8. aprīlis vēsturē un senās avīzēs. Perfekti naudas viltojumi

1935. gada 8. aprīlī. Pirms 90 gadiem "Jaunākās Ziņas" informēja, ka kriminālpolicija atklājusi vienu no pirmskara Latvijā ilgstošākajiem un kvalitatīvākajiem naudas viltošanas gadījumiem – Rīgā pēc ilgākas novērošanas likumsargi bija aizturējuši 45 gadus veco Pēteri Aizpurieti.

Tikai ar trīs klašu izglītību, toties augsta līmeņa galdnieks un kokgriezējs, viņš cinka platē bija iegravējis 1925. gada parauga 10 latu banknotes abu pušu zīmējumu un izgatavojis spiedi. Labs papīrs un krāsas pirkti veikalos. "Produkcija" bija tik kvalitatīva, ka pēc pirmā acu uzmetiena nemaz nevarēja pateikt, ka nauda nav īsta. "Galvenā viltotās naudas atšķirība no īstās naudas bijusi tā, ka parakstā "valsts saimniecības departamenta direktors" vārdam "valsts" trūcis burts "l". Vieta starp burtiem "a" un "s" kāda defekta dēļ bija palikusi tukša," vēstīja "Jaunākās Ziņas".

Darbnīcu Aizpurietis bija iekārtojis savā mājoklī ar toreizējo adresi Ķeguma ielā 18 – 3, Biķernieku meža malā. Kad "meistars" ķērās pie darba, trīs un deviņus gadus vecās meitas viņš parasti izsūtīja ārā no dzīvokļa. Ārpusē, uzraugot situāciju, izgāja arī viņa sieva Helēna. 

Policija viltotāju nesekmīgi medīja vairākus gadus, taču eksperti bija spējuši vien konstatēt, ka viltotie desmitlatnieki izgatavoti ar vienu klišeju, tātad nāk no viena avota. 

Naudas zīmes regulāri apritē parādījās Rīgas Centrāltirgū. Likumsargiem tomēr bija radušās aizdomas par Aizpurieti. Viņa mājvietu sāka novērot, bet 6. aprīļa rītā, ierodoties ar kratīšanu Ķeguma ielā 18, naudas viltotāju pārsteidza darbā ar visiem pierādījumiem. Kratīšanā izņēma 340 latu gatavos viltojumos un 591 pusgatavu banknoti. Aizturētais nodarījumā atzinās. Viņš apgalvoja, ka viltot sācis 1932. gadā, taču policijā uzskatīja par pierādītu, ka darbošanās sākusies vismaz pirms desmit gadiem. Aizpurietim bija pieredze, jo naudu viņš bija sācis viltot vēl 1920. gadā, kad atradās bēgļu gaitās Omskā Sibīrijā un viltoja balto ģenerāļa Kolčaka valdības banknotes. Neīsto latu realizācija parasti notika Centrāltirgū, norēķinoties ar zemniekiem. Izdoto īsto naudu rūpīgi krāja un apmainīja bankā pret lielākām banknotēm. Tas bija ļāvis Aizpurietim iegādāties apbūves gabalu Laimdotas ielā Teikā, kā arī būvmateriālus par 1300 latiem. Lēsa, ka paspēts izgatavot un laist apritē ap 500 viltotu desmitlatnieku. 

Perfektuma dēļ par ļoti bīstamu atzītā viltotāja un viņa sievas-izpalīdzes tiesāšana ieilga, jo abu mazgadīgie bērni paliktu bez aprūpes, ja vainīgos ieliktu cietumā. 

Prāva turpinājās līdz 1936. gada maijam, kad augstākā tiesu institūcija Tiesu palāta apstiprināja iepriekšējo spriedumu – astoņi gadi spaidu darbos Aizpurietim un gads pārmācības namā viņa sievai. Bija jākompensē tāpat valstij nodarītie zaudējumi 11 tūkstošu latu apmērā.

"Latvijas Sargs", 1925. gada 8. aprīlī

"Čekas" spiegu darbība Latgalē. Tiesu palātas kriminālā departamenta 4. aprīļa atklātā tiesas sēdē caurskatīja lietu pret 23 gadus veco Mariju Baranovu no Makašēnu pagasta, sevi par bijušo Krievijas pavalstnieku dēvējošos J. Holopotovu, 27 g. v., un Viļānu pagasta piederīgo J. Lauru, 26 g. v., apsūdzētiem par spiegošanu par labu padomju Krievijai. Šo pašu lietu Latgales apgabaltiesa bija ieskatījusi par vajadzīgu tiesāt pie slēgtām durvīm – Latgales apgabaltiesa bij notiesājusi Baranovu un Holopotovu katru uz 5 gadiem spaidu darbos, bet Laurs bija attaisnots. Apstiprinot spriedumu abiem notiesātajiem, uz prokurora biedra protestu attiecībā uz Lauru, tiesu palāta arī viņu notiesāja uz 2 gadiem pārmācības namā par sakaru uzturēšanu ar "čekas" aģentiem, bet apsūdzību par ziņu izsniegšanu un sadarbību spiegošanā atrada par nepierādītu.