Pēc negulētas nakts visu dienu jūties miegains un apdullis, bet brīvdienās, modies ap pusdienlaiku, tomēr arī neesi tā īsti atpūties? Ar grūtībām iemigt, elpošanas apstāšanās epizodēm, saraustīts vai ar daudzām pamošanās reizēm – tāds miegs nebūt nenāk veselībai par labu. Kāds tad ir labs, kvalitatīvs miegs un ko darīt, lai pie tāda tiktu?

Miegam ir arī nozīmīga loma apetītes regulēšanā. Ja cilvēks guļ pārāk maz, samazinās leptīna jeb sāta sajūtas hormona daudzums, un palielinās grelīna jeb apetītes hormona daudzums. Rodas tendence izvēlēties kalorijām bagātāku ēdienu, kā ātros ogļhidrātus. Šādas izmaiņas apetītes hormonos ļaudīm ar ilgstošu miega deficītu var veicināt svara pieaugumu.

Izrādās, ka miegs ietekmē pat to, kā organisms reaģē uz vakcīnām – nepietiekams miegs periodā pirms vakcinācijas samazina imūno atbildes reakciju – antivielu veidošanos.

Kas notiek miegā

Galvas smadzenes ražo īpašu miega hormonu melatonīnu, kurš normāli nakts laikā pastiprināti izdalās asinīs un veicina dabiska miega iestāšanos.

Miegs sastāv no ātro acu kustību miega jeb REM miega (angļu val. – rapid eye movement) un NREM miega, kurš ietver sevī dziļā miega stadiju. REM miegam ir raksturīgas aktīvas, horizontālas acu kustības.

Pieaugušiem cilvēkiem naktsmiers sākas ar pakāpenisku ieiešanu dziļajā miegā (NREM).