Drēgnais rudens ir klāt, un līdzi sev tas nes arī dažādus vīrusus, saaukstēšanās un citas kaites. Šis farmaceitiem ir īpaši darbīgs laiks – rindas kļūst garākas, un šķiet, ka darba dienas tāpat. Bet tas viss ir nieks, ja farmācija ir sirdslieta, kā tas ir Aijai Ozolai un Zanei Gailei – mammai un meitai farmaceitēm. Aija šajā nozarē nonāca pavisam nejauši, bet Zane tajā tika virzīta visai apzināti.

"Es iegāju Iecavas aptiekā, un man tur tik ļoti iepatikās – tā smarža, baltie halāti, cepurītes, viss tīrs un kārtīgs…" savas sajūtas atceras Aija, kura par farmaceiti, kā stāsta viņa pati, kļuva pavisam nejauši un negaidīti: "Sākotnēji pabeidzu angļu valodas kursus, tad bibliogrāfijas – ar domu, ka studēšu tajā lauciņā. Un pēkšņi mani aizrāva doma par farmāciju. Iecavas aptiekas farmaceites jau pazinu, jautāju viņām, kā ir strādāt šajā profesijā. Tas bija tāds pēkšņs klikšķis, un neko citu es vairs negribēju – ne angļu valodu, ne bibliogrāfiju." 

Aijas vīrs (tajā laikā vēl tikai draugs) tolaik bija armijā, un Aija tikmēr izmācījās par farmaceiti: "Ar ķīmiju gāja diezgan grūti, bet kaut kā galā tiku. Skolas laikā šim priekšmetam nepievērsu nekādu uzmanību, jo tiešām nedomāju, ka tas man kādreiz būs nepieciešams." Aija skaidro, ka farmācijas nozare ir ļoti izmainījusies: "Toreiz, kad sēdējām autobusā un braucām uz teātri, mēs, farmaceiti, smaržojām pēc B12 vitamīniem – skaidri varēja zināt, ka esam aptiekāri. Tagad mēs vairāk esam tirgotāji. Agrāk bija tāda gatavošanas nodaļa – recepšu čupas, pulveri, mikstūras. Mēs gatavojām zāles, bet tagad tas tā vairs nav – diezgan skumji."