1906. gada 23. jūlijā. Pirms 120 gadiem starp Liepāju un Ņujorku sākās regulāra pasažieru kuģu satiksme, kuras galvenais uzdevums bija nodrošināt emigrantu, lielākoties Krievijas impērijas ebreju, kustību uz ASV.

Reklāma

Pirmajā tiešajā reisā Krievijas Austrumāzijas kompānijas tvaikonis "Kowno" uz Ameriku aizveda ap 300 Belostokas ebreju. Izmēģinājuma reiss gan bija noticis jūnija vidū, kad par godu līnijas atklāšanai Liepājā uz tvaikoņa "Smolensk" klāja rīkoja banketu lūgtiem viesiem un svinīgas runas turēja Krievijas Brīvprātīgās flotes amatpersonas, kā arī ietekmīgi ļaudis no tirgotāju un uzņēmēju aprindām. Jāpiebilst, ka emigrācijas plūsma no Liepājas pastāvēja vēl krietni pirms 1906. gada, jo to nodrošināja pastāvīgā satiksme ar lielākajām Vācijas un Lielbritānijas ostām, no kurienes ceļā uz Ameriku devās lielie transatlantiskie pasažieru tvaikoņi. Taču Krievijai ekskluzīvā tiešo reisu atvēršana izceļotāju straumi krietni palielināja un padarīja noturīgu. Lielāko aizbraucēju pulku veidoja Baltkrievijas, Ukrainas, Polijas lielkņazistes ebreji, bet Liepāja sāka attīstīties par vienu no svarīgākajiem izceļošanas centriem Krievijas impērijā.

Agrāk emigranti Krievijas impēriju bieži lūkoja pamest caur Odesu vai Vladivostoku, bet Liepāja dzelzceļa savienojuma dēļ no loģistikas viedokļa bija nesalīdzināmi ērtāka. Sākumā uz jauno iespēju zemi varēja izbraukt ar četriem, tad deviņiem, visbeidzot ar 11 Krievijas–Austrumāzijas tvaikoņu sabiedrības kuģiem. 1907. gadā caur Liepāju uz Ameriku aizbrauca 56,5 tūkstoši, bet 1913. gadā – jau 70,1 tūkstotis emigrantu. Aizceļošana notika veselām ģimenēm. Brauca arī no Rīgas, taču krietni mazākā apmērā. Salīdzinājumā ar globālo emigrācijas plūsmu Ņujorkas virzienā 1906. gada pirmajos mēnešos vien šajā pilsētā no visas pasaules ieceļoja 51 tūkstotis ebreju. Pastāvēja arī atpakaļkustība, tomēr daudz mazākos apjomos. Piemēram, 1911. gadā avīzes atzīmēja, ka tvaikonī "Kursk" no Ņujorkas uz Liepāju atbraukuši 93 pasažieri, no tiem 14 tādi, kas Amerikā nebija ielaisti. Pavisam no 1906. līdz 1914. gadam Liepājas ostā kā Amerikas kaut kādu iemeslu dēļ nepieņemtas atgriezās 31 920 personas. Liepājai emigrantu plūsma kalpoja kā ostas un pilsētas ekonomikas dzinējspēks. No Krievijas nākušo Amerikas laimes meklētāju kustība sāka apsīkt 1914. gada jūlijā līdz ar Pirmā pasaules kara notikumiem. 1921. gadā tā atjaunojās un pastāvēja līdz 20. gadu vidum, kamēr vien aizceļot no lielinieciskās Padomju Krievijas bija iespējams.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Latvis", 1926. gada 23. jūlijā

Māņticība. Galgovskas pag. Tirzas upē pie Musteru tilta kāds vietējais saimnieks, nebūdams mierā ar savu ticību, ļāvās pārkristīties. Uz "kristībām" bija saradušies liels vairums ļaužu un kāds mācītājs no Rīgas tos uzaicināja kā lieciniekus noskatīties, kā viņš kristāmo ģērba baltā mētelī un gremdēja ūdenī, kamēr koris uz tilta dziedāja dziesmu. Pēc tam mācītājs ar nokristīto izbrida malā un devās uz tuvāko zemnieka pirtiņu pārģērbties, bet liecinieki stāvēja un brīnījās. Dzirdēja runājam, ka Antikrists esot atnācis un būšot pastarais gals, un Dievs savas ticības atkritējus stingri sodīšot. Daži šaubās, vai Tirzas upē var iet vairs peldēties. Citam ūdens palicis svēts, citam ļauna apsēsts.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu