14.3 °C
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aizvadītās nedēļas nogalē negaidītā vizītē apmeklēja Serbiju, kur preses konferencē atkārtoja Kijivas iepriekš pausto nostāju, ka Kosovas neatkarība netiek atzīta. Šis paziņojums bijušajā Serbijas teritorijā izsaucis sašutumu, un no kādas ēkas Kosovas galvaspilsētā Prištinā pat noņemts liels Ukrainas karogs, kas tur bija atradies kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī.
Ukrainas nostāja nemainās
Vizīte Belgradā, kas ilga no 7. līdz 9. augustam, bija pirmā Zelenska oficiālā viesošanās Serbijā. Viņš tur apspriedās ar Serbijas prezidentu Aleksandaru Vučiču, kurš mēģinājis vienlaikus uzturēt labas attiecības gan ar Rietumiem, gan ar Maskavu. Lielāko starptautisko rezonansi Zelenska vizītes gaitā izsauca tieši Ukrainas prezidenta komentāri par Kosovas statusu. Neskatoties uz Prištinas izrādīto diplomātisko atbalstu Ukrainai karā pret Krieviju, Kijiva nav diplomātiski atzinusi Kosovu – Serbijas bijušo teritoriju, kuru Belgrada neatzīst kā neatkarīgu valsti. Atbildot uz jautājumu, vai Serbija joprojām var "paļauties uz Ukrainas stingro nostāju" Kosovas jautājumā, Zelenskis preses konferencē Belgradā sestdien paziņoja, ka Kijiva atbalsta savu partneru teritorijas nedalāmību un starptautiskās tiesības. Viņš arī uzsvēra, ka šo nostāju atkārtojis sarunās ar Vučiču. "Ukrainas nostāja nav mainījusies," uzsvēra Zelenskis. Vučičs savukārt pauda, ka Serbija turpinās atbalstīt Ukrainas teritorijas nedalāmību, par ko Zelenskis viņam izteica pateicību. Ukrainas nostāju Kosovas jautājumā lielā mērā diktē nepieciešamība aizstāvēt savas teritorijas nedalāmību Krievijas agresijas apstākļos, atgādina apskatnieki, norādot uz 2014. gadā pretlikumīgi anektēto Krimu un vēl četriem Ukrainas apgabaliem, kurus Krievija par saviem pasludināja 2022. gadā. Vučičs ir atkārtoti paudis, ka Serbija atbalsta Ukrainas suverenitāti pār visu tās teritoriju, tostarp Krimu. Belgrada tomēr nav pievienojusies Eiropas Savienības (ES) sankciju politikai pret Krieviju. Jāpiebilst, ka Serbija joprojām ir ļoti atkarīga no Krievijas gāzes piegādēm.
Kosovas situācija atšķiras
Kamēr Vučičs Zelenska paziņojumu var uztvert kā diplomātisku dāvanu, Kosovā tas izsaucis lielu neapmierinātību. Varasiestādes svētdien, reaģējot uz Zelenska izteikumiem, no kādas ēkas Prištinā noņēma lielu Ukrainas karogu, uz kura vēstīts – "Brīvību Ukrainai". "Kosovas valsts ir jāciena," sociālajos medijos paziņoja Prištinas mērs Perparims Rama, kurš tur izvietoja arī video, kurā redzama Ukrainas karoga noņemšana. Viņš arī piebilda, ka Kosovas pilsoņi ļoti labi saprot citu tautu cīņu par "brīvību, cieņu un tiesībām pastāvēt kā valstij". Kosovas ārlietu ministrs Glauks Konjufca paziņoja, ka viņa valsts "ar nožēlu" uzklausa Zelenska komentārus, tomēr Kosova turpinās atbalstīt Ukrainas suverenitāti. Ministrs arī noraidīja mēģinājumus sasaistīt 2008. gadā neatkarību pasludinājušās Kosovas situāciju ar notikumiem Ukrainā. Pēc 1999. gada Kosovas kara un NATO īstenotās Serbijas bombardēšanas, kuras rezultātā serbu spēki aizgāja no Kosovas, šajā teritorijā nenotika "aneksija, okupācija vai teritorijas iekarošana", bet gan "visaptverošs starptautisks process Apvienoto Nāciju vadībā un gadiem ilgi ar starptautisko vidutāju starpniecību vestas sarunas par Kosovas galīgo statusu", pauda Konjufca. Viņš arī piebilda, ka atšķirībā no Serbijas, Kosova ir ieviesusi sankcijas pret Krieviju.
Jāpiebilst, ka Kosovas vienpusējā kārtā pasludināto neatkarību ir atzinušas vairāk nekā simt valstis, tostarp ASV, Apvienotā Karaliste un 22 ES dalībvalstis, tostarp visas trīs Baltijas valstis.
Ukrainas un Serbijas intereses
Zelenska paziņojumu par Kosovas neatzīšanu vairāki apskatnieki skaidro ar Ukrainas nepieciešamību iegūt bruņojumu. Serbija joprojām ražo lielu daudzumu padomju laika standartu munīcijas, ko Ukraina nevarētu saņemt no partneriem Rietumos. Tiek norādīts, ka Ukrainai joprojām saglabājušies padomju laika tanki un smagās haubices, kurām nepieciešama šāda munīcija. Tiek atzīmēts, ka Serbijā ražotais bruņojums caur trešajām valstīm ir sasniedzis Ukrainu, lai arī pati Serbija tieši bruņojumu Kijivai nepiegādā. Vučičs arī nav mēģinājis šīs piegādes bloķēt. Krievijas ārējais izlūkdienests SVR 2025. gada maijā vainoja Serbijas bruņojuma industriju par bruņojuma piegādāšanu Ukrainai, lai arī Vučičs to ir noliedzis. Laikraksts "Financial Times" 2024. gadā lēsa, ka Ukrainai no Serbijas piegādāts bruņojums 800 miljonu eiro vērtībā. "Ukraina atrodas situācijā, kurā tā nevar uztraukties par lietām, kuras neattiecas uz Ukrainas tūlītējām vajadzībām," intervijā izdevumam "Politico" norādīja Grācas Universitātes Dienvidaustrumeiropas pētniecības centra vadītājs Florians Bībers, kurš īpaši uzsvēra munīcijas jautājumu. Kosovas jautājums šādā situācijā nonāk otrajā plānā. Savukārt Vučiča labvēlību Ukrainas virzienā var skaidrot ar mēģinājumu nomierināt Briseli, kas ir kritizējusi Serbijas valdību par "demokrātijas standartu" vājināšanu. "Zelenskim vizīte nozīmē vēl vienu triecienu Krievijai, ņemot vērā, ka Serbija tiek uztverta kā daļa no Krievijas ietekmes sfēras," intervijā laikrakstam "The Kyiv Independent" norādīja serbu politikas pētnieks Aleksandars Džokičs. Savukārt Vučičam tā dod vēl vienu iespēju "signalizēt, ka viņš pielāgojas Eiropas politikai Ukrainas jautājumā, mēģinot nodrošināt vismaz kaut kādu progresu sarunās par Serbijas pievienošanos ES", piebilda pētnieks.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
