Ikviens mācību gads sākas ar jautājumiem par skolēnu lasītprasmi. Tas turpinās, meklējot idejas skolēna lasītprasmes pilnveidei, bet mācību gada noslēgumā tiek apkopots, kas būs izejas punkts nākamajā izglītības ieguves posmā. Lasītprasmes jēdziens, lasītprasmes pilnveide ir nemainīgi apspriests jautājums dažādos laikos, jo lasītprasme paredz mainību, dažādību, iekļaušanos, atteikšanos un sasniegumu meklēšanu.
Mana paša pieredze skolēnu lasītprasmes veicināšanā veidojusies apmēram 15 gadu laikā, līdz ar to promocijas darba empīriskā daļa gan saturiski, gan praktiski bija veidota arī uz manu profesionālo darbību.
Jēdziens lasītprasme šī brīža zinātniskajā telpā kļuvis ļoti mainīgs un plašs. Tā interpretācija atbilstoši pētāmās problēmas būtībai ir daudzšķautņaina, tādējādi arī pati lasītprasmes attīstība kļuvusi daudz sarežģītāka, plašāka un pats process paredz daudzveidīgāku skatījumu uz tās būtību. Tāpēc ikviens, kurš iesaistīts skolēna lasītprasmes pilnveidē, kļūst par daļu no sadarbības procesa, kurā norit ikviena potenciāla – prasmju, spēju un motīvu – konstatēšana, mērķu un uzdevumu formulēšana, darbības analizēšana un pašanalizēšana, lai saprastu, ko mainīt turpmākajā darbā.
Bez lasītprasmes neiztikt
Lasītprasme ir kā lasītāja pieredzes iegūšanas veids. Mūsdienu skolēni ir gatavi plašam un daudzveidīgam dialogam (saziņai) ar pasauli, kura sniedz dažāda veida atbildes uz jautājumiem. Tāpēc skolēna lasītprasmes līmenis būs viens no viņa pieredzes veidotājiem. Tas noteiks, kā skolēns uztvers, apstrādās un izmantos informāciju. Dažādu jautājumu risināšanas veids, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas un internetu, balstīts uz loģiku, loģisku darbību kopumu, un pats galvenais, skolēniem svarīgi, lai tiek akcentēti noteikumi, kāpēc un kā katrs no uzdevumiem tiks veikts (Latham, Faulkner, 2013).
Tāpat lasītprasme var būt saistīta ar skolēna zināšanu un prasmju līmeni kāda cita mācību priekšmeta satura apguvē. Kādas zinātnes jautājuma saturu skolēns var nezināt tāpēc, ka neprot izlasīt (Fuchs, Fuchs, 2002). Skolēns, iespējams, nav mācīts lasīt konkrētās zinātnes tekstus. Bez prasmes lasīt augstākā kvalitātē pret savu izaugsmi skolēns var būt pazudis plašajā informācijas pasaulē, pat nespēj risināt ikdienas problēmsituācijas (Csobanka, 2016). Līdz ar to lasītprasme ir arī priekšnoteikums mācību satura apguvei skolā kopumā. Skolēni, kuriem ir zema lasītprasmes kvalitāte, nav gatavi augstākā līmenī paplašināt savu pieredzi izglītības procesā un pēc tam arī darba tirgū (Psacharopoulos, Patrinos, 2018). Tas novērojams, piemēram, situācijās, kurās mācību satura apguves laikā skolēns lasītprasmi izmanto, lai risinātu problēmjautājumus, izmantojot konkrētas zinātnes pieņemto terminoloģiju. Ja prasme lasīt attiecīgās jomas tekstus ir zema, skolēns nezinās terminoloģiju un jēdzienus, līdz ar to viņam nebūs zināšanu, ko mācībās izmantot. No tā izriet, ka pieaugušā, piemēram, skolotāja, uzdevums ir palīdzēt attīstīt skolēna lasītprasmi tā, lai skolēns to var izmantot atbilstoši izvirzītajam mērķim (Edwards, Maloy, Anderson, 2009).
Zemi skolēna lasītprasmes kvalitātes rādītāji novērojami jau sākumskolā (Kucan, Palincsar, 2010), taču jāapzinās, ka lasītprasme ir nozīmīga izglītības ieguves procesā visas dzīves garumā, lasot un izmantojot informāciju no dažādiem informācijas avotiem (Linder, Mueller, Gibbs, Alper, Freeman, 2017), un ikvienam, t. sk. arī skolēnam, ir tiesības uz kvalitatīvu izglītībui un pašizaugsmi, tāpēc nozīmīga ir atbalsta sniegšana skolēna lasītprasmes pilnveides procesā pirmsskolā un skolā, kā arī ģimenē. To atspoguļo sakarība starp lasītprasmes kvalitāti dažādos izglītības posmos un mācību sasniegumiem tajos (Stanley, Petscher, Catts, 2017; Hulslander, Olson, Willcut, Wadsworth, 2010), tāpēc nozīmīgi laikus apzināties, kā rīkoties, lai ātrāk un daudz sekmīgāk ikviens no pieaugušajiem varētu iesaistīties skolēna lasītprasmes pilnveides procesā.
Būtiski mūsdienu izglītības telpas aspektā uzsvērt, ka lasītprasme ir prasme izvēlēties lasīšanas veidu, ne tikai lai sasniegtu izvirzīto mērķi, bet arī lai noteiktā laika vienībā gūtu informāciju, kas dažādos informācijas avotos, atrastu sakarības, vispārinātu, izmantotu un interpretētu iegūto informāciju jaunu spriedumu radīšanā, kā arī varētu sniegt atgriezenisko saiti, iesaistīties diskusijā ar citiem lasītājiem par iegūtās informācijas saturu, tā veicinot kā savu, tā citu lasītprasmi un mainot lasītprasmes nozīmību sociālā līmenī.
Kas notiek lasīšanas procesā?
Lasīšanas process raksturojams no dažādiem aspektiem, piemēram, psiholoģiskā, sociālā, individuālā u. tml. Lasītprasmes apguves sākumposmā (pirmsskola, sākumskola) lasīšanas procesu saista ar mācīšanos lasīt, lai nākamajos izglītības ieguves posmos lasītu, lai mācītos. Lasīšanas procesā tiek fokusēta uzmanība uz lasītā saturu. To raksturo tehniskās lasīšanas ātrums jeb raitums, mērķtiecība (bērns zina, kāpēc lasa), izpratne par lasīto, attieksme pret lasīšanu, spēja koncentrēties un gatavība kaut ko mainīt lasīšanas procesā. Lasīšanas laikā skolēns izmanto savas zināšanas un pieredzi, lai izprastu lasīto un atbilstoši tam veidotu vai pilnveidotu pieredzi, vērtētu tekstu, kā arī veidotu mijsakarību – lasīšana un sevis apzināšanās. Lasīšanas process saistāms ar metakognitīvo spēju attīstīšanu, vērtēšanu, plānošanu, kā arī spēju vispārināt par lasīto, saskaņojot dažādas domāšanas operācijas un praktiskās darbības. Lasīšanas procesā lasītājs gūst emocionālo pieredzi un gandarījumu, un interesi par lasīšanu kā personības attīstības līdzekli.