Clear 14.2 °C
T. 16.04
Alfs, Bernadeta, Mintauts
SEKO MUMS
Reklāma
Volodimirs Zelenskis.
Volodimirs Zelenskis.
Foto: Ukrainas prezidenta birojs

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien pirmoreiz apstiprināja, ka Ukrainas Bruņotie spēki veic operācijas Krievijas Belgorodas apgabala teritorijā.

Reklāma

Zelenskis vakara videouzrunā pieminēja Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieka Oleksandra Sirska ziņojumu par situāciju frontē, kā arī Ukrainas karavīru klātbūtni Kurskas un Belgorodas apgabalos. Tajā teikts, ka Ukrainas spēku vienības ir aktīvas uz robežlīnijas, "pelēkajā zonā" un okupantu teritorijā.

"Turpinām veikt aktīvas darbības pierobežas rajonos ienaidnieka teritorijā. Un tas ir absolūti taisnīgi - karam jāatgriežas tur, no kurienes tas atnācis," sacīja Zelenskis.

Prezidents atzīmēja, ka šo operāciju galvenais mērķis ir maksimāli aizsargāt Ukrainas teritoriju, sevišķi kopienas Sumu un Harkivas apgabalos.

"Ir svarīgi, ka, pateicoties mūsu karavīru drosmei un izturībai Kurskas apgabalā, pateicoties visai Kurskas operācijai, ir izdevies samazināt spiedienu citos frontes virzienos, sevišķi Doneckas apgabalā," piebilda Zelenskis.

Krievi uzbrukuši Ukrainai ar ballistisko raķeti un 46 lidrobotiem

Krievija naktī uz otrdienu uzbrukusi Ukrainai ar ballistisko raķeti "Iskander-M" un 46 dažāda tipa droniem, no kuriem 40 mērķi nesasniedza, paziņojuši Ukrainas Gaisa spēki.

Ukraiņi valsts austrumos un ziemeļos notrieca deviņus "Shahed" tipa uzbrukuma lidrobotus un cita tipa dronus, bet 31 drona imitatora lokācija pazaudēta bez negatīvām sekām.

Krievijas uzbrukumā nodarīti postījumi Harkivas, Dņipropetrovskas un Doneckas apgabalos.

Krievi izšāva raķeti pret Ukrainu no Kurskas apgabala, bet droni tika raidīti no Primorskoahtarskas virziena.

Krievija nogalinājusi 591 Ukrainas sportistu, vēl 22 tur gūstā

Krievija līdz šī gada martam ir nogalinājusi 591 Ukrainas sportistu un treneri, vēl 22 atrodas tās gūstā, bet 11 ir pazuduši bez vēsts, sociālo mediju platformā "X" paziņoja Ukrainas Ārlietu ministrija.

Reklāma
Reklāma

"Krievijas uzbrukumos ir bojāti vai sagrauti 725 sporta objekti, tai skaitā 17 Olimpisko, Paralimpisko un Nedzirdīgo olimpisko spēļu treniņu bāzes," teikts paziņojumā.

Ārlietu ministrija uzsvēra, ka Krievija gadu desmitiem ir izmantojusi sportu propagadas mērķiem. 10 no 15 Krievijas sportistiem, kas 2024. gada Olimpiskajās spēlēs Parīzē sacentās zem neitrāla karoga, ir vai nu publiski atbalstījuši Krievijas karu pret Ukrainu, vai bijuši saistīti ar Krievijas amiju.

"Krievijas sports nav atdalīts no valsts - tas ir viens no instrumentiem agresijas attaisnošanai un kūdīšanai uz to. Tiem, kas saka, ka sportam vajadzētu būt ārpus politikas, arī vajadzētu atzīt, ka Krievija izmanto sportu kā politisku ieroci," uzsvēra Ārlietu ministrija.

Kamēr Ukraina tiecas uz mieru, Krievija turpina raidīt raķetes un graut globālos miera centienus, atzīmēja Ārlietu ministrija. Tā brīdināja, ka Krievijai nevajadzētu būt vietas starptautiskajā sportā, līdz tā izbeigs zvērības pret Ukrainu.

Jau ziņots, ka 3. aprīlī Belgradā notika Eiropas Futbola asociāciju savienības (UEFA) Kongress, kura laikā Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) prezidents Džanni Infantīno pauda cerību, ka Krievija atgriezīsies starptautiskajā futbolā.

Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 926 310

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 926 310 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1290 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 10 572 tankus, 22 011 bruņutransportierus, 25 860 lielgabalus un mīnmetējus, 1359 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1126 zenītartilērijas iekārtas, 370 lidmašīnas, 335 helikopterus, 31 917 bezpilota lidaparātus, 3145 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 43 227 automobiļus un autocisternas, kā arī 3792 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Aptauja

Kādi ir Donalda Trampa mērķi attiecībā uz Krieviju un Ukrainu?

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
DDvestkopa

Dārzs un Daba vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un saņem aktuālo dārza darbu kalendāru un rakstu izlasi katru nedēļu.

PIERAKSTIES ŠEIT

Dārzs un Daba vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un saņem aktuālo dārza darbu kalendāru un rakstu izlasi katru nedēļu.

PIERAKSTIES ŠEIT
PAR SVARĪGO
Reklāma