Viltīgi, ārkārtīgi spītīgi, bet arī ļoti mīlīgi un gudri – tie ir ņiprie un augumā nelielie sunīši taksīši. Ligitai Veisbārdei tādi ir divi –mamma Pērle un dēls Rubīns. Abi takši sadzīvo lieliski, bet pat tas, ka suņuki mūždien ir kopā, nespēj glābt no vientulības sajūtas, kas pārņem brīdī, kad mīļais saimnieks dodas prom, piemēram, uz darbu.

Ligita sunīti ģimenē pieņēma tikai tad, kad bija simtprocentīgi tam gatava: "Mitām īrētā dzīvoklī, tāpēc sākotnēji gribējām kaķi. Tad sapratu, ka dēlam no kaķīšiem ir alerģija, tāpēc tomēr nonācām pie lēmuma par suni. Skaidrs, ka suns būs tikai mana atbildība, tāpēc tas bija ļoti pārdomāts un nepavisam ne viegls lēmums." 

Ģimene vēlējās neliela izmēra suni, un variantu bija diezgan daudz: "Izvēle ir plaša, un, lai izvēlētos mums piemērotāko mīluli, sazinājos ar savu paziņu – suņu frizieri. Vairākas reizes vaicāju viņas viedokli par dažādām šķirnēm, un beigu beigās bija jāizvēlas starp Džeka Rasela terjeru vai taksīti."