Light rain 5 °C
O. 17.11
Hugo, Uga, Uģis
SEKO MUMS
Reklāma
Ģirts Jaunzems.
Ģirts Jaunzems.
Foto: Paula Čurkste/LETA

Ārlietu ministra amatā Ģirts Jaunzems iecerējis pievērsties investīciju piesaistei un eksporta veicināšanai, stiprinot sadarbību ar nozaru ministrijām.

Reklāma

Kā pirms Saeimas balsojuma par jaunās valdības apstiprināšanu sacīja ārlietu ministra amata kandidāts, Ārlietu ministrijas (ĀM) prioritātes būs tādas pašas kā valdībai — drošība, ekonomika un valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošana. Viņš arī plāno vērtēt iespējas ietaupīt līdzekļus.

Par būtisku uzdevumu Jaunzems uzskata sadarbību ar nozaru ministrijām, lai Latvijas diplomātiem, goda konsuliem un starptautiskajās organizācijās ārvalstīs strādājošajiem Latvijas pilsoņiem būtu informācija, ar kuru popularizēt Latviju, piesaistīt investorus un atbalstīt eksportu. Viņaprāt, tas dotu valstij papildu ienākumus, kurus varētu novirzīt arī drošībai. Tāpat Jaunzems vēlas izmantot valsts augstāko amatpersonu starptautiskos kontaktus, lai piedāvātu konkrētus projektus.

Runājot par efektīvāku darbu, Jaunzems sacīja, ka vērtēs iespējas labāk koordinēt sadarbību ar Latvijas pārstāvjiem ārvalstīs, lai izvairītos no paralēliem procesiem un katrs efektīvi pildītu savas funkcijas. Atbildot uz jautājumu par iespējamu vēstniecību slēgšanu, viņš norādīja, ka pārrunās ar topošo valdības vadītāju Andri Kulbergu (AS) tik detalizēti jautājumi vēl nav skatīti.

Jautāts, vai viņš turpinās virzīt ĀM priekšlikumu aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzītu caur Latviju, Jaunzems uzsvēra, ka valdībai šis jautājums jāvērtē kopīgi, ņemot vērā gan drošības, gan ekonomiskos apsvērumus.

Reklāma
Reklāma

Viņa ieskatā sadarbība ar Krieviju ir jāierobežo un nedrīkst rīkoties tā, lai tā varētu papildus nopelnīt.

Jaunzems uzskata, ka vienlaikus jāvērtē ierobežojumu iespējamās sekas un Krievijas atbildes rīcības riski.

Jaunzems pieļāva, ka Krievija, reaģējot uz Latvijas lēmumiem, varētu pilnībā bloķēt Centrālāzijas kravu plūsmu. Viņaprāt, ir jāvērtē arī politiskie un ekonomiskie riski sadarbībā ar citām valstīm, iespējamā ietekme uz Latvijas ostām un dzelzceļu, kā arī iespējas kompensēt iespējamos zaudējumus budžetā un ekonomikā.

Viņš uzsvēra, ka tas nav tikai ĀM lēmums. Jaunzems skaidroja, ka argumenti par un pret ierobežojumiem kopīgi jāvērtē ar Aizsardzības, Iekšlietu, Ekonomikas un Satiksmes ministriju, lai izvēlētos Latvijas drošībai un ekonomikai piemērotāko risinājumu.

Taujāts par biroja izveidi, Jaunzems pagaidām konkrētu termiņu vēl nevarēja nosaukt. Viņš klāstīja, ka pirmā saruna par viņa iespējamo darbu Kulberga valdībā notika tikai pagājušās nedēļas trešdienā un turpmākais process bijis straujš.

Jaunajā valdībā ārlietu ministra amatam izraudzīts Latvijas vēstnieks Uzbekistānā Jaunzems, kurš ir Kulberga klases biedrs.

Jaunzems Latvijas ārlietu dienestā strādā kopš 1999. gada.

Viņš ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnēs Latvijas Universitātē, strādājis vairākās Ārlietu ministrijas struktūrvienībās, tostarp bijis Ekonomiskās diplomātijas departamenta direktors, kā arī strādājis Latvijas vēstniecībās Krievijā, Itālijā un Grieķijā.

