3 °C
Kartupeļu piens, saziņas lietotne, kas palīdz komunicēt nedzirdīgajiem un dzirdīgajiem, un lietotne, kurā iedzīvotāji var ziņot par nepieejamām vietām Rīgā cilvēkiem ar kustību traucējumiem – šīs inovatīvās biznesa idejas studenti izstrādāja Ekonomikas un kultūras augstskolas (EKA) un partneru rīkotajā projektā "MaKE IT".
Divu gadu laikā "MaKE IT" ietvaros 177 jaunieši attīstīja 57 idejas.
"Mums jāpievērš uzmanība jaunajai paaudzei, veicinot viņu radošumu un ļaujot attīstīt visdažādākās biznesa idejas bez ierobežojumiem," uzsver EKA rektore un profesore Oksana Lentjušenkova. Augstskola meklēja veidus, kā veicināt sadarbību starp uzņēmējiem, studentiem un komersantiem. 2021. gadā augstskola ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansiālo atbalstu uzsāka projektu "Inovāciju granti studentiem mākslas, kultūras, ekonomikas un IT starpdisciplinārajās jomās (MaKE IT)" sadarbībā ar Banku augstskolu, Ventspils Augsto tehnoloģiju parku, Alberta koledžu, Latvijas Zinātņu un ekonomikas institūciju un "EUROLCDS". "Šis projekts studentiem palīdzēja ne tikai izstrādāt prezentējamas inovācijas, bet arī tās reāli īstenot," secina O. Lentjušenkova. Viņasprāt, 177 jaunieši, kuri uzņēmās iniciatīvu, riskēja un sasniedza rezultātu, ir nozīmīgs rādītājs, kas apliecina projekta panākumus.
No idejas līdz īstenošanai
Projekts norisinājās trīs kārtās, katra sešus mēnešus gara. Pirmais mēnesis bija veltīts sagatavošanās procesam, kura laikā studenti veidoja komandas un izvēlējās attīstāmās idejas no "Ideju krātuves" datubāzes. Katra cikla sākumā tika organizēts tīklošanās pasākums, kurā studējošie iepazinās ar uzņēmumu izaicinājumiem, prezentēja savas biznesa idejas un atrada domubiedrus. Tam sekoja hakatons, kurā studenti ar mentoru atbalstu veidoja komandas, izvērtēja ideju un izaicinājumu potenciālu, kā arī sagatavoja prezentācijas un pieteikumus dalībai inovāciju programmā "MaKE IT".
Projekta aktivitāšu koordinators Kaspars Šteinbergs atklāj, ka pirmajā posmā dažas komandas, sapratušas programmas nopietnību, atsauca pieteikumus īsi pēc uzsākšanas.
Ja kāds students nevēlējās turpināt darbu pie savas idejas vai neatrada komandu, citi varēja pārņemt šo ideju vai pieteikties uzņēmēju izvirzītajiem izaicinājumiem. Kā veiksmīgu piemēru var minēt komandu "Market Map", kas sadarbībā ar nekustamā īpašuma uzņēmumu "Latio" izstrādāja digitālu žurnālu trīs valodās.
"Projektā iesaistījās studenti no dažādām augstskolām. Centāmies veidot komandas no dažādām iestādēm, taču šeit novēroju latviešu mentalitāti – čupoties ar savējiem. Neskatoties uz to, radošums nemazinājās, jo kopīgajos pasākumos studenti varēja iepazīties ar pārējo augstskolu komandu idejām. Mentori un vērtētāji pārstāvēja dažādas iestādes, tādējādi nodrošinot starpinstitucionālo sadarbību un plašāku skatījumu uz idejām. Sadarbība ar visiem partneriem – no zinātniskajām institūcijām līdz koledžām un uzņēmumiem – radīja sinerģiju starp iesaistītajām iestādēm," stāsta O. Lentjušenkova.
Pēc komandu komplektēšanas sekoja intensīvs četru mēnešu darbs pie ideju attīstīšanas un īstenošanas. Katrai komandai nozīmēja mentorus no augstskolām vai iesaistītajiem uzņēmumiem, kuri palīdzēja virzīt idejas uz priekšu.
Programmas dalībniekiem piedāvāja dažādas apmācības, piemēram, par biznesa ideju finanšu jautājumiem un mārketingu.
Norisinājās arī Vasaras skola – tīklošanas pasākums, kurā dalībnieki guva praktiskus padomus prezentāciju sagatavošanā un pasniegšanā, kā arī biznesa ideju attīstīšanā un finansēšanā.
Komandas dalījās divās grupās atkarībā no tā, vai tās pieteicās lielajiem vai mazajiem grantiem. Atšķirīgas bija sasniedzamo rezultātu prasības un balvu apmērs. Lielo grantu komandas izveidoja 29 inovatīvus prototipus, savukārt mazo grantu komandām bija jāizstrādā tehniski ekonomiskais pamatojums idejas dzīvotspējai. Katra cikla noslēgumā tika paziņotas divas uzvarētāju komandas, kuras saņēma balvu 2000 eiro apmērā.
