1854. gada 20. martā. Pirms 170 gadiem ASV Viskonsinas štata Riponas pilsētiņas vietējās skolas ēkā sapulcējās no dažādām politiskām partijām un organizācijām nākusi pilsoņu grupa, kas vienojās, ka dibināma jauna partija – Republikāņu partija.
Tāds nosaukums tika izvēlēts par godu vienam no ASV valsts tēviem Tomasam Džefersonam, kurš 18. gadsimta beigās bija izveidojis Demokrātisko republikāņu partiju. Riponas sanāksmes brīdī tāda nepastāvēja jau pārdesmit gadu. Jaunās Republikāņu partijas biedrus sākotnēji vienoja ideja cīnīties pret verdzības izplatīšanos jaunajās jeb brīvo rietumu teritorijās. Konkrētajā gadījumā bija runa par verdzības neizplatīšanu Kanzasas un Nebraskas štatos, pret tā saukto Kanzasas – Nebraskas aktu, kuru Kongresā virzīja demokrāti, kam no tā brīža līdz pat mūsdienām bijis lemts kļūt par galvenajiem republikāņu sāncenšiem.
Agrīnie republikāņi iestājās par liberālisma idejām un ekonomiskajām reformām. Pret verdzību tie iebilda nevis principā, bet tikai pret tās areāla paplašināšanu.
Tiesa, drīz šī platforma mainījās, un ne velti, kad 1860. gada ASV prezidenta vēlēšanās pirmo reizi vēsturē uzvarēja republikāņu kandidāts – leģendārais Ābrams Linkolns –, pret viņu nostājās visi ASV dienvidi, kas saprata, ka to ekonomiskais pamats – verdzība – ir apdraudēts. Ja mūsdienās Republikāņu partiju uzskata par konservatīvu spēku, tad politologi un vēsturnieki pauž, ka par tādu tā kļuva 20. gadsimta 60. gados un īpaši jau republikāņu prezidenta Ronalda Reigana pilnvaru laikā 80. gados.
ASV Demokrātu partijas tradicionālais simbols karikatūrās ir ēzelis, bet republikāņi par savu zīmolu izvēlējās ziloni. Oficiāli pieņemts, ka pirmo reizi partijas attēlošanai to žurnālā "Harper’s Weekly" izmantojis karikatūrists Tomass Nests 1874. gada 7. novembrī. Taču atsevišķos štatos kā republikāņu simbols populārāks ir baltgalvas ērglis vai furgons.
Brīvā Zeme, 1924. gada 20. martā
Ledus stāvoklis Daugavā. Ledus Daugavā augšpus tiltiem sasniedz vietām 2 pēdu biezumu. Dažās vietās pie krāģēm palikuši ledus sastrēgumi vēl no pagājušā rudeņa un ledus še sniedzas upei līdz dibenam. Sniegs pārklāj upes ledu ar vairākpēdu biezu kārtu. Dažās vietās pie Jumpravmuižas un augstāk ledus sagrūdies no rudens tik augstu, ka nevar redzēt otru krastu. Stipra ledus un lielā sniega dēļ Daugavas apkārtnes iedzīvotāji paredz pavasaru stipru ledus iešanu un augstu ūdeni.
Aptauja
Kurš būs nākamais ASV prezidents?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
6.2 °C
































































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)



















































