Gaidot ASV prezidenta vēlēšanu iznākumu, labākā stratēģija noteikti nebūtu aizmiegt acis vai trīs reizes spļaut pār plecu.

Ja nakts vidū pamodināsiet kādu augstu amatpersonu vai diplomātu un pajautāsiet kaut ko par starptautisko politiku, ne visi uzreiz spēs paust pozīciju, vēl jo vairāk, ja tikko būs notikušas kādas negaidītas izmaiņas. Taču, ja šis jautājums būs par prezidenta vēlēšanām ASV, tad gan pat visvairāk samiegojusies un apjukusi amatpersona skaidri zinās atbildi – cienām amerikāņu vēlētāju izvēli, strādāsim ar jebkuru ievēlēto prezidentu, turpināsim ciešo sadarbību... Nu un tā tālāk. Ar kādu noskaņojumu patiesībā tiek gaidīts novembris, mēs varam tikai nojaust. 

Tiesa, pēdējā laikā ir bijuši signāli, kas liek secināt – Donalda Trampa atkārtota nonākšana Baltajā namā ar visām no tā izrietošajām sekām tiek uztverta kā ļoti reāla.

Varbūt vēl ne nenovēršama, kā dažiem jau bija šķitis pirms nedēļas. Džo Baidena izstāšanās un jauna demokrātu kandidāta parādīšanās it kā piešķīrusi politiskajai cīņai jaunu intrigu, tomēr skaidrs, ka demokrātiem tā nav bijusi nekāda uzvaras stratēģija, drīzāk izmisuma solis.