un pielāgoties ārējiem apstākļiem." Ministru prezidente Evika Siliņa raksta tos pašus vārdus un piebilst: 

"Sagaidu nekavējošu Satiksmes ministrijas redzējumu, lai iezīmētu "Air Baltic" attīstības virzienus, nostiprinot tā lomu Latvijā un Baltijā. 

Valdības prioritāte ir un būs saglabāt Latviju kā aviosabiedrības galveno mītnes vietu, bet īstenot to caur stingru izmaksu kontroli, konkurētspējas stiprināšanu un virzību uz IPO, piesaistot jaunus investorus."

"Air Baltic" padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs izteicis pateicību Gausam par viņa līderību, atdevi un vīziju kopš 2011. gada, norādot, ka vairāk nekā desmit gadu garumā Gauss vadīja uzņēmumu cauri nozīmīgām pārmaiņām un izaugsmei, izveidojot spēcīgu pamatu lidsabiedrības nākotnei. "Vienlaikus tiek saglabāta uzticība "Air Baltic" valdei un profesionālajai komandai, kura ikdienā nodrošina uzņēmuma darbību, pasažieru pārvadājumus un operatīvo vadību. Pamatdarbības mērķi nav mainījušies un "Air Baltic" turpina darbu pie stratēģijas realizēšanas un virzīšanos uz potenciālo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO)," piebilst Martinovs.

"Air Baltic" izpilddirektora pienākumu izpildītājs Pauls Cālītis norāda, ka "Air Baltic" turpina darbību ar nemainīgu apņēmību sasniegt izvirzītos stratēģiskos mērķus, un uzņēmuma operacionālā darbība netiks ietekmēta. Viņš piebilst, ka "Air Baltic" komanda ir spēcīga un motivēta, lidsabiedrība ir gatava nodrošināt stabilitāti, nepārtrauktību un attīstību.

Latvijas valstij pieder 97,97% "Air Baltic" akciju. Šogad noslēgts stratēģiskā investora līgums ar Vācijas nacionālo lidsabiedrību "Lufthansa", kas paredz "Lufthansa" grupas 14 miljonu eiro investīcijas uzņēmumā "Air Baltic" mazākuma līdzdalībai.

Ceļojums beidzies

"Air Baltic" pagaidu padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs sacīja, ka padome nav lēmusi par kompensāciju izmaksāšanu M. Gausam. 

Patlaban šādu jautājumu nav paredzēts iekļaut darba kārtībā, pirmdien teica Martinovs. Konkurss uz jauna "Air Baltic" valdes priekšsēdētāja amatu tikšot izsludināts tuvākajā laikā.

Pats Gauss savu atlaišanu komentējis tviterī, kur pie smaidoša sava portreta angļu valodā raksta, ka viņa kā "Air Baltic" vadītāja ceļojums beidzies: "Es dodos prom pēc 13 intensīviem gadiem, lepojos ar to, ko esam izveidojuši: izturīgu aviokompāniju, lojālu komandu un drosmīgu vīziju. Paldies visiem, kas stāvējuši man līdzās. Misija turpinās, pat ja sēdvieta mainās."

Gada alga – 838 568 eiro

Līdzšinējā "Air Baltic" valdes priekšsēdētāja M. Gausa alga uzņēmumā pagājušajā gadā palielinājusies par 1,2% – līdz 838 568 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas ienākumu deklarācija par 2024. gadu. 2023. gadā algā par darbu "Air Baltic" Gauss kopā saņēma 828 942 eiro.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Martins Gauss no 1992. gada bijis "Boeing 737" pilots, treniņu vadītājs un eksaminētājs kompānijā "Dba Luftfahrtgesellschaft", tad bijis vadītājs dažādos uzņēmumos, 2009. – 2011. gadā vadījis Ungārijas nacionālo lidsabiedrību "Malev". 2011. gada 1. novembrī sāka darbu kā AS "Air Baltic Corporation" valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Gauss pagājušajā gadā deklarējis arī 72 425 eiro ienākumus no ""Swedbank" atklātā pensiju fonda". Deklarācija liecina, ka Gausa īpašumā joprojām ir būves Vācijā, Austrijā un Itālijā, kā arī īpašums Jūrmalā. Tāpat Gausam kopīpašumā joprojām pieder nekustamais īpašums Rīgā. Viņam pieder Vācijā reģistrēts uzņēmums "MaGau GmBH". Tāpat viņa īpašumā pagājušā gada beigās bija 2017. gada izlaiduma kvadricikls "Canam Quard", kā arī divas 2022. gada izlaiduma motorlaivas "Mercury" un "Easy_Marine 500". Gausa īpašumā 2024. gadā bija piecas automašīnas, tostarp 2019. gada un 2021. gada "Tesla", 2022. gada "Audi e–tron" un 2019. gada "Mercedes GLE", savukārt 2024. gadā Gauss iegādājies 2023. gada "Fiat" automašīnu (2023. gada deklarācijā šāds transportlīdzeklis nebija uzrādīts).

Bezskaidrās naudas uzkrājumi astoņās dažādās iestādēs pagājušā gada beigās viņam veidoja kopumā 706 539 eiro, kas ir 46 402 eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Deklarācija liecina, ka pērn Gauss veica 12 darījumus, kuru summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, kopējai summai veidojot 285 649 eiro.

Parādsaistības, kuru apmērs pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, Gausam 2024. gada beigās veidoja 706 336 eiro. Deklarācijā arī atzīmēts, ka viņam pieder finanšu instrumenti kopumā 121 643 eiro nominālvērtībā.