Valsts kontrole: bērnu veselības aprūpes prioritāte Latvijā "palikusi uz papīra"

Pārbaudot piecas bērniem paredzētās sekundārās ambulatorās veselības aprūpes programmas reģionos, 71% gadījumu ārstniecības iestādes attiecīgos pakalpojumus bērniem faktiski nemaz nesniedz, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

No 2026. gada ir izveidotas 14 atsevišķas sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu programmas bērniem. Tomēr Valsts kontrole norāda, ka finansējuma ieplānošana vēl nenodrošina pakalpojuma faktisko pieejamību.

Piemēram, vietnē "rindapiearsta.lv", meklējot bērnam kardiologu, bija norādītas 12 ārstniecības iestādes, lai gan bērnus faktiski pieņēma tikai viena. Daļa ārstu bērnus nepieņem vispār, bet citi nosaka pacientu vecuma ierobežojumus.

Vietnē informācija tiek atjaunota reizi mēnesī ar laika nobīdi, tādēļ arī norādītais gaidīšanas laiks ne vienmēr atbilst faktiskajai situācijai.

Revīzijā kopumā secināts, ka bērnu veselības aprūpe Latvijā par prioritāti noteikta tikai formāli,

jo valstī nav izveidota sistēma, kas šo prioritāti nodrošinātu praksē. Piemēram, valsts nav noteikusi, kādiem ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumiem jābūt pieejamiem dažādās Latvijas vietās.

Pakalpojumi tiek plānoti sadrumstaloti un bez pietiekamas informācijas par bērnu vajadzībām un pieejamo ārstniecības personālu. Katras ārstniecības iestādes ziņā atstāts, kurus pakalpojumus un kurām pacientu grupām — bērniem, pieaugušajiem vai abām grupām — nodrošināt.

Līdztekus iestāde vērš uzmanību, ka pakalpojumu apjomu lielā mērā nosaka pēc iepriekš sniegto pakalpojumu skaita, nevis bērnu faktiskajām vajadzībām un ārstniecības iestāžu iespējām tos nodrošināt.

Revidenti norāda, ka 2024. gadā valsts bērnu ambulatorajai veselības aprūpei izlietoja 93 miljonus eiro, savukārt ģimenes par bērnu maksas veselības aprūpes pakalpojumiem samaksāja vēl vismaz 14,5 miljonus eiro. Tomēr pakalpojumi bērniem nav pieejami ne vienlīdzīgi, ne ātrāk nekā citām iedzīvotāju grupām, ne arī pietiekamā apjomā.

Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa atzīmē, ka bērns Latvijā ir prioritārs pacients, bet revīzija rāda, ka prioritāte lielā mērā "palikusi uz papīra". Ja nav izlemts, kur un kādiem pakalpojumiem jābūt pieejamiem un kas tos sniegs, nevar runāt par vienlīdzību. Āboliņa norāda, ka

patlaban pārāk daudz nosaka bērna dzīvesvieta un ģimenes iespējas pašiem meklēt risinājumu.

Valsts kontrole min, ka 69% Latvijas bērnu ārstu strādā Rīgā, kur tiek sniegti 79% valsts apmaksāto sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu bērniem. Vairākās medicīnas jomās reģionos bērnu ārstu nav vispār, tādēļ pakalpojumus bērniem tur bieži sniedz vispārējās specialitātes ārsti.

Vidēji katru darbdienu aptuveni 350 bērnu no reģioniem dodas uz Rīgu, lai saņemtu valsts apmaksātu sekundāro ambulatoro veselības aprūpi. Ģimenēm tas rada transporta, ēdināšanas un reizēm arī naktsmītnes izdevumus, bet vecākiem jākavē darbs un bērniem — mācības.

Revīzijā arī secināts, ka ambulatorajā veselības aprūpē nepietiekami iesaistīti pediatri. Saslimšanas gadījumā tieši pie pediatra vērsušies tikai 17% bērnu, lai gan pediatriem ir visplašākā kompetence bērnu veselības aprūpē un viņi ir visvairāk pieejamie bērnu ārsti ārpus Rīgas.

Revidentu vērtējumā, reģionos jānodrošina bērniem nepieciešamie pamata speciālisti un pediatri, bet sarežģītāki un retāki pakalpojumi jākoncentrē vietās, kur iespējams nodrošināt vajadzīgo pieredzi un kvalitāti. Patlaban šāda skaidra pakalpojumu tīkla nav.

Valsts apmaksāto pakalpojumu trūkumu reģionos daļēji aizpilda labdarība. Nodibinājuma "Ronald McDonald Māja Latvijā" Mobilais veselības aprūpes centrs 2024. gadā veica 136 izbraukumus uz 54 vietām un bērniem sniedza 6077 konsultācijas. Visbiežāk bija nepieciešamas oftalmologa, bērnu alergologa un bērnu neirologa konsultācijas.

Trūkumi konstatēti arī primārajā veselības aprūpē, turklāt norādīts, ka situāciju nākotnē var saasināt ģimenes ārstu trūkums. Līdz 2030. gadam līgumu ar Nacionālo veselības dienestu plāno pārtraukt 156 ģimenes ārstu prakses jeb 13% prakšu, bet šo teritoriju pārņemšanai nav pieteicies neviens aizvietotājs. Šajās praksēs reģistrēti vairāk nekā 32 000 bērnu.

Valsts kontrole arī konstatējusi, ka veselības nozarē nav vienotas izpratnes par to, cik plaši vispārējās specialitātes ārsti var ārstēt bērnus. Veselības resors uzskata, ka šie ārsti var ārstēt arī bērnus, savukārt augstskolu un profesionālo organizāciju viedokļi atšķiras.

Bērnu redzes pārbaužu pieejamību varētu uzlabot, ļaujot tās papildu oftamologiem veikt arī optometristiem, kuri to jau dara gan Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, gan maksas pakalpojumu segmentā, norāda revidenti. Gaidīšanas laiks pie oftalmologa Bērnu slimnīcā 2025. gada sākumā sasniedza pusotru gadu.

Problēmas manāmas arī bērnu zobārstniecībā. Valsts 2024. gadā tai izlietoja 33,5 miljonus eiro, tomēr valsts apmaksātu zobu higiēnu saņēma tikai 36%, bet zobārstniecības pakalpojumus — 38% bērnu. Reģionos uz zobu ārstēšanu vidēji jāgaida no 35 līdz 100 dienām, bet atsevišķos gadījumos — gadu vai ilgāk.

Valsts kontrole Veselības ministrijai sniegusi sešus ieteikumus. Tie paredz pilnveidot bērnu profilaktiskās apskates ģimenes ārstu praksēs, uzlabot zobārstniecības un redzes pārbaužu pieejamību, izveidot bērnu vajadzībās balstītu sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu tīklu, skaidrāk noteikt ārstu kompetenci bērnu ārstēšanā un stiprināt pediatru lomu. Rezultāti jāsasniedz līdz 2031. gada beigām.