13 °C
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā vairāku desmitu Krievijas un Baltkrievijas TV kanālu rādīšana Latvijā pārtraukta. Audiovizuāla satura lietošanu regulāri kontrolē arī Valsts policija, konstatējot nelicencētu programmu lietošanu – īpaši Latgales un Vidzemes pierobežas reģionos, un arī Alūksnes novads esot viens no tiem, kur situācija šajā ziņā arvien nav uzlabojusies, raksta avīze "Alūksnes un Malienas Ziņas".
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko informējis, ka visā Vidzemes reģionā aizvadītajā gadā veiktas 373 audiovizuāla satura legalitātes pārbaudes – gan pēc pašas policijas iniciatīvas, gan saņemot ziņojumus no iedzīvotājiem. Uzsākti arī divi kriminālprocesi. Valsts policija atzīst – likumsargiem pietrūkst rīku, kas ļautu atmaskot likumpārkāpējus, kuri lieto nelegālos, lielākoties Latvijas nedraudzīgās Krievijas televīzijas kanālus. Īpaši jau tādēļ, ka interneta vide jebkurā valodā pieejama visiem.
"Tas ir stāsts par cīņu ar vējdzirnavām. Diemžēl Krievijas pierobežā un ne tikai, arī valsts vidienē, nelicencētu audiovizuālu saturu iedzīvotāji patērē. Lai šo apriti ierobežotu, rīkojam profilaktiskos pasākumus un cīnāmies visiem veidiem un līdzekļiem, taču tas nav viegls uzdevums.
Ja mēs patrulējam Liepnā vai Pededzē un redzam aizdomīgas antenas virs dzīvojamām mājām, policijai nav tiesību ieiet dzīvoklī un pārbaudīt, ko tur skatās,
mēs to varam darīt tikai uz, piemēram, iedzīvotāju vai pašvaldības iesnieguma pamata, ka, lūk, ir aizdomas par nelegāla satura izplatīšanu. Turklāt policija var vērsties nevis pret nelegālā satura lietotāju, bet pret izplatītāju, kas attiecīgi ir kāds komersants vai "amatnieks ar zelta rokām", kas ir šādu iespēju nodrošinājis," skaidrojis I. Mitrošenko.
Nedraudzīgo valstu audiovizuālā satura patērēšana ir bīstama tendence, jo safabricētā un nepatiesā informācija indē pierobežas iedzīvotāju prātus, un tad lojalitāti valstij grūti panākt. "Šis jautājums risināms plašāk. Iedzīvotāji patērē informācijas avotus, kuru lietoto valodu viņi saprot. Tie ir krievu valodā runājošie un domājošie cilvēki, kuri, visticamāk, valsts valodu neapgūs nekad. Ja iedzīvotāji nesaprot latviešu valodu, viņi meklē avotus krievu mēlē un klausās vai skatās to, ko saprot," uzskata policijas amatpersona, aicinot sabiedrību šim jautājumam pievērst daudz lielāku uzmanību.
Publikācija tapusi projektā "Mans pagasts, mana pilsēta", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
!["Viss ir izdarīts. Palaidiet šo pa Latviju, lai brauc visi inženieri, esmu gatavs ar visiem izrunāties. Tā ir ņirgāšanās. [Jūsu sirdsapziņa ir tīra?] Viennozīmīgi," norāda SIA "Jēkabpils PMK" līdzīpašnieks Arnis Putniņš.](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/2025040718083567f3ea73d8192.jpg "\"Viss ir izdarīts. Palaidiet šo pa Latviju, lai brauc visi inženieri, esmu gatavs ar visiem izrunāties. Tā ir ņirgāšanās. [Jūsu sirdsapziņa ir tīra?] Viennozīmīgi,\" norāda SIA \"Jēkabpils PMK\" līdzīpašnieks Arnis Putniņš.")
