Varbūt nav tik svarīgi, vai tas ir piemājas dārziņš, kur ieraugi pirmo sniegpulkstenīti, Rīgas kanālmalas skvērs, kur omulīgi rosās pīļu pāri, vai grandiozais Versaļas pils dārzs, galvenais ieraudzīt un radīt skaisto sev apkārt! Varbūt arī interviju ar dendrologu Andreju Svilānu vari lasīt kādā pavasarīgi saulainā stūrīti!
Izdevniecībā "Latvijas Mediji" nāk klajā Andreja Svilāna grāmata " Eiropas skaistākie dārzi". Andrejs Svilāns atzīst – kad radās ideja grāmatai par Eiropas skaistākajiem dārziem, sākotnējais dārzu saraksts bija daudz garāks par tiem 34, kas iekļauti tikko klajā nākušajā izdevumā, bet visu nevar gribēt un kaut kas jāatstāj arī priekšdienām.
Lielākajā daļā no grāmatā iekļautajiem dārziem Andrejs Svilāns ir bijis, dažos pat trīs un četras reizes, kā, piemēram, Potsdamas Sansusī, bet ir arī tādas vietas, kas iekļautas viņa tuvāko ceļojumu plānos. Ja runājam par Eiropas skaistākajiem dārziem, ir tādi, kurus vienkārši nedrīkst apiet.
Nupat iznākušajā grāmatā iekļauti dažādi dārzi no visas Eiropas. Kā notiek šī dārzu un parku apceļošana? Mērķtiecīgi plānoti apskates objekti, braucat kompānijā vai vienam?
Pirms kovida mums bija tradīcija, ka kopā ar Latvijas Dendrologu biedrību katru gadu ceļojām lielākā vai mazākā bariņā. Daļa parku ir apceļota šajos gadskārtējos pieredzes apmaiņas braucienos un ekskursijās. Tad mēs rūpīgi skatījāmies, uz kuru valsti braukt, kādus parkus izvēlēties un kas tur varētu būt vēl apskatāms. Protams gadījās visādi, tiec līdz parkam, bet, kā par nelaimi, vienā reizē gāž lietus, citā reizē kaut kas ir slēgts, arī tā gadās.
Parasti ir plāns, maršruts izstrādāts iepriekš, lai braucēji nepirktu, tā sakot, kaķi maisā. Lielu grupu braucieniem lielas problēmas. Ar liela autobusa un lielas grupas manevrētspējām, jārēķinās, ka 45 cilvēku izkāpšana un iekāpšana jau paņem kādu pusstundu. Mobilāki ir braucieni mazākās kompānijās vai lidojumi, – aizlido, paņem mašīnu aidā! Un ja ņem vērā, ka brauc botāniķi, tad jebkurā brīdī, kad ceļmalā ieraugi kaut ko interesantu, vienkārši atskan bļāviens, un tad šis viss bariņš lec laukā, visiem dibeni augšā, deguni un fotoaparāti sūnās, fotografējot, kāds nu tur tas retums ir ieraudzīts.