"Visā pasaulē prognozē, ka vajadzība pēc paliatīvās aprūpes strauji pieaugs ne tikai slimību izplatības, bet cilvēces novecošanas dēļ, un šajā ziņā Latvija nav izņēmums. Tādēļ valstij gribot negribot jānodrošina efektīva paliatīvā aprūpe ne tikai tiesisku un ētisku, bet arī ekonomisku apsvērumu dēļ," atzīst Valsts kontroles departamenta direktore Maija Āboliņa pēc gadu ilgušās revīzijas pabeigšanas par situāciju paliatīvajā aprūpē.

Bet kā sokas ar šī medicīnas pakalpojuma nodrošināšanu? Valsts kontroles revidenti ir secinājuši, ka nav zināms, cik tad valstī ir tādu cilvēku, kuriem būtu nepieciešama paliatīvā aprūpe onkoloģisku vai citu smagu slimību dēļ, kad dzīvība ir apdraudēta un ir jānovērš un jāatvieglo ciešanas, ārstējot sāpes un citas fiziskas, psihosociālas vai garīgas problēmas. Valstī nav ieviesta arī vienota paliatīvās aprūpes sistēma, un tas pacientiem un viņu piederīgajiem rada problēmas saprast, kurā brīdī pie kā ir jādodas, lai saņemtu medicīnisko palīdzību slimības noslēguma un reizē ar to arī mūža noslēguma fāzē.

Vēža datu reģistrs joprojām nav izveidots

Jau gadiem tiek runāts par to, ka valstī ir nepieciešams vēža datu reģistrs, bet tas joprojām nav izveidots un līdz ar to nav zināms to cilvēku skaits, kuriem ir vajadzība pēc paliatīvās aprūpes. Tiesa, šī vajadzība ir arī tiem cilvēkiem, kuriem nav vēzis, bet ir citas slimības, piemēram, pārslimots insults, izkaisītā skleroze, smagas sirds un asinsvadu saslimšanas... Slimību spektrs ir plašs, tomēr pārsvarā, kā skaidro ārsti, tie esot vēža slimnieki.