Speciālisti redz pozitīvu virzību E.coli infekcijas uzliesmojuma izmeklēšanā, tomēr skaidru rezultātu nesola. Tas otrdien izskanēja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā.
Kā stāstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Riska analīzes un profilakses departamenta direktors, epidemiologs Jurijs Perevoščikovs, E.coli infekcijas uzliesmojuma līdzšinējās epidemioloģiskās izmeklēšanas laikā atklāts, ka lielai daļai līdz šim saslimušo nebija simptomu, savukārt relatīvi nelielam skaitam simptomi izpaužas smagi. Pēdējās nedēļas laikā SPKC nenovēro situācijas eskalāciju.
Pirmie 32 sekvencēto paraugu rezultāti liecina par diviem saslimšanas gadījumu klāsteriem jeb grupām, netiek izslēgts tas, ka varētu būt arī trešais saslimstības klāsteris. Pirmajā grupā ir 18 saslimšanas gadījumi 12 dažādās izglītības iestādēs ar vienoto stereotipu. Savukārt otrajā grupā ir seši gadījumi četrās izglītības iestādēs, skaidroja Perevoščikovs.
Tiek pieļauts, ka pirmā inficēšanās varētu būt notikusi laikā no 12. līdz 14. martam.
Pārtikas un veterinārā dienesta un SPKC pārstāvji arī norādīja, ka, spriežot pēc Eiropas Savienības pieredzes, daudzi uzliesmojuma izmeklējumi paliek bez rezultātiem. Tikmēr atsevišķos gadījumos izmeklēšanai ir rezultāti, tomēr šis process var aizņemt līdz pat pusgadam.
Perevoščikovs piebilda, ka kopumā E.coli izraisīto infekciju nav iespējams izskaust pilnībā, bet var sekot profilaktiskajiem ieteikumiem, lai to novērstu.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīca Saeimas komisijas deputātus informēja, ka ar minēto infekciju stacionēto bērnu veselības stāvoklis pakāpeniski uzlabojas. Stacionārā ārstējas 12 bērni, no kuriem astoņu bērnu veselības stāvoklis ļauj ārstēties aprūpes nodaļās.
Aptauja
Vai portāls Lasi.lv ir kļuvis par tavu ikdienu?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
6.2 °C













































































































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)
