Lauvas enerģija iestājas tajā dzīves posmā, kad cilvēks sāk apzināties savu individualitāti un vēlmi būt redzamam. Tā ir zīme, kurā vairs nepietiek tikai piederēt vai pielāgoties – rodas nepieciešamība izpaust sevi, savu būtību un radošo spēku. Lauva simbolizē brīdi, kad cilvēks sev uzdod jautājumu: kas es esmu, kad mani redz, un kas es esmu, kad mani neredz. Šajā laikā veidojas attiecības ar pašvērtību, pašcieņu un identitāti. Katram cilvēkam ir dabiska vajadzība spīdēt, būt pamanītam un atzītam. Tas nav egoisms, bet veselīga nepieciešamība apzināties savu vietu pasaulē. Lauva atgādina, ka dzīvesprieks un radošums rodas tur, kur cilvēks atļaujas būt patiess pret sevi un neapslāpē savu iekšējo gaismu.