Par Latvijas vēstnieku Uzbekistānā viņš kļuva 2025. gadā, kas viņam bija pirmais vēstnieka nozīmējums.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu

 

Reklāma
Reklāma

Ārlietu ministra amatā Ģirts Jaunzems iecerējis pievērsties investīciju piesaistei un eksporta veicināšanai, stiprinot sadarbību ar nozaru ministrijām.

Reklāma

Kā pirms Saeimas balsojuma par jaunās valdības apstiprināšanu sacīja ārlietu ministra amata kandidāts, Ārlietu ministrijas (ĀM) prioritātes būs tādas pašas kā valdībai — drošība, ekonomika un valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošana. Viņš arī plāno vērtēt iespējas ietaupīt līdzekļus.

Par būtisku uzdevumu Jaunzems uzskata sadarbību ar nozaru ministrijām, lai Latvijas diplomātiem, goda konsuliem un starptautiskajās organizācijās ārvalstīs strādājošajiem Latvijas pilsoņiem būtu informācija, ar kuru popularizēt Latviju, piesaistīt investorus un atbalstīt eksportu. Viņaprāt, tas dotu valstij papildu ienākumus, kurus varētu novirzīt arī drošībai. Tāpat Jaunzems vēlas izmantot valsts augstāko amatpersonu starptautiskos kontaktus, lai piedāvātu konkrētus projektus.

Runājot par efektīvāku darbu, Jaunzems sacīja, ka vērtēs iespējas labāk koordinēt sadarbību ar Latvijas pārstāvjiem ārvalstīs, lai izvairītos no paralēliem procesiem un katrs efektīvi pildītu savas funkcijas. Atbildot uz jautājumu par iespējamu vēstniecību slēgšanu, viņš norādīja, ka pārrunās ar topošo valdības vadītāju Andri Kulbergu (AS) tik detalizēti jautājumi vēl nav skatīti.

Reklāma
Reklāma

Jautāts, vai viņš turpinās virzīt ĀM priekšlikumu aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzītu caur Latviju, Jaunzems uzsvēra, ka valdībai šis jautājums jāvērtē kopīgi, ņemot vērā gan drošības, gan ekonomiskos apsvērumus.

Viņa ieskatā sadarbība ar Krieviju ir jāierobežo un nedrīkst rīkoties tā, lai tā varētu papildus nopelnīt.

Jaunzems uzskata, ka vienlaikus jāvērtē ierobežojumu iespējamās sekas un Krievijas atbildes rīcības riski.

Jaunzems pieļāva, ka Krievija, reaģējot uz Latvijas lēmumiem, varētu pilnībā bloķēt Centrālāzijas kravu plūsmu. Viņaprāt, ir jāvērtē arī politiskie un ekonomiskie riski sadarbībā ar citām valstīm, iespējamā ietekme uz Latvijas ostām un dzelzceļu, kā arī iespējas kompensēt iespējamos zaudējumus budžetā un ekonomikā.

Viņš uzsvēra, ka tas nav tikai ĀM lēmums. Jaunzems skaidroja, ka argumenti par un pret ierobežojumiem kopīgi jāvērtē ar Aizsardzības, Iekšlietu, Ekonomikas un Satiksmes ministriju, lai izvēlētos Latvijas drošībai un ekonomikai piemērotāko risinājumu.

Taujāts par biroja izveidi, Jaunzems pagaidām konkrētu termiņu vēl nevarēja nosaukt. Viņš klāstīja, ka pirmā saruna par viņa iespējamo darbu Kulberga valdībā notika tikai pagājušās nedēļas trešdienā un turpmākais process bijis straujš.

Jaunajā valdībā ārlietu ministra amatam izraudzīts Latvijas vēstnieks Uzbekistānā Jaunzems, kurš ir Kulberga klases biedrs.

Jaunzems Latvijas ārlietu dienestā strādā kopš 1999. gada.

Viņš ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnēs Latvijas Universitātē, strādājis vairākās Ārlietu ministrijas struktūrvienībās, tostarp bijis Ekonomiskās diplomātijas departamenta direktors, kā arī strādājis Latvijas vēstniecībās Krievijā, Itālijā un Grieķijā.

Par Latvijas vēstnieku Uzbekistānā viņš kļuva 2025. gadā, kas viņam bija pirmais vēstnieka nozīmējums.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu

 

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
LATVIJĀ PASAULĒ
Reklāma