ASV tarifi Ķīnai sasniedz 125%, bet pārējās valstis īslaicīgi uzelpo

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien krasi mainīja kursu paša sāktajā tirdzniecības karā un uz 90 dienām atlika jaunos paaugstinātos tarifus visām valstīm, izņemot Ķīnu, kuras precēm ievedmuita Savienotajās Valstīs paaugstināta līdz 125%.

Pārējām ASV tarifu skartajām valstīm tomēr joprojām spēkā ir Trampa noteiktā 10% muitas nodokļa "pamatlikme".

Reaģē uz paniku tirgos

Tramps trešdien atzina, ka viņa lēmumu atlikt paaugstinātos tarifus ietekmēja arī finanšu tirgos vērojamā nervozitāte. Tas zināmā mērā runā pretī prezidenta padomnieku teiktajam, ka viss notiekošais atbilst iepriekš izstrādātam plānam. Pēc vairākas dienas ilgušās panikas pasaules biržās, ko izraisīja Trampa lēmums pagājušajā nedēļā gandrīz visiem ASV tirdzniecības partneriem noteikt jaunus tarifus, trešdien uz Trampa paziņojumu tirgi reaģējuši ar akciju kāpumu. Baltais nams vēl otrdien uzsvēra, ka nav nekādu plānu atlikt vai pilnībā atcelt jaunos tarifus. ASV finanšu ministrs Skots Besents trešdien pavēstīja, ka jau šonedēļ grasās tikties ar saviem kolēģiem no Japānas, Dienvidkorejas un Vjetnamas, lai vienotos par divpusējiem tirdzniecības līgumiem. "Mēs redzējām sekmīgu prezidenta Trampa sarunu vešanas stratēģiju, kas tika sākta pirms nedēļas un kas lika vairāk nekā 75 valstīm lūgt sarunas," Besents slavēja Trampa politiku. ASV mediji tomēr vēstījuši par Baltajā namā valdījušo satraukumu. 

Republikāņu likumdevēji un Trampa uzticības personas brīdinājušas prezidentu, ka uzņemtā kursa turpināšana var sagraut ASV ekonomiku,

vēsta telekanāls NBC. ASV Kongresa demokrāti tikmēr kritizējuši Trampa politiku, norādot uz tās izraisītajiem zaudējumiem pensiju fondos. "Donalda Trampa izraisītā tirgu sabrukuma rezultātā no vidēji viena pensiju konta gaisā izkūpējuši 104 000 dolāru," trešdien neilgi pirms Trampa lēmuma iepauzēt ar jaunajiem tarifiem paziņoja ASV Senātā mazākumā esošo demokrātu līderis Čaks Šumers.

Koncentrējas uz Ķīnu

Pēc pārējo paaugstināto tarifu atlikšanas Trampa administrācijas izvērstā tirdzniecības kara galvenā fronte ir pavērsta pret Ķīnu. Lēmumu Ķīnai paaugstināt tarifu līdz 125% Tramps sociālo mediju platformā "Truth Social" skaidroja ar "Ķīnas izrādīto cieņas trūkumu pret pasaules tirgiem". Baltā nama saimnieks ar to bija domājis Ķīnas gatavību atbildēt uz ASV ieviestajiem tarifiem. Tikai dažas stundas iepriekš Tramps ievedmuitu Ķīnas precēm bija paaugstinājis līdz 104%. Ķīna uz to atbildēja, ASV ražojumu importam nosakot 84% ievedmuitu. Savienoto Valstu prezidents tomēr pauda pārliecību, ka arī Ķīna vēlēsies panākt vienošanos. 

"Ķīna grib vienoties – tā vienkārši nezina, kā to izdarīt," paziņoja Tramps, piebilstot, ka Pekina beigās tomēr "tiks skaidrībā". 

Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins ir "viens no gudrākajiem cilvēkiem pasaulē", reportieriem Ovālajā kabinetā paziņoja Tramps. Izdevums "Politico" norāda, ka tarifu paaugstināšana Ķīnai savā ziņā, iespējams, atvieglojusi Trampa administrācijai iespēju atlikt tarifus citām valstīm. Analītiķi norāda, ka daudzas Ķīnā ražotās preces ASV tik drīz nevarēs aizvietot, tāpēc amerikāņu patērētājiem nāksies par tām maksāt krietni vairāk. Nav zināms, vai Ķīna piekritīs ASV izvirzītajām prasībām, kas varētu attiekties uz abu valstu nesabalansēto tirdzniecības bilanci. Pagājušajā gadā ASV uz Ķīnu eksportēja preces 144 miljardu dolāru (129 miljardi eiro) vērtībā, bet imports no tās aplēsts 439 miljardu dolāru (394 miljardi eiro) vērtībā.

ES gatava sarunām

ASV paaugstinātos tarifus atcēlušas arī Eiropas Savienībai (ES), kam Vašingtona bija noteikusi 20% ievedmuitu. Tai tomēr vienalga būs noteikta 10% tarifa pamatlikme, kā arī 25% tarifs ES tērauda, alumīnija un automašīnu importam Savienotajās Valstīs. Jāpiebilst, ka ES trešdien paziņoja par pirmo atbildes tarifu noteikšanu ASV. Tie attiecas uz Savienoto Valstu tarifiem ES tēraudam un alumīnijam, par kuriem tika paziņots pirms apmēram mēneša. Šī ES atbilde tomēr neizraisīja nekādu Trampa reakciju, lai arī vērienīgos tarifus Ķīnai ASV prezidents skaidroja tieši ar Pekinas gatavību atbildēt. ES ceturtdien nolēmusi uz 90 dienām atlikt šos trešdien izsludinātos tarifus, paziņojusi Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena. "Mēs vēlamies dot iespēju sarunām," pauda EK vadītāja. 

"Ja sarunu iznākums nebūs apmierinošs, spēkā stāsies mūsu pretpasākumi," brīdināja fon der Leiena. 

Viņa arī atkārtojusi piedāvājumu ASV un ES starpā noteikt "nulles tarifu" visām rūpniecības precēm. Tramps iepriekš šo priekšlikumu ir noraidījis. Tā vietā ES esot vairāk jāiepērk ASV energoresursi, lai tā tiktu līdzsvarota savstarpējā tirdzniecības bilance, atbildēja Tramps. 2023. gadā ES ar ASV bija 157 miljardu eiro liels pārpalikums preču tirdzniecībā, bet pakalpojumu sektorā reģistrēts 109 miljardu eiro liels deficīts, norāda telekanāls "Euronews".

Lai arī paaugstinātie tarifi ir atlikti, Savienotās Valstis Trampa politikas rezultātā tomēr joprojām saglabā ļoti augstas ievedmuitas, atgādina eksperti. ASV Mičiganas Universitātes ekonomikas profesors Džastins Volferss platformā "X" norādīja, ka arī 90 dienu pārtraukuma laikā "Savienotajām Valstīm joprojām būs augstākie tarifi industrializētajā pasaulē, iespējams, 10 līdz 20 reizes augstāki par tiem, kas ir vairumam mūsu tirdzniecības partneru, un apmēram desmit reizes augstāki par tiem, kas bija iepriekš". Nav arī skaidrs, kāds ir Trampa administrācijas mērķis – panākt rūpniecības nozares atgūšanos Savienotajās Valstīs vai labāku tirdzniecības vienošanos ar citām valstīm. Rūpnīcas ASV tiks celtas tikai tad, ja tarifi tiks saglabāti ilgstoši, skaidroja eksperts.