Nu jau tuvojas beigām mācību gads, kurā sākās nozīmīga reforma: pāreja uz vienotu skolu. Reformas mērķis ir panākt, lai skolās mācības notiktu tikai latviešu valodā. No pagājušā gada septembra tikai latviski bērni mācās bērnudārzos, kā arī skolu 1., 4. un 7. klasē. Kā izglītības iestādēm veicas ar reformas ieviešanu?
Pie mums pat sienas runā latviski!
Raksta tapšanas laikā viesojos Rīgas 21. vidusskolā.
Pirmajā klasē ieejam dabaszinību stundā. Skolotāja Ksenija Glazunova jautā: "Kādi dzīvnieki dzīvo dārzā?", un bērni sauc – kurmis, varde utt. Pēc tam jānosauc latviski kukaiņi, kā arī dārza augi. Bērni aktīvi ceļ roku un atbild latviski. No malas viss izskatās ideāli.
Vēlāk sarunā skolotāja atzīst: tagad jau ir vieglāk, jo skolēnu vārdu krājums latviešu valodā paplašinājies. Taču septembris un oktobris bijuši ļoti smagi: 60 procenti pirmklasnieku uz skolu atnākuši ar ļoti vājām latviešu valodas zināšanām. "Viņi mācēja latviski tikai noskaitīt no viens līdz desmit, nosaukt krāsas un dažus dzīvniekus. Ja vajadzēja ko vairāk runāt, tas bija ļoti grūti," saka K. Glazunova. "Noteikti ir jāuzlabo latviešu valodas apguve pirmsskolā."
Skolas mācību pārzine Una Fedorovska atklāj: dažiem bērniem pirmajā klasē latviešu valoda ir pat nulles līmenī. "Redzam, ka bērnudārzos latviešu valodas apguve ir ļoti dažāda. Protams, ka skolā labāk veicas tiem, kas latviski runā arī ģimenē vai apmeklējuši interešu nodarbības latviskā vidē," teic U. Fedorovska.
Tā kā no šā mācību gada arī bērnudārzi latviskoti, ir pamats cerēt, ka turpmāk pirmklasnieki uz skolu nāks ar labākām latviešu valodas zināšanām.
K. Glazunova stāsta, ka sākumā arī vecāki sūdzējušies – bērniem mācību valodas reformas dēļ grūti, bet nu jau pie situācijas pieraduši. Visi klases bērni nāk no krievvalodīgām ģimenēm, kas ikdienā mājās komunicē krieviski, tikai viena skolēna mamma mēdzot ar bērnu dažkārt runāt latviski, cerot, ka tad viņam skolā būs vieglāk.