Ekonomikas ministrija kopā ar Latvijas lielākajām ostām izstrādājusi Latvijas lielo ostu attīstības ceļa karti 2025.–2027. gadam, kas ietver pasākumus, lai uzlabotu Latvijas ostu konkurētspēju un attīstību trīs gadu periodā.
Ceļa kartē ir izvirzīti divi galvenie uzdevumi: kravu apjoma palielināšana un dažādošana un ostu konkurētspējas un produktivitātes kāpināšana, kā arī virkne konkrētu iniciatīvu, kas veicina efektivitātes palielināšanu un digitalizāciju, zaļo pārkārtošanos un militārās mobilitātes stiprināšanu. Ceļa karte nosaka sešus rīcības virzienus ar vairāk nekā 80 aktivitātēm mērķu sasniegšanai. Jauni tirgi un eksporta veicināšana – rīcības virziens ietver pasākumus, kas saistīti ar ārējo tirgu apguvi, atbalstu eksportētājiem un uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamās atbalsta programmas. Investīciju piesaiste – šajā virzienā tiek plānotas aktivitātes, kas veicina investīcijas industrializācijas projektos ostās. Ostu infrastruktūras attīstība – šī rīcības virziena ietvaros uzmanība tiek pievērsta investīcijām publiskajā infrastruktūrā. Ostu darbības optimizācija un savstarpējā sadarbība, kā arī ostu pārvaldības modeļa pilnveide – ceļa kartes pasākumi vērsti uz ostu pārvalžu efektivitātes uzlabošanu, administratīvo izdevumu samazināšanu un kredītu pārfinansēšanu. "Zaļā pārkārtošanās", digitalizācija un inovācijas – šie pasākumi paredz rīcību ar uzsvaru uz ostu zaļās infrastruktūras attīstību, alternatīvo enerģijas avotu izmantošanu, digitalizāciju un moderno tehnoloģiju ieviešanu. Militārā mobilitāte un aizsardzības industrijas loģistikas ķēde – pasākumi orientēti uz ostu kā stratēģiski svarīgu objektu pozicionēšanu valsts aizsardzībā.
Ekonomikas ministrija uzskata, ka, īstenojot ceļa kartē plānotās aktivitātes, paredzamais kravu apgrozījums Latvijas ostās līdz 2027. gadam sasniegtu ap 47 milj. tonnu, salīdzinot ar 2024. gada pārkrauto apjomu – 36 milj. tonnu.
Savukārt pasažieru apjoms ostās sasniegtu vienu miljonu cilvēku, divarpus reizes vairāk nekā 0,4 milj. pasažieru 2024. gadā. Šajos skaitļos tiek ieskaitīti arī kruīza kuģu pasažieri. Visbeidzot – rūpnieciskās ražošanas apgrozījuma pieaugums ostās sasniegtu 10%.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
6.1 °C

































































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)
















































